Jekimovs: "Labāk spēlēt Somijā nekā būt rezervē KHL"

- Kā ir gatavoties pasaules čempionātam bez trenera?
- Programma ir iedota, papildus tiek sūtīta jauna informācija, un Oļegs Znaroks visu kontrolē. Visi esam profesionāļi un zinām, kam gatavojamies. Pasaules čempionāts ir ļoti svarīgs turnīrs visiem, katrs vēlas sevi pierādīt, lai varētu nopelnīt jaunu līgumu.

- Tas, ka Znaroks nav šeit, nerada spēlētājos atslābumu?
- Nē, noteikti tā nav! Kā jau teicu, visi esam profesionāļi, un katrs gatavojas un ļoti vēlas spēlēt pasaules čempionātā. Jebkāda atslābšana, nenopietna slidināšanas – tas viss nonāk līdz trenerim, tāpēc visi apzināmies, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Nav mums tāds darbs, kur var atļauties atslābināties. Visi nāk un strādā. Pēdējo nedēļu nopietni ''spiežam'' uz fizisko, un kājas tiek pamatīgi piedzītas.

- "Izdzīvot" var pēc šiem treniņiem?
- Jā, nav tik traki, kā bija pirms sezonas, kad pēc treniņa biju ''beigts''.

- Sešas pārbaudes spēles pirms čempionāta – daudz vai maz?
- Sešas ir tieši laikā, lai atkal iejustos ritmā. Daudziem jau ir beigusies sezona klubā, un šo maču laikā atkal var sajust spēles garšu. Pārsvarā katru gadu ir sešas pārbaudes spēles, pie tā jau esam pieraduši. Sešu maču laikā treneris var saprast, kurš ir gatavs čempionātam un kurš nav.

- Kur tu sevi šobrīd iztēlojies izlasē? Tā ir 4. maiņa vai varbūt tuvākais rezervists?
- Ja es tikšu izlasē, tas man jau būs milzīgs panākums 20 gados. Izlasē visas četras maiņas ir labas, nav tā, ka ir viena izteikti vāja maiņa, šeit ir savākti visi labākie, tāpēc nevar nodalīt atsevišķi 4. maiņu. Nav jāskatās, kurā maiņā esi, jāiet un jācīnās.

- Pagājušajā gadā biji izlasē pasaules čempionātā. Kādas sajūtas ir par Vāciju 2010? Daudzi tavu iekļaušanu izlasē pasaules čempionātam Šveicē uzskatīja kā avansu nākotnei, kas šogad būs jāattaisno...
- Pērn bija tā, ka man sezona Zviedrijā beidzās tieši pirms izlases pārbaudes mačiem. Atbraucu no Zviedrijas un nākamajā dienā jau spēlēju izlasē pret Vāciju. Es biju ļoti labā formā. Šogad atbraucu ar tādu pašu domu kā toreiz – jāstrādā un tad redzēs, kas notiks. Trenerim patika, ka atbraucu labā formā, guvu vārtus pret Slovākiju. Tāpēc paņēma.

- Saki, ka pagājušajā pavasarī bija labā formā, kā ir tagad?
- Tagad ir tieši tāpat. Pavisam nesen beidzās sezona Somijā, kur vinnējam zelta medaļas otrajā līgā, pēc tam bija vēl piecas spēles par iekļūšanu augstākajā līgā. Atlidoju uz Latviju, divas dienas atpūtos un devos uz izlases treniņiem. Domāju, ka esmu ļoti labā formā, pat labākā nekā pagājušajā sezonā, esmu pielicis klāti fiziskajā sagatavotībā un no potītes traumas atguvies pilnībā. Esmu gatavs spēlēt par visiem 100%.

- Pagājušajā čempionātā treneri tevi nelaida spēlēt pret Kanādu. Viens no šāda soļa iemesliem bija tas, ka, pēc treneru domām, neesot bijis pietiekami gatavs fiziski, lai izturētu spēli pret atlētiskajiem kanādiešiem.
- To parasti treneri skatās. Viņiem bija šaubas par to, ka varētu izturēt pret Kanādu. Daudzi saka, ka man vajag lielāku masu.

