NHL jaunā sezona – cik daudz prieka mirkļu sagādās mūsējie?

Leģendārajā “Madison Square Garden” arēnā, kurā līdzjutējus priecējuši tādi Latvijas sportisti kā Kristaps Porziņģis un Sandis Ozoliņš, bet Šilovs simboliski – tāpat kā nelaiķis Matīss Kivlenieks 24 gadu vecumā ieguva pirmo nopietno sasniegumu tieši šajā slavenajā arēnā – Matīsam tā bija debija NHL, turklāt, tā tika atzīmēta ar 31 atvairītu metienu uzvarētā spēlē, mača otrās zvaigznes titulu un lielāku cieņu no treneriem, komandas biedriem un līdzjutējiem.

Šilova gadījumā naktī uz ceturtdienu tika izcīnīta pirmā sausā uzvara regulārajās sezonās, turklāt tas paveikts pret slaveno Ņujorkas “Rangers”, papildus tam Šilovs tika atzīts par spēles pirmo zvaigzni un ne velti – atvairīti visi 25 metieni, kā arī Šilova snieguma dēļ pingvīni atradās situācijā, kurā pretiniekam pie rezultāta 0:1 divas reizes nācās ņemt nost vārtsargu un mainīt to pret sesto laukuma spēlētāju, kas rezultējās divos “Penguins” vārtu guvumos. Šādam mačam ir ne tikai skaisti ieraksti statistikas ailītēs pie atvairīto metienu procenta, sausajām spēlēm un vidēji ielaistajām ripām, tomēr ilgtermiņā tas var nostiprināt Artūra pozīcijas gan pirmā vārtsarga jautājumā, kā arī lielāka algas čeka jautājumā – šogad noslēgsies divu gadu līgums ar kopējo vērtību 1,7 miljoni ASV dolāru, kas paredz to, ka nākamo starpsezonu Šilovs potenciāli var iesākt kā ierobežoti brīvais aģents un saņemt piedāvājumus arī no citām līgas komandām.

Par nozīmīgākajiem individuālajiem sasniegumiem starp šī brīža NHL spēlējošajiem latviešu hokejistiem var parūpēties Tampabejas “Lightning” uzbrucējs Zemgus Girgensons – viņš NHL ir aizvadījis jau 11 sezonas (smaga trauma liedza piedalīties kaut vienā 2020./2021. gada sezonas spēlē) un gatavojas savai 12. sezonai. Karjeras laikā piedalījies 770 spēlēs, kurās guvis 194 (91+103) punktus. Ja veselība un parādītais sniegums ļaus, Zemgus var kļūt tikai par trešo latvieti, kurš NHL nospēlējis vismaz 800 spēles (priekšā ir Kārlis Skrastiņš ar 832 un Sandis Ozoliņš ar 875 spēlēm). Zemgum jāpiedalās vismaz 62 spēlēs, lai sasniegtu otrajā vietā esošo Skrastiņu un kļūtu par otro spēlēm bagātāko latvieti NHL. Laba snieguma gadījumā Zemgus var sasniegt vēl divus nozīmīgus rādītājus – viņam pietrūkst deviņu vārtu guvumu, lai sasniegtu simt gūto vārtu robežu, kā arī, viņam nepieciešami tikai seši punkti, lai sasniegtu 200 punktus NHL.

Spēlēm bagātākie latvieši NHL (regulārajā sezonā)

