Betmens un viņa taisnīguma līga

Lai arī marta beigas ir tas laiks hokejā, kad lielā daļā Eiropas nacionālo čempionātu tiek izspēlētas izslēgšanas spēles un izlases pamazām sāk gatavoties pasaules čempionātam, bet Ziemeļamerikā komandas cīnās par sezonas pagarināšanu, šīs nedēļas skaļākajam hokeja notikumam bija maz sakara ar cīņām uz ledus, bet ļoti liels sakars ar cīņām kabinetos.

Proti, Nacionālās hokeja līgas (NHL) komisārs Garijs Betmens paziņoja, ka viņa vadītā organizācija nelaidīs savus spēlētājus uz 2018. gada ziemas olimpiādi, ja vien netiks piedāvāts kāds grandiozi izdevīgs piedāvājums. Eiropā šis paziņojums, protams, izraisīja vētrainu un visnotaļ negatīvu reakciju. Tika arī modelētas visādas tālāko darbību situācijas, kas atšķīrās pēc sava mēroga – vieni cerēja uz abu pušu piekāpšanos, citi piedāvāja Eiropai pieteikt boikotu NHL.

Tomēr, visās šajās runās galvenais personāžs bija Ziemeļamerikas līgas komisārs Garijs Betmens, kura pašreizējās domas mēģināja modelēt teju katrs. Tiesa, kas ir zināms par šo cilvēku? Eiropas hokeja, tajā skaitā Latvijas, sabiedrība, protams, zina par to, ka viņš ir NHL vadītājs, bet lielākoties tas ir arī viss. Ko Betmens ir paveicis savā NHL vadīšanas laikā?

NHL vadības groži Betmenam tika uzticēti nu jau var teikt, ka tālajā 1993. gadā, bet iepriekš juridisko zinātņu doktora grādu ieguvušais funkcionārs bija Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) viceprezidents, tāpēc hokejā Garijs ienāca jau ar labu izpratni par sporta līgu vadību un organizāciju.

Ja būtu jāizceļ viņa galvenie sasniegumi NHL vadītāja amatā, tad pirmais, protams, būtu komandu skaita paplašināšana. Laikā, kad Betmens ir bijis hokeja līgas vadībā, tai ir pievienojušās jau sešas komandas un nākamajā sezonā pievienosies vēl viena – Lasvegasas “Golden Knights”. Tāpat viņa valdīšanas laikā ASV ziemeļi un Kanāda pazaudēja vairākas komandas, kuras tika pārceltas uz dienvidu pilsētām. Iemesls tam bija vienkāršs – ziemeļnieku mazie tirgi un salīdzinoši brīvais un ļoti perspektīvais dienvidnieku tirgus.

Tiesa, nevar teikt, ka šie soļi ir bijuši neapšaubāmi veiksmīgi, jo no Vinipegas uz Fīniksu pārceltā komanda bankrotēja un pašiem NHL tā bija jāglābj, bet otrreizējā NHL ienākšana Atlantā beidzās tāpat kā pirmajā gadījumā, proti, ar vienības pārcelšanu uz Kanādu, šoreiz – Vinipegu. Arī Hārtfordas kluba pārcelšana uz basketbola apsēsto Ziemeļkarolīnu nevar tiktu uzskatīta par absolūti veiksmīgu.

Tātad, septiņas jaunas komandas un piecas komandu pārcelšanas – sanāk, ka Betmena darbības laikā teju katru otro sezonu līgas komandu sastāvā notiek kādas izmaiņas. Vai nu kāda vienība nāk klāt, vai kāda maina pilsētu.

Kāpēc tāda aktīva darbošanās? Betmenu, kā jau jebkuru vadītāju, interesē nauda. Šajā ziņā, pat neskatoties, ka daļa (16%) NHL komandu strādā ar zaudējumiem, līga pašlaik ir visu laiku labākajā stāvoklī. Par to liecina statistika – laikā, kad viņš stājās pie NHL stūres, klubu ienākumi sastādīja 400 miljonus ASV dolāru sezonā, pašlaik šis rādītājs jau pārsniedz trīs miljardus dolāru. Vēl viens ļoti zīmīgs fakts ir tas, ka laikā, kad Betmens piedzīvoja savu pirmo jauno komandu ienākšanu līgā, dalības maksa jaunajām komandām bija 50 miljoni dolāru (to maksāja Anaheimas “Mighty Ducks”), savukārt Lasvegasas komanda, lai tiktu NHL apritē, šķīrās no 10 reizes lielākas summas – 500 miljoniem.

Tāpat Garijs Betmens ar savu komandu ļoti labi pastrādāja televīzijas sakarā, t.i., pēdējā laikā noslēgtie televīzijas translāciju tiesību līgumi ir visu laiku lielākie. ASV par tiesībām rādīt NHL hokeju ir samaksāti aptuveni divi miljardi ASV dolāru, bet Kanādā – nepilni četri.

