A. Ozoliņš: "Pagājušajā gadā biju apmierināts jau ar to, ka dzīvs paliku"

"Vēl nebiju paspējis doties atvaļinājumā, jo Krievijā nācās patrenēties pēc sezonas beigām. Viesturs [Koziols] uzrakstīja, un piektdien atbraucu mājās. Līdz ar to viss labi sagūlās. Īstenībā pat nebiju gaidījis, ka uzaicinās – sezona nebija slikta, bet par to pat nedomāju," stāstīja Ozoliņš, kurš ceturto sezonu pēc kārtas spēlēja Krievijas Augstākajā līgā, šoreiz Toljati "Lada" rindās. Līgums pagarināts arī uz nākamo sezonu.

"Tās ir šausmas. Pats grūtākais, ka tam neredzi jēgu un ka nav motivācijas," par Krievijā ierastajiem treniņiem pēc sezonas beigām stāstīja Ozoliņš. "Viņiem jāizpilda kaut kādas normas, saistības pret auto rūpnīcu, un tagad būs vēl četras draudzības spēles. Nezinu, kam par godu. Slodzes jau nav lielas – vienu dienu paslido, vienu dienu uzspēlē basketbolu. Un tad pārējo dienas daļu garlaikojies. Vismaz basketbolā biju līderis. Treneris pēc pirmās spēles pienāca un paprasīja, kāpēc es vispār hokeju spēlēju..."

"Individuāli sezona bija diezgan laba, tikai visu mazliet nosita salauztais pirksts – divus mēnešus nevarēju spēlēt," atskatījās Ozoliņš. Regulārajā čempionātā viņš 43 spēlēs guva deviņus vārtus un sakrāja 33 punktus (0,77 punkti spēlē), bet četros izslēgšanas mačos centrs izdarīja divas piespēles. "Lada" bija izsēta ar piekto numuru un pirmajā kārtā tikās ar Krasnojarskas "Sokol", piedzīvojot negaidītu zaudējumu ar 1-3.

"Galīgi neveiksmīgi mums beidzās sezona. Varbūt nepareizi piegājām sērijai, varbūt nepaveicās, bet tagad muļķīgi meklēt attaisnojumus. Tā gadās. Var meklēt daudz un dažādus iemeslus, bet beigās katram jāpaskatās uz sevi spogulī," teica Ozoliņš. "Visas spēles aizvadījām mājās, jo pie viņiem notika Universiāde. Viss notika vienā hallē. Līdz pat pašām beigām neticējām, ka varam zaudēt sēriju, bet..."

"Lada" vēl pagājušajā sezonā bija viens no Kontinentālās hokeja līgas klubiem, taču pēc izslēgšanas nācās pāriet uz spēlēšanu zemākā līmenī. Tiesa, viss pārējais palicis nemainīgs, stāstīja Ozoliņš. "Organizācijas ziņā tā bija viena no labākajām, kur esmu bijis. Viss personāls palika no pagājušās sezonas, un viņi turpināja strādāt pēc tiem standartiem. Parasti Krievijā kādam kaut ko paprasi, un tad paiet laiks, kamēr viss notiek. Bet te – ja vajag nūjas, tad būs, ja vajag slidas, tad būs. Atbraucu, un viss ir, nekas nav jāprasa divreiz."

Centra uzbrucējs spēlējis otrajā virknējumā, un viņš norādīja, ka loma bijusi ierastā – liels spēles laiks, darbošanās kā vairākumā, tā mazākumā. Un pats galvenais – jāveido rezultāts. Parādītais sniegums "Lada" vadību pārliecinājis. "Līguma pagarināšana – tas bija viegls lēmums. VHL komandā drīkst būt tikai pieci, kuri vecāki par 28 gadiem, tāpēc – ja piedāvā laba komanda, tad nav daudz jādomā," teica Ozoliņš. "Grūti spriest, vai šis bija finansiāli labākais līgums karjerā. Taču te ir cita lieta – viss ir sakārtots. Ja ir prēmijas, tad tās arī izmaksā, nevis paliek virtuālās, ko nekad neieraugi. Kā citās komandās, kur paliek parādā."

Ja kādreiz latvietis laiku Krievijā kavēja, daudz skatoties Nacionālās basketbola asociācijas mačus, tad šosezon bijušas citas prioritātes, tāpēc redzētas vien pāris spēles. "Vairāk lasīju grāmatas. Visu krievu klasiku pēc kārtas, bet lielākoties – Bulgakovu. Arī uz teātri staigāju, biļete – četri eiro, bet labs līmenis," teica Ozoliņš. Bez teātra un auto rūpnīcas Toljati gan nekas cits nenotiekot.

"Sāksim ar to, ka esmu priecīgs, ka man nav jāsēž Krievijā līdz mēneša beigām," par uzaicinājumu uz izlasi teica Ozoliņš. Viņš kopā ar komandu bija arī pirms gada, taču apkārtējie apstākļi bija pavisam citi. "Toreiz Viesturs piezvanīja, kad tiešām nebiju neko darījis trīs nedēļas. Bija baigi pasmagi. Uzreiz sanāca spēles pret Somiju, un labi, ka dzīvs paliku. Ar to jau biju apmierināts."