Džeriņš: "Viņiem iekrita pāris ne tie paši skaistākie goli, bet – iekrita"
Šodien pasaules čempionātu ar zaudējumu sāka Latvijas hokeja izlase, kas atklāšanas spēlē piekāpās Amerikas Savienotajām Valstīm – 1:4. Vienīgos vārtus guva Andris Džeriņš, kurš sarunā ar Latvijas medijiem pauda, ka galvenā atšķirība starp komandām slēpusies momentu realizācijā.
"Diezgan vienkārša atbilde. Mums bija daudz labu momentu, bet mēs tos neizmantojām. Viņiem iekrita pāris ne tie paši skaistākie goli, bet – tie iekrita. Sākums bija ne pārāk veiksmīgs," zaudējuma iemeslus skaidroja Andris Džeriņš. "Nevienam nevaru neko pārmest, jo puikas turpināja spēlēt, turpināja veidot momentus. Bet – ir jāmet iekšā. Ar vienu golu būs grūti uzvarēt spēles."
34 gadus vecais Džeriņš, kurš aizvada savu vienpadsmito pasaules čempionātu, lielajā turnīrā nebija iemetis kopš 2018. gada, kad tieši viņa precīzais metiens pret mājiniekiem dāņiem ieveda Latvijas izlasi ceturtdaļfinālā. Gadu vēlāk Slovākijā viņš nespēlēja, pērn Rīgā tika pie vienas rezultatīvas piespēles, bet olimpisko kvalifikāciju un Pekinas olimpiskās spēles aizvadīja bez punktiem.
"Tā ir izspēle, kas jau kādu laiku ir mūsu komandas arsenālā. Sarunājām, ko darīsim, un tā sanāca, ka ripa atlēca pie manis," trešās trešdaļas ievadā vairākumā gūtos vārtus komentēja Džeriņš. "Ceru, ka komandai tas iedos grūdienu. Domāju, rīt būs vēl smagāka spēle. Tāpēc ir svarīgi atpūsties. Treneri izdarīs savu darbu un parādīs, kas un kā. Rīt jāiet un spēles plāns jārealizē."
"Sports paliek sports. Gadās, ka citreiz iekrīt, bet citreiz – ne. Svarīgi, kā pēc tam reaģē. Man šķiet, ka reaģējām diezgan adekvāti un pozitīvi," noslēdza Džeriņš, kurš laukumā pavadītajās 14:11 minūtēs izdarīja divus metienus un uzvarēja vairāk nekā 60% iemetienu.
Džeriņš pie vārtu guvuma tika pēc debitanta Kārļa Čukstes metiena, tādējādi aizsargam gūstot savu pirmo punktu. "Eju laukumā un daru visu, ar ko varu palīdzēt komandai. Tā sanāca, ka uzvarējām iemetienā, varēju uzmest pa vārtiem, veiksmīgi arī trāpīju, un beigās viss izdevās," sacīja Čukste.
Viņš atzina, ka pie 0:3 treneru štābs nav nācis klajā ar taktiskām izmaiņām. "Latvijas ģērbtuvēs noskaņojums nekad nav problēma. Cits citu cenšamies atbalstīt. Turnīrs ir ilgs. Jādomā, ko pozitīvu varam paņemt no šīs spēles, un nākamajā būsim labāki," atzina Čukste, kurš darbojās trešajā aizsargu pārī kopā ar Kristapu Sotnieku. Uz ledus pavadot 16 minūtes, Čukste izdarīja četrus metienus, kas bija labākais rādītājs komandā.
Pirmajā trešdaļā izmantojuši trīs aizsargu pārus, turpinājumā Latvijas valstsvienība pārgāja uz spēli ar četriem duetiem. Čukste gan pauda, ka tas nav sagādājis diskomfortu. "Varbūt nav pierasts, bet – nav arī jaunums, jo pārbaudes spēlēs bijām ar astoņiem aizsargiem, pēdējo pat ar deviņiem. Nebija nekas jauns, tāpēc pierast nebija grūti."
"Hokejs ir dinamiska spēle. Dažreiz pretinieks izdara labas piespēles, reizēm mēs nomaināmies neīstajā laikā. Bet tad – mums vārtos ir Elvis, un viņš tajos momentos glābj," par to, kāpēc neizdevās cerētais plāns ar pretinieku nogremdēšanu neitrālajā zonā un skriešanu pretuzbrukumos, izteicās Čukste.
Noderīgas saites:
Jaunumi
Spēļu kelendārs un rezultāti
Turnīra tabulas
Izspēles kārtība
KSENUKAI prognožu spēle
+1 [+] [-]
Nu noskatījos šo spēli-kāds var būt vairākuma izmantojums,ja knapi kustamies un piespeles notiek lēnītēm-protams,ka pretinieks spēj viņas pārtvert...vienus vairākumā ielaidām... un pa lielam-nezinu kā beigsies mums čempionāts, bet Vītoliņu ka galveno treneri neredzu-cik atminos,tad viens, bez Znaroka, viņs neko nav ar spējis panākt... un tagad ar neko neredzu ar komandu...
-1 [+] [-]
Bēt tā man pat skumīgāk gadu no gada ir lasīt kaut kādus tupeņu komentārus, ka mūsu super faforītu izlase atkal neuzvar ASV, Čehiju vai Zviedriju... Jā treneri vainīgi, spēlētāji necīnījās utt... Tas, ka mums hokejistu resursi ir 1000 reizes mazāki un, ka ar tiem pašiem esam konkurētspējīgi un varam priecāties par savu izlasi, tas jau po..., pašsaprotami.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Bet par mūsu izdevībām - nu tāda ir tā mūsu meistarība. Vai nu pie realizācijas individuāli jāstrādā trīs reiz vairāk, kā līdz šim, vai nu ar to jāsadzīvo.