- Un kā pats domā – tev kā hokejistam vajag būt ''būdai''?
- Ir tā, ka ne visi cilvēki vienā ātrumā attīstās. Es esmu no tiem, kas vēlāk attīstās. Tagad jau esmu vairāk pielicis – mans svars ir 82 kg (uz 1,8 m augumu - V.B.). Protams, vajag vairāk! Ķieģeļus kabatās nelikšu... Tas nav tik viegls process kā daudzi domā – iet uz svaru zāli un ēst. Man ir programmas, pēc kurām strādāju. Šobrīd ar pašreizējo masu jūtos komfortabli uz ledus, man ir labs starta ātrums, un arī veiklība palīdz.

- Ja šogad atkārtotos līdzīga situācija kā pērn ar Kanādu, būtu fiziski gatavs?
- Būtībā jau arī Šveicē biju gatavs, bet treneri izlēma citādāk. Pirmajā spēlē pret amerikāņiem, kam bija daudz Nacionālās Hokeja līgas spēlētāju, nospēlēju labi. Jutu, ka varu spēlēt un palīdzēt komandai. Nav tā, ka nevaru ''pavilkt'', teiksim, četras spēles piecās dienās. Somijā esmu spēlējis četrus mačus četrās dienās, un man tas nesagādā grūtības.

- Pievērsīsimies klubu lietām. Pirms pagājušās sezonas tev bija mērķis iekļūt ''Dinamo'' sastāvā. Kāpēc tas neizdevās?
- Jutu, ka man nebūs ilgs spēles laiks. Neesmu no tiem hokejistiem, kam par katru cenu jābūt Kontinentālajā Hokeja līgā (KHL), pat ja daudz laika jāpavada rezervē. Es labāk izvēlos aizbraukt uz ārzemēm, ja tieku tur pie spēlēšanas. Somijā dabūju ļoti labu spēles laiku un esmu apmierināts. Arī ''Dinamo/Juniors'' man bija liels spēles laiks, taču pieredzi gūst no spēlēšanas, nevis sēdēšanas uz soliņa. Nebiju pārliecināts, ka man ''Dinamo'' lielajā komandā kā jauniņajam uzticēsies.

- Pirms devies prom no ''Dinamo/Juniors'' uz Somiju runāju ar tavu aģentu, kurš vienu no iemesliem aizbraukšanai no Latvijas minēja tavu neapmierinātību ar Baltkrievijas čempionāta līmeni.
- Tā gluži nebija. Baltkrievijas čempionātā dabūju ļoti labu spēles laiku, līmenis tur arī bija diezgan augsts. Tur spēlētais hokejs tomēr nedaudz atšķiras no Zviedrijas un Somijas, kur var just, ka spēlētājiem ir lielāka motivācija. ''Dinamo/Juniors'' pavadītais laiks bija labs, spēlēju kopā ar ilggadējo partneri Jāni Straupi, un mūsu saikne lieliski darbojās. Tas man deva pārliecību, kas noderēja Somijā.

- Kāpēc tomēr nepaliki šeit?
- Man nebija līguma ar ''Dinamo''. Nekāda konflikta nebija, man ''Dinamo'' piedāvāja līgumu, taču neparakstīju to, jo jutu, ka netikšu pie spēlēšanas. Negribēju visu gadu spēlēt bez līguma. ''Dinamo/Juniors'' varēju spēlēt bez līguma. Paldies viņiem, ka ļāva man spēlēt.

- ''Junioros'' spēlēji par sviestmaizi?
- Jā, man neko nemaksāja, jo nebija noslēgts līgums. Tas bija pagaidu klubs. Visi zināja, ka kaut kad braukšu prom. Man atļāva tur spēlēt, kamēr atradīšu klubu.

- Kā ir spēlēt profesionālā līmenī, tomēr būtībā esot amatierim, jo nesaņem par to samaksu? Kā izdzīvoji?
- Bija tāda situācija, ka tobrīd biju gatavs spēlēt kādu laiku pa velti. Hokejs man ir sirdslieta, tāpēc biju gatavs šādam īstermiņa variantam. Izdzīvoju no ietaupījumiem. Nebija tā, ka uz treniņu braucu par pēdējiem santīmiem.

- Pastāsti, lūdzu, par Somijā pavadīto laiku.
- Somijā mani lieliski uzņēma. Komanda bija ar lielu sirdi, nebija atstumto, visi bija vienoti, ļoti izpalīdzīgi visos līmeņos – no ģenerālmenedžera līdz spēlētājiem. Apstākļi bija radīti tādi, ka par sadzīviskām lietām nebija jāuztraucas, tikai ej un trenējies, spēlē.

- Komandā biji vienīgais leģionārs?
- Nē, bija vēl viens amerikānis.

