M.Zembergs: Patīkami spēlēt mājās
19 gadus vecais uzbrucējs Mārcis Zembergs ir viens no U-20 hokeja izlases līderiem. Intervijā portālam eSports.lv viņš dalās iespaidos un emocijās par aizvadīto pasaules čempionātu 1. divīzijā B grupā.
Kā tad īsti bija šo pēdējo spēli pret Baltkrieviju aizvadīt tik lielas publikas priekšā?
Sākumā bija neliels uztraukums, taču jau pirmās trešdaļas vidū tas pārgāja. Sākot ar otro periodu visi spēlētāji bija nomierinājušies un viss bija kārtībā. Ar U-18 izlasi mēs arī spēlējām pie pārpildītām tribīnēm. Patīkami spēlēt savās mājas, kad tik daudz skatītāju. Šāds atbalsts noteikti palīdz.
Īpašu izmaiņu nebija. Vienīgais, svētdien (spēle pret Baltkrieviju notika otrdien – aut.) aizgājām un kino un mazliet sakopojām domas. Treneri stāstīja kā spēlē baltkrievi, rādīja videomateriālus ar viņu spēli. Nekādi speciāli sagatavošanās darbi netika veikti. Uz visām spēlēm noskaņojāmies vienādi.
Vai tiesnešu darbība šajā čempionātā bija apmierinoša?
Domāju, ka tiesāšana bija augstā līmenī. Kad bija tas noraidījums, tad arī viņi to iedeva. Nebija tā, ka kādai komandai vairāk vai mazāk pietiesāja. Tiesneši labi paveica savu darbu.
Un vai pēdējā spēlē (it sevišķi trešajā periodā) nebija tāda sajūta, ka tiesnesis nedaudz Jums piepalīdz, jo viens pēc otra baltkrievs saņēma 2 minūšu sodu?
Nekas tāds nebija. Arī mēs aizsargājāmies trīs spēlētāji pret pieciem. Uzskatu, ka vairāk uzbrukām, tāpēc baltkrieviem nekas cits neatlika, kā pārkāpt noteikumus. Šajā spēlē tiesneši darbojās neitrāli.
Kādas bija sajūtas pēc Kaspara Daugaviņa garām aizmestā soda metiena, kad jau tuvojās spēles beigas?
Liela stresa nebija un par to īpaši nedomājām, bet spēlējām tālāk. Laika vēl bija daudz. Kad iemetām otros vārtus, tad iepriekšējā epizode jau bija aizmirsusies.
Kam piederēja ideja pirms spēles iepirkt cigārus?
Šis rituāls ir katru čempionātu. Arī U-18 bija cigāri. Uzvarētāji parasti pīpē cigārus – tas jau sen iegājies. Taču uz ledus to darījām pirmo reizi. Līdz šim tā nekad nav bijis. (smejas).
Nosauc trīs iemeslus, kāpēc zaudējāt slovēņiem, un trīs iemeslus, kāpēc tomēr vinnējāt baltkrievus.
Pēc uzvaras pret Franciju ar 9:3, domājām, ka arī pret slovēņiem būs vārtu birums. Pienācīgi nenoskaņojāmies spēlei. Zinājām, ka viņiem ir ātri uzbrucēji, kuri var iemest, tomēr mača laikā neizpildījām dažus trenera norādījumus un iekritām. Iespējas mums bija, taču veiksme tovakar bija Slovēnijas sabiedrotā. Viņiem nedaudz paveicās, jo pie rezultāta 1:1 slovēņi ātri guva otros vārtus, bet mēs nespējām pienācīgi atgūties. Savukārt pret Baltkrieviju bija vieglāk spēlēt, jo mums derēja tikai uzvara, nevis neizšķirts vai pat zaudējums ar kādu noteiktu vārtu starpību. Jau no pirmās minūtes visi gāja uz priekšu, noteicām savu tempu un tas attaisnojās.
Vai sagatavošanās posma laikā no treneriem un apkārtējiem izjuta spēcīgu spiedienu, ka obligāti jāuzvar?
Mums bija ļoti draudzīgs kolektīvs, tāpēc nekāda spiediena nebija. Galvenais mērķis bija zināms un strādājām, lai to sasniegtu. Pūles attaisnojās.
Kādas ir Tavas attiecības ar galveno treneri Andreju Maticinu?
Ļoti labas. Bija patīkami spēlēt šo treneru vadībā. Kolektīvs izveidots labs un nav par ko sūdzēties. Pēc zaudējuma Slovēnijai, Andrejs nostājās visas komandas priekšā un paskaidroja, ka dzīve turpinās un jācīnās tālāk. Piebilda, lai nenokaram galvas, bet lai turpinām cīnīties. Dievs arī mazliet palīdzēja, ka slovēņi nepieveica baltkrievus. Mums atlika vinnēt tikai pēdējo spēli. Treneris uz to arī norādīja.
Tu kopā ar saviem maiņas partneriem Gati Gricinski un Mārtiņu Skušku čempionāta sākumā izskatījāties galīgi ne savā ādā - kas bija pie vainas?
Grūti pateikt. Sākumā spēle negāja, jo mūsu maiņai nebija daudz metienu. Tad, kad maiņā ielika Janku (Jāni Straupi – aut.), mēs atraisījāmies un sākām vairāk mest pa vārtiem. Tas attaisnojās, jo guvām vārtus, īpaši mačos pret Lielbritāniju un Ungāriju. Nezinu, laikam sākumā mums vajadzēja nedaudz laiku, lai ieskrietos.
