Krievijas izlases aizsargs: "Komandu skaitu Elitē vajadzētu samazināt līdz 12"
Lai arī Itālijas izlase pēdējā kārtā bullīšos pārsteidza Austriju (4:3) un sensacionāli nosargāja vietu pasaules čempionāta augstākajā divīzijā, itālieši atkārtoja Dienvidkorejas ielaisto vārtu rekordu (48), kopš Elitē tiek spēlēts ar jauno formātu, un tikai par vieniem vārtiem apsteidza tās gūto vārtu antirekordu (Itālija iemeta piecus). Vidēji spēlē Itālija izdarīja tikai 17,1 metienu, bet pa tās vārtiem tika izdarīti vidēji 49,7 metieni – Latvija itāliešu vārtsargu bombardēja pat ar 65(!) metieniem. Pret britiem tikpat metienu izdarīja arī ASV (6:3), un Lielbritānijas vidējā metienu attiecība bija 19,0 pret 45,9. Ņemot vērā lielo sagrāvju skaitu, Toronto "Maple Leafs" aizsargs Ņikita Zaicevs uzskata, ka izlašu skaits Elitē būtu jāsamazina.
Krievijas izlase Austriju sakāva ar 5:0, bet Itāliju sagrāva pat ar 10:0. Laikraksts Izvestiya viņam vaicāja, vai šīs divas spēles bija lielā kontrastā ar pārējiem aizvadītajiem mačiem: "Jā, protams. Tādu spēļu skaitu vajadzētu kaut kā mazināt. Man šķiet, ka ir jāsamazina komandu skaits grupu turnīrā. Domāju, arī līdzjutējiem tā būtu interesantāk."
"Līdz cik? Pāris komandu noteikti vajadzētu aizvākt. No katras grupas. 12 komandas, pa sešām katrā grupā – būtu interesantāk," sacīja Zaicevs, kurš grupu turnīrā sakrāja četrus (2+2) punktus. Viņš gan nepiekrita, ka šādas vieglās spēles pret austriešiem un itāliešiem apgrūtinātu pārslēgšanos uz krietni smagākām spēlēm pret latviešiem (3:1) un šveiciešiem (3:0). "Nevaru teikt, ka tajā ziņā būtu kādas grūtības. Mēs visi tomēr esam profesionāļi – katrai spēlei noskaņojamies vienādi."
Šis bija astotais pavasaris, kad pasaules čempionāts tika izspēlēts pēc jaunā formāta, sadalot komandas divās grupās pa astoņām vienībām. Pirms gada Baltkrievija un Dienvidkoreja kļuva par pirmajām, kuras lielo grupu turnīru pabeidza bez punktiem, bet šajā pavasarī Lielbritānija, Itālija, pārsteidzoši neizkrītot uz IA divīziju, un Austrija tikai pēdējā spēlē tika pie pirmā vai pirmajiem diviem punktiem. 2018. un 2019. gada turnīros sagrāvju skaits ir krietni audzis – pirms gada ar vismaz sešu vārtu starpību beidzās 12 spēles, šogad to skaits bija jau 14 no 56 jeb tieši viena ceturtdaļa. Tādējādi šo divu turnīru laikā ar vismaz plus seši beigušās 26 spēles jeb vairāk nekā iepriekšējos sešos gados kopā (21). Ar vismaz astoņu vārtu starpību šogad beidzās jau deviņas jeb 16,1% spēļu – tikpat, cik iepriekšējos septiņos gados kopā.
