Facebook
GoogleMerzļikins: "Pirms PČ izlasē centos izveidot ķīmiju, bet daži par to pat nepateica paldies"
@UlvisBrozhe
Nacionālās hokeja līgas (NHL) sezonai gatavošanos turpina Latvijas izlases vārtsargs Elvis Merzļikins, kurš intervijā medijam MVP dalījās pārdomās par to, kāpēc maijā notikušais pasaules čempionāts izvērties tik nesekmīgs.
28 gadus vecajam Elvim Merzļikinam maijā Tamperē notikušais pasaules čempionāts bija piektais Latvijas izlases rindās. Un izteikti neveiksmīgākais – piecos mačos viņš atvairīja 86,2% metienu un vidēji ielaida 4,26 ripas. Turnīra beigās vietu vārtos izcīnīja Artūrs Šilovs, kura statistika, laukumā pavadot par pusstundu mazāk nekā Merzļikinam, bija diametrāli pretēja – 95,2% un 1,22 ripas.
"Neuzskatu, ka šis bija čempionāts, kurā nospēlēju labi, taču ievēroju, ka komanda spēlē pavisam atšķirīgu hokeju, kad vārtos esmu es vai [Artūrs] Šilovs. Nesaku, ka spēlētāji centās vairāk ar Šilovu vārtos nekā ar mani, jo centās visi, bet komandā nebija ķīmijas. Pirms čempionāta centos to izveidot, bet daži cilvēki par to pat nepateica paldies. Mēģināju izveidot ģimeni. Nezinu, ko vairāk varēju darīt. Iepriekš biju runājis ar [Ronaldu] Ķēniņu, uz sava rēķina noorganizēju komandai vakariņas," sarunā ar MVP stāstīja Merzļikins.
"Man bija ļoti svarīgi, lai visa komanda satuvinās, jo bija daudzi no Rīgas "Dinamo", Eiropas līgām, Ziemeļamerikas. ASV esmu sapratis, ka ģimenes sajūtu uz katru sezonu ir iespējams izveidot, pat ja hokejisti ir no dažādām pasaules vietām un komandā nav bijuši ilgi. To centos paveikt arī Latvijas izlasē, mums citam par citu ir jārūpējas. Man tas diemžēl nesanāca," sarūgtinājumu atzina Latvijas izlases un Kolumbusas "Blue Jackets" vārtsargs.
"Godīgi pateikšu – esmu tam atmetis ar roku, vairs necentīšos. Tajā ieguldīju savu enerģiju un naudu, bet tas bija otršķirīgi – galvenais, lai izveidotos ģimene. Kad 2018. gadā tikām ceturtdaļfinālā, tas bija mans mīļākais čempionāts. Nenormāli foršs laiks, mīlēju ikvienu spēlētāju. Gribēju šo sajūtu izveidot arī šogad. Nesanāca."
Merzļikins gan pauda – ja vien nebūs aizņemts izslēgšanas spēlēs vai nevarēs ierasties ģimenes apstākļu, vai veselības dēļ, viņš Latvijas izlasei palīgā dosies arī nākamajā gadā, jo vēlas spēlēt Rīgā, savu līdzjutēju priekšā.
Vārtu vīrs arī noraidīja pieņēmumu, ka ģimenes sajūtas nebija, jo tagad komandu vada Harijs Vītoliņš, nevis Bobs Hārtlijs. "Vītoliņš ir labs treneris. Ķīmijas izveidošanās ir atkarīga no mums – spēlētājiem. Neesam bērnudārzā, šādas lietas, manuprāt, nav atkarīgas no trenera. Šajā čempionātā no spēlētājiem bija vairākas individuālas darbības. Toreiz, kad tikām ceturtdaļfinālā, tādu nebija. Varbūt kāds komandas biedrs pēc manis teiktā sadusmosies, taču – tā ir realitāte. Šis nav tas gadījums, kad, redz, es spēlēju NHL un tāpēc varu gudri dirst. Nē! Es vienkārši zinu, kāda mums pirms vairākiem gadiem izlasē bija ģimene."
Izmantotie resursi:
https://www.delfi.lv/mvp/saruna/elv...
[+] [-]
Un tā īsti nav, ka tikai treneris veido ķīmiju. Ķīmiju veido arī kapteinis un komanda pati. Treneris var būt āksts, bet komanda saderēt kopā. Ķīmiju arī bieži izjauc nevis treneris, bet atseviškas personālijas (NBA man šķiet, netrūkst spilgtu piemēru) Elvis ir malacis, ka centās uzņemties komandas līdera lomu ģerbtuvēs un galvenais cepiens jau ir par to, ka komandā daži to nenovērtē un, ka pirms 3-4 gadiem komanda sasniedza augstumus, tur arī bija kaifs maukt, jo visi mauca kā komanda, nevis daži vai visa komanda katrs par sevi. Tāpēc metu linku uz pilno interviju. Daļu, svarīgu lietu autors nav iekopējis.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]