Pats nospēlēji savā līmenī, vai tomēr varēji labāk?
Domāju, ka varēju labāk. Katrs spēlētājs tiecas uz to, ka vienmēr jau var labāk.
Zinot Daugaviņa aktivitāti laukumā un ārpus tā, vai viņš palīdzēja, piemēram, ar padomu jaunajiem spēlētājiem, vai pats arī kaut ko kādam ieteica ko un kā darīt?
Grūti teikt. Acīs tas neleca. Spēlētāju pāri bija tā salikti, ka viena maiņā kopā spēlēja 1988. gadā dzimušais ar mazliet vecāku un pieredzējušu hokejistu. Piemēram, aizsargi Oskars Cibuļskis un Alberts Iļiško. Īpašas mandrāžas nebija, varbūt sākumā mazliet. Katrā ziņā, jaunajiem rokas netrīcēja.
Vai Amerikā spēlējošie hokejisti (Daugaviņš, Kulda, Grundmanis u.c.) ģērbtuvēs un ārpus tām nestaigāja ar paceltu degunu?
Tā gluži nav. Esam pazīstami jau vairākus gadus, arī U-18 izlasē ar daudziem spēlēju kopā, tāpēc neviens nejūtas pārāks par otru. Visi esam draudzīgi.
Vai pēc šī panākuma spēlētājiem nevarētu piemesties zvaigžņu slimība?
Dažiem tagad jāgatavojas U-18 čempionātam, kas notiks tepat Rīgā, tāpēc nedomāju, ka kādam no spēlētājiem piemetīsies šī slimība. Visi labi saprot, ka tas tikai traucē pienācīgi sagatavoties spēlēm.
Kāds būtu veiksmīgs rezultāts Latvijas izlasei nākamgad A divīzijā?
Galvenais jau vinnēt Slovēniju un tad jau redzēs, kas notiks tālāk. Domāju, ka Kanāda, kura būs čempionāta saimniece, savāks ļoti labu sastāvu. Arī amerikāņi nolasīs labus spēlētājus. Būs grūti, taču jācīnās. Galvenais, saglabāt vietu pasaules elitē.
Laikrakstā "Diena" par hokeju raksta Tavs tēvs Māris Zembergs. Vai atklāj tēvam arī "aizkulišu informāciju", bet norādi, ka tā paredzēta "iekšējai lietošanai"?
Īpaši neaizraujos ar tādām lietām. Nekādu "aizkulišu informāciju" nesaku, jo nekas tāds īsti nav bijis. Šajā ziņā viss ir kārtībā.
Vai taisnība, ka baumas par Kristapa Stiģa aiziešanu no hokeja nāca tieši no Tavas puses un Zembergs vecākais tās publicēja avīzē?
Nē, nē... Kristaps kaut ko mazliet sajauca. Viņam bija dažādas domas galvā, arī par karjeras beigšanu, taču es nekādas baumas neesmu izplatījis...Tā nebija.
Kā vērtē argumentētu kritiku, ko tēvs nereti velta spēlētājiem? Pats arī esi norāvies?
Pagaidām vēl neesmu saņēmis kritiku par to, ka slikti nospēlēju. Nav tā, ka pēc spēles viņš man zvana un velta kritiskus vārdus. Te viss ir kārtībā. Jebkurā gadījumā, apzinos, ka tas ir tēva darbs un to visu uztveru diezgan mierīgi.
[+] [-]
+10 [+] [-]
Par tām trim lietām kāpēc uzvarēja un kāpēc zaudēja - nu bezsakarīgs jautājums, sorry!
+14 [+] [-]
vot sis jautajums bija nevieta
interve zembergu bet vinam uzdod jautajumus par to ka komanda uzvedas daugavins
+14 [+] [-]
Lai veicās Mārim!
+5 [+] [-]
Marcim!
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
+7 [+] [-]
novēlējuma
+2 [+] [-]
nu psc! zb jau tie jautaajumi!!
nu iekljuuva A grupaa nu malachi.. jaa...
nu kaada veel zvaigzhnju sliimiiba????
vinji nevar augstaakaajaa divizijaa no grupas izkljuut... a tu tee runa par kaut kaadu slimiibu??
Varu tikai iedomaties kaads jautajums no autora puses buutu, ja vinjsh intervetu kaadu krievu vai kanadieti, kuri pa 3 reizes jau Pasaules chempjos uzvareeja... no serijas - " vai kad juus braucat ar savu auto - juus apstajaties uz sarkano gaismu?? "
ja jau latvieshiem tagad zvaigzhnju slimiiba, tad shie vispaar - Dievi... vai nee autors?
psc...apspeeleeja Lielbritaaniju, Franciju, Ungaariju un Baltkrieviju.... zaudeeja Slovenijai.....
un chaliem zvagzhnju slimiiba!!
doma ko jauta luudzu!!
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
Ar savu apņēmību un cīņas sparu tālu tiks!
paldies par interviju!
[+] [-]
-3 [+] [-]
[+] [-]
+11 [+] [-]
+1 [+] [-]
varat jau teikt ka krievi pashi nemeta, bet kaadas iespeejas speelejot mazaakumaa tik ilgi!
un tie otrie jau chista tika iebakstiiti!
-2 [+] [-]
spozha naakotne garanteeta