- Kāds ir Somijas otrās līgas līmenis, salīdzinājumā ar Baltkrievijas čempionātu?
- Somijā ir nedaudz augstāks līmenis. Arī Somijas otrās līgas komandas nav diez ko vājākas par augstākās līgas līmeni. Līgā, kurā spēlēju, tiek piekopts fizisks hokejs, cīnās par katru ripu, ļoti tehniski hokejisti. Somijā un tāpat arī Zviedrijā, kur biju agrāk, ir ļoti labi vārtsargi, kurus nav nemaz tik viegli pārspēt, kā daudziem varbūt šķiet.. Manā komandā pastiprināti pievērsās taktikai, kas tika pieslīpēta. Noteikti varu teikt, ka ieguvu vērtīgu pieredzi, kas ļaus iet uz augšu.

- Somu valodu paspēji iemācīties?
- Sliktos vārdus jau vienmēr ātri iemācās (smejas). Nopietnām lietām bija par īsu laiks - tikai divi mēneši, tāpēc neko daudz neiemācījos.

- Somiski lamāties proti labāk nekā krieviski?
- Krieviski tomēr labāk...

- Slavens esi, pat Youtube ticis...
- Jā, zinu. Daudzi vēl tagad to piemin, bet neesmu ne pirmais ne pēdējais, kam tādas lietas gadās.

- Kā tu tagad atskaties uz to slaveno gadījumu valsts televīzijas tiešajā ēterā?
- Toreiz emocijas sita augstu vilni. Kad man par to pateica, neticēju. Iegāju internetā un ieraudzīju. Bija neliels šoks. Kas izdarīts, tas izdarīts. Gadījās...

- Nekas tamlīdzīgs vairs nav atkārtojies? Kā ir tagad – pirms sniedz intervijas, rūpīgāk apdomā to, ko saki?
- Nē, tā bija vienīgā reize. Vienmēr sekoju, bet toreiz bija ''baigās'' emocijas. Guvu vārtus un jutos laimīgākais cilvēks pasaulē. Paspruka tas vārdiņš. Bet neesmu jau vienīgais, esmu pēc tās reizes redzējis vēl citus, arī pie mums – basketbolā.

- Atgriežoties pie nopietnām lietām, kāda šobrīd situācija ar klubu, ir jau kāda skaidrība nākotnes sakarā?
- Ir pārrunas ar vairākiem somu klubiem, bet sezona vēl nav beigusies, tāpēc nav jēgas par to runāt. Tagad ir izlase, kam tiek koncentrēta visa uzmanība.

- Tavas ambīcijas tuvākajiem pāris gadiem?
- Būtu labi, ja brauktu uz Somiju un mēģinātu iekļūt augstākajā līgā. Esmu tendēts uz ārzemēm un neslēpšu, ka man patīk Skandināvija. Tur ir ļoti labi dzīves apstākļi, augsta līmeņa hokejs, kas man ir sirdij tīkams.

- Tagad jaunākais ''modes kliedziens'' ir KHL. Tevi neaizrauj?
- Varbūt pēc pāris gadiem, bet šobrīd labāk būt tur, kur tieku spēlēt. Ja ir iespēja aizbraukt un labs piedāvājums, tad braucu. Esmu tādā vecumā, kad varu atļauties to darīt. Par KHL jāskatās. Ja būs labs piedāvājums, var gadīties, ka piekrītu.

- Kas tavā izpratnē ir labs piedāvājums?
- Šobrīd galvenais ir spēles laiks.

- Tādā gadījumā vai tu būtu ar mieru braukt, piemēram, uz Habarovsku un spēlēt par 100 eiro nedēļā?
- Ja izveidosies situācija, ka būs divi aptuveni līdzīgi piedāvājumi, bet vienam būs lielāks spēles laiks un labākas izaugsmes iespējas, savukārt otram nedaudz lielāka alga, izvēlēšos pirmo variantu. Man ir kur augt, un šobrīd primārais nav nopelnīt.

- Spēlējot Somijā, izlases treneri tevi var pamanīt labāk nekā, ja tu būtu KHL vai vismaz ''Dinamo/Juniors''?
- Nedomāju, ka tas daudz ko maina. Treneri mani zina, aicina uz nometni un pārbaudes mačos var novērtēt manu gatavību.

- Atliek novēlēt, lai treneri pamana un izdodas iekļūt sastāvā!
- Paldies!