Vārtu starpība pamatlaikā grupu turnīrā
Starpība | 2012. | 2013. | 2014. | 2015. | 2016. | 2017. | 2018. | 2019. |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
0 | 4 | 8 | 10 | 14 | 10 | 14 | 12 | 5 |
1 | 11 | 10 | 19 | 10 | 6 | 7 | 5 | 6 |
2 | 14 | 19 | 7 | 12 | 8 | 8 | 7 | 9 |
3 | 9 | 11 | 10 | 6 | 13 | 13 | 8 | 17 |
4 | 9 | 3 | 4 | 6 | 13 | 3 | 8 | 1 |
5 | 4 | 1 | 6 | 4 | 2 | 7 | 4 | 4 |
6 | 2 | 3 | 1 | 2 | 4 | 4 | ||
7 | 1 | 1 | 2 | 1 | 1 | 6 | 1 | |
8 | 2 | 1 | 6 | |||||
9 | 1 | 1 | 1 | 2 | ||||
10 | 1 | 1 | 1 | |||||
11 | ||||||||
12 | 1 |
Vārtu starpība pamatlaikā grupu turnīrā
Starpība | 2012. | 2013. | 2014. | 2015. | 2016. | 2017. | 2018. | 2019. |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
0-2 | 29 | 37 | 36 | 36 | 24 | 29 | 24 | 20 |
3-4 | 18 | 14 | 14 | 12 | 26 | 16 | 16 | 18 |
4+ | 18 | 8 | 10 | 14 | 19 | 14 | 24 | 19 |
6+ | 5 | 4 | 4 | 4 | 4 | 12 | 14 | |
8+ | 2 | 2 | 2 | 1 | 2 | 9 |
Izmantotie resursi:
https://iz.ru/880345/aleksei-fomin/...
+2 [+] [-]
+5 [+] [-]
Nu šogad Francijai, Dānijai un Norvēģijai bija vājāki sastāvi. Francijai vairāku līderu neatbraukšana maksāja vietu elitē. Tās ir izlases, kas ne baigi sen ir tikušas 1/4. Jums tā kā bābām patīk burt milzu drāmu tur kur tās nav. Britu fani starp citu bija diezgan daudz atbraukuši.
-2 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Tas gan nenozīmē, ka tam visam nevar būt oponenti ar savu skata leņķi uz visām šīm lietām.
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Sporta veidam tā federācijai 0:10 elitē ir labāks kā 2:2 zemāka līmeņa turnīrā. Jo tā ir cita skatuve, tā ir cita atpazīstamība, tie skatītāji, kuriem interesē hokejs globālā līmenī atpazīst un redz zvaigznes pret tavu izlasi utt. Tāpat arī spēlētrājiem tā ir iespēja sevi parādīt, iegūt pieredzi uz lielas skatuves esot (Cik nu liela ir skatuve ledus hokejam).
Tai pat laikā, no valstu izdevumiem un vidējā parastā fana skatu punkta jēgas ir maz, tā pat kā organizatoriski peļņa ir mazāka, TV reitingi mazāki, jo vairāk spēles, bet kavlitāte no tā neaug.
Man kā vidēja līmeņa hokeja skatītājam par hokeja čempionātu ir ļoti liela, stipri paaugstinājusies kopš neskatos vairs Dinamo spēles un KHL... Ir interese gaidīt LV izlasi, sekot līdzi, škrobīties, pukstēt, priecāties, lepoties utt. Ja LV izlase spēlētu līmeni zemākā turnīrā, pilnīgi noteikti to neskatītos... Pretim tur ar nav diži ko redzēt, tad skatītos Elites čempi, bet LV izlases gaitām vnk nesekotu...
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Futbolā, top5 līgās vienmēr ir pastarīši un grandi un rezultāti šad tad ļoti nepieklājīgi. Bet vai tāpēc samazina uzreiz komandu skaitu.
Kā tad zemāka līmeņa komandas cels līmeni? Nu ne jau savā starpā maļoties.
[+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
https://en.wikipedia.org/wiki/1991_...
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Ar tiem reitingiem sportā nav nemaz tik vienkārši, jo, nenoliedzami, ka Eiropā Top 3 ir futbols, basketbols, regbijs, bet visam pārējam ir gana liels reģionāls piesitiens. Piemēram, Ziemeļvācijā ļoti populārs ir handbols, bet Anglijā krikets. Tāpat handbols pavisam noteikti popularitātē pārspēj hoķi Norvēģijā.
Tāpat Norvēģijā un Viduseiropā hoķis vienos vārtos zaudē tramplīnlēkšanai, kas gan ir individuālais sporta veids.
[+] [-]
paskatoties uz iepriekšējām reformām tad elites samazināšanas bļāvējiem nav nekādu cerību, ka samazinās
reālāk palielinās uz 20 izlasēm
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Reāli Francijas līgā ar basketbolu daudz nenopelnīsi, bet viņi ir EČ, medaļnieki pasaulē!