Amerikāņi iespaidīgā kaujā pirmoreiz kopš 1933. gada triumfē pasaules meistarsacīkstēs hokejā
Pirmoreiz kopš 1960. gada par pasaules čempioniem pieaugušo sāncensībā kļuvuši ASV hokejisti, kuri Stokholmā notikušajā finālā ar 1:0 papildlaikā pieveica Šveici, kurai visās astoņās līdzšinējās medaļu spēlēs zaudējumi. Amerikāņi pasaules meistarsacīkstēs zeltu pēdējoreiz izcīnīja 1933. gadā Prāgā, bet 1960. gadā viņiem uzvara olimpiskajā turnīrā, kur tika nopelnīts arī pasaules labākās izlases tituls.
Otro gadu pēc kārtas lielās finālspēles pirmajās divās trešdaļās netika iemesti vārti. Šovakar pamatīgs cīniņš jau no pirmajām sekundēm. Daudz spēka paņēmienu, bet maz bīstamu iespēju, jo abu komandu hokejisti ļoti uzmanīgi vaktēja aizsardzības vaļņu stingrību.
Pirmā spilgtā iespēja radās amerikāņiem, sestajā minūtē Drū O'Konora no vārtu priekšas raidītajai ripai atduroties pret Leonardo Dženoni kājsargu. Šveicieši sev raksturīgo jaudu ieslēdza pēc šī notikuma, septītajā minūtē pirmoreiz metot pa Džeremija Sveimena vārtiem.
Devītajā minūtē amerikāņu vadošais aizsargs Zaks Verenskis iegrūda mugurā Denisu Malginu. Vairākumā šveicieši neizveidoja neko daudz, tomēr pie vienas iespējas tika, Sveimena kājsargam esot vietā Nino Nīderreitera metienā no pašas priekšas.
Pirmā cēliena izskaņā vairākums ASV izlasei, Kleitonam Kelleram un Teidžam Tompsonam nespējot atšifrēt Dženoni atslēgu.
Otrajā trešdaļā iniciatīva biežāk bija amerikāņiem, kuri nopelnīja soda metienu, aizsargam Mihaelam Foram noraujot Frenka Neizara izrāvienu. Bullīti veica Konors Gārlends, 11. pasaules meistarsacīkstes aizvadošajam Dženoni pārliecinoši neitralizējot Vankūveras "Canucks" uzbrucēja māņkustības.
Perioda vidusdaļā bija brīdis, kad spēles ritējums ļoti bieži tika apturēts, toties pēc tam – vairākas minūtes bez svilpēm.
Cēliena izskaņā vairāki asi metieni amerikāņiem: aizsarga Maikla Pīka mestās ripas kustības virzienu izmainīja Maikls Makkarons, tai izlidojot cauri Dženoni kājsargiem un pavisam nedaudz garām vārtiem, pēc tam 37 gadus vecais vārtu vīrs, kuram šajā turnīrā iepriekš bija četras sausās spēles, atvairīja 20 gadnieka Vila Smita metienu izrāvienā divatā pret vienu aizsargu, bet pēdējās sekundēs pirms pārtraukuma amerikāņi uzbruka mazākumā, Dženoni tika galā ar Neizara raidītajām ripām.
Trešajā 20 minūšu nogrieznī nervoza spēkošanās. Vairākkārt meistarību rādīja Dženoni. 53. minūtē šveicietis gan nedaudz nepārliecinošs – Kellera spēcīgu metienu vārtsargs atvairīja ar ķērājcimdu, ripai atlecot tukšu vārtu priekšā. Šveicei paveicās, ka pie tās pirmais bija aizsargs ne amerikāņu komandas kapteinis.
Nervozā un brīžiem haotiskā spēlē noslēdzās pamatlaiks. Šveicei tobrīd gandrīz pilnas četras stundas tīrā spēles laika pēc kārtas bez ielaistiem vārtiem.