Otrais, kurš var sasniegt nozīmīgus individuālos sasniegumus NHL karjerā, ir Latvijas hokeja izlases potenciālais pirmais numurs gaidāmajās Milānas olimpiskajās spēlēs – Elvis Merzļikins. Elvis šosezon var sasniegt pat trīs nozīmīgus rādītājus – Elvim pietrūkst sešu spēļu, lai sasniegtu 250 spēļu robežu, bet, zinot to, ka Kolumbusas “Blue Jackets” treneriem patīk uzticēties un dot lielu slodzi pirmajam numuram, visai reāli sasniedzama ir arī 300 spēļu robeža (pagājušajā sezonā Elvis piedalījās 53 spēlēs, rekords ir 59). Lai sasniegtu otro atzīmi, arī Elvja gadījumā svarīgs arguments ir veselība un parādītais sniegums laukumā, ko šogad papildina arī tas, ka pagājušajā sezonā spilgti sevi pieteica no fārmkluba izsauktais Džets Grīvzs (11 spēlēs septiņas uzvaras, izcīnīti iespējamie 16 no 22 punktiem, kā arī atvairīti 93,8% metienu), kurš Kolumbusā pirmo reizi pilnvērtīgi uzsāks sezonu, kā arī Merzļikina līguma situācija – pašam rādot sliktu sniegumu, Kolumbusai kļūs aizvien parocīgāka līguma izpirkšanas opcija, jo Elvim palikuši divi gadi līgumā ar vidējo algu 5,4 miljoni dolāru. Ja Kolumbusas vadība nolems, ka nākamajos gadus vēlas uzticēt pirmā vārtsarga statusu Grīvzam, klubs var censties izmantot iespēju, kamēr Merzļikins ir karsts, un aizmainīt viņu prom, lai iegūtu sev pēc lielāku labumu. Vēl viens nozīmīgs rādītājs, ko Elvis šogad ar lielu varbūtību sasniegs, ir 100 uzvarēto spēļu robeža, tomēr, lai noķertu priekšā esošo Artūru Irbi, nepieciešamas teju divas reizes vairāk uzvaras, nekā tas ir tagad (218).

Latviešu vārtsargi NHL (regulārajā sezonā)

Merzļikina kontekstā var pieminēt arī to, ka šosezon ir laba iespēja ierakstīt savu vārdu ar vēl treknākiem burtiem “Blue Jackets” salīdzinoši neilgajā pastāvēšanas vēsturē. Elvis ar 244 mačiem Kolumbusas kluba krāsās šobrīd ir trešais visu laiku spēlēm bagātākais vārtsargs “Blue Jackets” vēsturē, bet šogad ir reālas iespējas noķert priekšā esošo Marku Denī, kuram ir 266 mači. Ilgtermiņā var skatīties arī uz pirmajā vietā esošo Sergeju Bobrovski, kuram ir 374 nospēlēti mači Kolumbusas kluba sastāvā. Tāpat ir lieliska iespēja pakāpties izcīnīto uzvaru topā, jo otrajā vietā esošajam Stīvam Meisonam ir par divām uzvarām vairāk (96).

Trešais latvietis, kas var sasniegt zīmīgus rādītājus, ir Vankūveras “Canucks” centra uzbrucējs Teodors Bļugers, kurš, lai gan ir zaudējis teorētiskas izredzes šosezon sasniegt 500 spēļu robežu (Bļugera kontā 418 spēles), jo sezonas sākumu izlaidīs savainojuma dēļ, tomēr ir tikai viena vārtu guvuma attālumā no 50 vārtu guvumiem NHL, ko izdevies paveikt tikai iepriekš minētajam Girgensonam, Sergejam Žoltokam (111 vārtu guvumi) un Sandim Ozoliņam (167 vārtu guvumi).

Šosezon pastāv reāla iespēja, ka NHL debiju var piedzīvot uzreiz trīs latvieši – pagājušā pasaules čempionāta Latvijas izlases līderis Dans Ločmelis Bostonas “Bruins” sastāvā, viņa maiņas biedrs izlasē Eduards Tralmaks– Detroitas “Red Wings” sastāvā, bet traumu nomocītajā čempionē Floridas “Panthers” – Sandis Vilmanis, kurš, iespējams, februārī piedzīvos debiju Latvijas pieaugušo izlasē oficiālos mačos. Šobrīd iepriekš minētajiem savs ceļš līdz NHL vēl jābruģē, un hokejistu karjerās labākie gadi ir vēl tikai priekšā. Visiem trim minētajiem spēlētājiem pastāvēja reālas iespējas iekļūt NHL komandu pamatsastāvos. Mazliet citādā situācijā ir Vašingtonas “Capitals” sistēmas uzbrucējs Ēriks Mateiko, kurš aizvadīs pirmo profesionālo sezonu karjerā, kā arī Vankūveras “Canucks” piederošajam Anrī Ravinskim. Abi hokejisti aizvadīs pirmo sezonu AHL, tomēr šobrīd viņi ir biežāk atrodami AHL trenera virknējumu blociņos. Gan Mateiko, gan Ravinskis ir gados ļoti jauni, tomēŗ sevi vēl nepierādījuši hokejisti AHL gaļas mašīnā, saglabājot labas iespējas debitēt NHL nedaudz tālākā nākotnē.