Tātad, viss jau ir labi, vai ne? Ja mēs skatāmies NHL kā šovbiznesa sastāvdaļu un Gariju Betmenu vērtējam kā vadītāju, kura uzdevums ir sagādāt savam uzņēmumam vislielāko iespējamo peļņu, tad, jā, viss ir puslīdz kārtībā. Ieņēmumi aug, tiek piedāvāti jauni produkti, tiek strādāts pie veco produktu uzlabošanas un tā tālāk, taču šajā brīdī ir aizmirsts par ko citu – darbiniekiem, jeb pašiem hokejistiem.

Betmens, par ko viņu arī ļoti kritizē Ziemeļamerikā, regulāri izsvilpjot, pret saviem hokejistiem izturas, maigi sakot, ne pārāk labi. Šī atteikšanās laist NHL spēlētājus uz olimpiādi ir tikai viens aspekts un nebūt ne pats trakākais. Jāatceras, ka Betmena laikā Nacionālā hokeja līga piedzīvoja trīs lokautus, kas nozīmēja arī 2004./2005. gada sezonas atcelšanu. Pārējie divi lokauti gan bija īsāki – 1994./1995. gada lokauts ilga 104 dienas, bet 2012./2013. gada lokauts – 126 dienas.

64 gadus vecais Gerijs Betmens noteikti ir ārkārtīgi nepiekāpīgs vadītājs un ir gatavs “iet uz visu banku”, pat ja tas kaitēs biznesam, lai tikai pierādītu savu taisnību vai beigu beigās panāktu savu labumu. Šis arī būtu jāpatur prātā tad, kad runa ir par NHL un IIHF vai SOK sarunām par vadošā hokeja čempionāta spēlētāju došanos palīgā izlasēm olimpiskajā turnīrā.

Vai Garijs Betmens ir labs vadītājs? Neapšaubāmi, jo 2014. gadā viņš tika atzīts par labāko sporta funkcionāru “SportsBusiness Daily” laikraksta versijā, bet 2016. gadā tika uzņemts Starptautiskajā ebreju sporta Slavas zālē, jo tieši šīs tautības pārstāvis ir NHL vadītājs. Tajā pašā laikā, ja mēs atgriežamies pie šīs nedēļas notikumiem, nevajag lolot ilūzijas, ka kādā brīdī viņš piekāpsies. NHL (lasi – G.Betmens) šobrīd darīs visu, lai panāktu savu labumu un, ja to neizdosies izdarīt, uz Olimpiādi savus spēlētājus nelaidīs.

Vai Garijs Betmens ir hokeja fans? Uz šo jautājumu arī Ziemeļamerikā vēl aizvien nav atbildes.

“Vai tiešām nav variantu, kas liks NHL vadībai pārdomāt?” - tādu jautājumu, iespējams, sev ir uzdevuši daudzi hokeja fani. Varianti, protams, ir, taču tie tāpat ir saistīti ar biznesu. Pirmais vairants ir sponsoru spiediens uz NHL. Nav nekāds brīnums un pārsteigums, redzot, ka daļa no lielajām korporācijām ir gan olimpiādes, gan NHL sponsoru sarakstos, tāpēc, ja NHL vēlēsies labas attiecības ar naudas devējiem, nostāja var tikt mīkstināta, taču, kā tiek norādīts, ne par velti (t.i., sponsoriem būs jāsedz tā daļa, ko NHL vēlas saņemt no olimpiādes rīkotājiem, bet pašlaik par to nav vienojušies). Otrs variants ir “Ķīnas faktors”. NHL pašlaik pamazām mēģina virzīties Ķīnas tirgū, bet jau aiznākošā ziemas olimpiāde notiks tieši šajā valstī. Ja viņiem šī ideja vēl aizvien ir interesanta, olimpiskās kustības pamešana tieši pirms 2022. gada spēlēm nav labais tonis. Visbeidzot – spēlētāji. Ļoti daudzi eiropieši jau iepriekš izteicās, ka, ja NHL neļaus spēlēt olimpiādē, viņi meklēs citus ceļus, lai panāktu savu. Pagaidām gan tās gan ir tikai atsevišķu spēlētāju runas, taču, ja situācija kļūs nopietnāka, šī NHL profesionāļu “olimpiskā kopiena” var paplašināties, turklāt, arī ar Kanādas un ASV spēlētājiem, kas būtu tikai loģiski, zinot spēlētāju un līgas savstarpējās attiecības.

Šobrīd var teikt, ka olimpiskā hokeja turnīra liktenis ir viena cilvēka rokās – Garija Betmena. Vai viņš izturēs spiedienu un paliks pie sava, vai arī, šajā reizē viņš, sev neraksturīgā veidā, piekāpsies? Garijs Betmens bija tas līgas vadītājs, kurš NHL hokeju “atveda” uz olimpiādi, vai viņš arī “aizvedīs”?