Trīs pret trīs papildlaikā pirmā lielā iespēja Šveicei – Malgina raidītā ripa atsitās pret Sveimena ķērājcimda pašu augšu. Amerikāņi pretiniekus bargi sodīja, Bufalo "Sabres" snaiperim Tompsonam plaukstas metienā pārspējot mūri Dženoni, kurš tika atzīts par turnīra augstvērtīgāko spēlētāju.
Nākamās pasaules meistarsacīkstes notiks Šveicē. Tur laukumā vairs neredzēsim vairāk nekā 40 gadus veco šveiciešu uzbrucēju Andresu Ambīlu, kurš līdz ar savu 20. pasaules čempionātu noslēdza hokejista karjeru.
Šveice – ASV 0:1 p.l. (0:0, 0:0, 0:0, 0:1)
Vārti: 62:02 Tompsons (Kūlijs, Šejs) 0:1.
Metieni pa vārtiem: 25-40 (11-11, 9-17, 4-11, 1-1)
Soda minūtes: 4-4 (2-2, 0-2, 2-0, 0-0)
Vārtsargi: Leonardo Dženoni – Džeremijs Sveimens.
Pasaules meistarsacīkšu medaļnieki (no 2010. gada)
| Gads | Zelts | Sudrabs | Bronza |
|---|---|---|---|
| 2025. | ASV | Šveice | Zviedrija |
| 2024. | Čehija | Šveice | Zviedrija |
| 2023. | Kanāda | Vācija | Latvija |
| 2022. | Somija | Kanāda | Čehija |
| 2021. | Kanāda | Somija | ASV |
| 2019. | Somija | Kanāda | Krievija |
| 2018. | Zviedrija | Šveice | ASV |
| 2017. | Zviedrija | Kanāda | Krievija |
| 2016. | Kanāda | Somija | Krievija |
| 2015. | Kanāda | Krievija | ASV |
| 2014. | Krievija | Somija | Zviedrija |
| 2013. | Zviedrija | Šveice | ASV |
| 2012. | Krievija | Slovākija | Čehija |
| 2011. | Somija | Zviedrija | Čehija |
| 2010. | Čehija | Krievija | Zviedrija |
Valstsvienību izcīnīto godalgu skaits
| Komanda | Godalgas | Zelts | Sudrabs | Bronza | |
|---|---|---|---|---|---|
| Kanāda | 53 | 28 | 16 | 9 | |
| Krievija/PSRS | 47 | 27 | 10 | 10 | |
| Čehija/Čehoslovākija | 48 | 13 | 13 | 22 | |
| Zviedrija | 49 | 11 | 19 | 19 | |
| Somija | 16 | 4 | 9 | 3 | |
| ASV | 21 | 3 | 9 | 9 | |
| Lielbritānija | 5 | 1 | 2 | 2 | |
| Slovākija | 4 | 1 | 2 | 1 | |
| Šveice | 13 | 5 | 8 | ||
| Vācija/VFR | 5 | 3 | 2 | ||
| Austrija | 2 | 2 | |||
| Latvija | 1 | 1 |
Sacensību vietne:
https://www.iihf.com/en/events/2025/wm
Vai var nonākt reitingā pasaulē 1.vietā nepiedaloties 4 PČ un OS? Jā, var. Un tas pat nav dīvaini. Grūti izdomāt, kā lai to nosauc...
Jebkurš cilvēks ar normālu kritisko domāšanu saprot, ka galvenais nav tas kādā krāsā ir cilvēka āda, un kāda dzimuma šis cilvēks ir, bet gan galvenais kas notiek cilvēka galvā, un kādi ir viņa darbi. Ja kāds cilvēks ir iedomājies, ka milzīgs bonuss ir tikai tas, ka viņam ir balta āda, un viņš ir vīriešu dzimtes, tad šāds cilvēks ir vienkārši nožēlojams. Un apliecina, ka viņam smadzeņu vietā ir viss kas cits,, bet tikai ne normālas smadzenes.