Šobrīd NHL klubu pamatsastāvos sezonu uzsākuši seši latvieši – Elvis Merzļikins, Zemgus Girgensons, Teodors Bļugers, Rodrigo Ābols, Uvis Jānis Balinskis un Artūrs Šilovs, bet, kā iepriekš tika minēts, ir visai pamatotas cerības redzēt kopumā vienlaicīgi veselus deviņus latviešus NHL, ar uzviju labojot rekordu, kurš nav ticis pārspēts vairāk kā 20 gadus. Šobrīd esošais rekords ir septiņi – 1998./1999. gada sezonā kaut vienā mačā spēlēja septiņi – Sands Ozoliņš, Sergejs Žoltoks, Kārlis Skrastiņš, Herberts Vasiļjevs, Pēteris Skudra un Viktors Ignatjevs. 1999./2000. un 2000./2001. gada sezonās arī bija septiņi – no iepriekš minētā saraksta Ignatjevu aizstāja Kaspars Astašenko.

Protams, uz globālā fona šie skaitļi šķiet mazi, tomēr, zinot to, ka hokejs nebūt nav lētākais sporta veids, kurā vecākiem sūtīt savus bērnus, kā arī cilvēku resurss arī ir stipri ierobežots, šie skaitļi ir pat, iespējams, pāri mūsu spēju robežai. Salīdzinājumā ar krietni labāk pārtikušo Vāciju, kurā pēc 2024. gada datiem dzīvo gandrīz 84 miljoni iedzīvotāju - viņiem NHL sezonu uzsāks vien septiņi spēlētāji, Slovākija var lepoties ar tikpat spēlētājiem, cik mēs, bet tādām valstīm kā Dānijai, Norvēģijai un Austrijai spēlētāju skaits ir mazāks nekā mums pie krietni labvēlīgākiem apstākļiem. Latvijai ir dalīti devītā lielākā pārstāvniecība NHL kopā ar Slovākiju, un priekšā ir lielā piecinieka valstis, + Vācija, Šveice un arī Krievija, kas arī savā ziņā objektīvi atspoguļo reālo izlašu spēku samēru arī pasaules čempionātos – Latvijas gadījumā tā ir balansēšana starp iekļūšanu ceturtdaļfinālā, vai došanās mājās.

Hokejistu pārstāvniecība pa valstīm

Daudzi var runāt par grūtiem laikiem Latvijas sportā, tomēr jāatzīst, ka iepriekš minētie rādītāji ir ievērības cienīgi, tomēr ir vēl vērā ņemami uzlabojumi nepieciešami. Daudz kas tiek panākts ar lielu ziedošanos ģimenes un treneru lokā, fanātismu pret šo sporta veidu, kā arī lielām darba spējām. Latvijas hokejam būs labi un pat vēl labāki laiki priekšā, zinot, ka nākamā gada NHL drafts var pienākt ar patīkamiem jaunumiem (Olivera Mūrnieka un Alberta Šmita kontekstā), U18 un U20 izlašu stabilitāte elites divīzijās, kā arī fakts, ka latvieši kā spēlētāji tiek novērtēti arvien biežāk pasaules hokeja kontekstā (NCAA pirmajā divīzijā šogad spēlēs vismaz 15 latviešu, pagājušajā gadā bija pat 18). Pat ja daļa no viņiem pēc studiju pabeigšanas hokeju spēlēs tikai prieka pēc, svarīgākais ir saprast to, ka galu galā visi ir cilvēki, kas dara to, kas viņam patīk un pēc hokeja dzīve nebeigsies – viņi tāpat būs jauni cilvēki, kuri būs labi speciālisti savā nozarē, kā arī būs vīri, tēvi, dēli un vienkārši kārtīgi latvieši.