Šuplers: "Savulaik pierunāju Spruktu palikt lielajā hokejā"

Pagaidām nespēlējam tā, kā man gribētos

-Kādā stāvoklī ir komanda pirms došanas uz Rīgu?
-Vakar (otrdien, 16. oktobrī) piedzīvojām zaudējumu (2:4 pret Harkovas „Dynamo”), ko rūpīgi izanalizējām, šodien esam sagatavojuši sarakstu ar hokejistiem, kuri dosies uz Rīgu. Ņemsim līdzi visus pieredzējušos hokejistus, bet četri spēlētāji paliks mājās – divi jaunie un divi ar savainojumiem. Jau rītdien izlidojam, un vakarā ir paredzēts treniņš.

-Šosezon zaudējāt jau četros mačos no 11 (pagājušo regulāro sezonu „Donbass” noslēdza ar vienu zaudējumu). Kāds ir iemesls šādam sniegumam?
-Četri zaudējumi noteikti ir par daudz, jo mums bija jāapspēlē tas komandas, kurām piekāpāmies. Ir objektīvs iemesls, jo šajās spēlēs mums pietrūka sešu traumēto spēlētāju. Puiši centušies uzvarēt, bet pagaidām viss nenotiek tik gludi, kā gribētos. Tomēr nekādā gadījumā negribu taisnoties ar savainojumiem. Neuzskatu, ka četri zaudējumi ir normāli. Treneri cenšas padarīt visu, lai komanda būtu laba atmosfēra un hokejistiem būtu motivācija spēlēt uz visiem 100%.

Vai nebija bail doties uz Ukrainas Austrumiem?
-Es mīlu hokeju. Cilvēki mani pārliecināja, ka Družkovkā („Donbass” mājvietā Doņeckas apgabalā) viss ir mierīgi. Protams, ģimene nav priecīga, un arī draugi brīnījās, priekš kam es 67 gadu vecumā dodos uz Ukrainu. Bet hokejs ir mana dzīve. Kad esmu savā dzimtajā pilsēta, es parasti ieeju arēnā uz desmit minūtēm, bet tad paskatos – jau divas stundas pagājušas. Varēju sēdēt vasarnīcā, taču nejustos komfortabli. Protams, ir grūtības, daudz jābraukā, bet, katru reizi ieejot arēnā, es esmu ļoti laimīgs. Man patīk strādāt ar jaunajiem, jo es uzlādējos no viņu enerģijas.

Sekoju "Dinamo" rezultātiem, atpakaļ neviens nesauca

-Kad bijāt Rīgā pēdējo reizi?
-Kādus divus gadus atpakaļ (domā). Nē, tas bija pagājušajā gadā, kad Latvijas izlase aizvadīja pārbaudes spēli pret Kanādu pirms pasaules čempionāta. Mani uzaicināja klātienē vērot šo maču, bija ļoti patīkami, ka Rīgā par mani vēl atceras.

-Vai uzturat attiecības ar cilvēkiem no Rīgas perioda?
-Protams, protams. Regulāri sazinos ar bijušo ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju, kurš savulaik arī spēlējis pie manis „Rīgā 2000”, iespēju robežās komunicēju ar savu bijušo asistentu Arti Ābolu, zinu, ka viņš divus gadus nostrādājis Toljati „Lada” par galveno treneri, bet tagad atgriezies „Dinamo”. Ir daudz labu draugu un paziņu, kuri atceras par mani, bet es – par viņiem.

-Sekojiet arī „Dinamo” rezultātiem?
-Protams! Katru dienu ieskatos KHL mājas lapā, skatos, kā nospēlēja „Dinamo” un kādā vietā turnīra tabulā viņi atrodas. Komandai bija labs sezonas sākums, tagad ir neveiksmju sērija, taču tas ir normāli, jo sezonas laikā vienmēr būs lejupslīde.

-Vai sanāca arī noskatīties kādu spēli?
-Jā, es vispār skatos daudz hokeja. Man ir ierīces, kuras ļauj skatīties KHL, Slovākijas līgu, NHL, daudz skatos arī Ukrainas čempionātu. Taču brīžiem ir vajadzīga atpūta no hokeja. Nedrīkst aizmirst arī par savas komandas gatavošanu spēlēm.

Pēc jūsu aiziešanas no „Dinamo” komandas rezultāti vairs nav tik labi. Atpakaļ nesauca?
-Nē, par šo jautājumu ar mani nesazinājās. Nedaudz žēl, jo trenējot Kontinentālajā hokeja līgā, esmu aizvadījis gandrīz 300 spēles. Man pietrūkst divas, un ļoti gribētu tās aizvadīt, bet domāju, ka mans laiks šajā čempionātā jau ir pagājis, un uz KHL mani neviens neaicinās. Tas ir normāli, jo daudzi droši vien skatās arī uz vecumu, lai gan man vēl ir daudz spēka un enerģijas.

"Kurbadu" vērosim uz vietas

-Piekritīsiet, ka B grupas uzvarētāja noskaidrosies spēlē starp „Donbass” un „Kurbadu”?
-Laiks rādīs. Hokejs arvien vairāk kļūst par starptautisko spēli, un domāju, ka problēmas var sagādāt gan Spānijas, gan Islandes komanda. Protams, ka „Kurbads” ir laba vienība, tur spēlē vairāki hokejisti, kurus es savulaik trenēju, atceros viņus un zinu viņu līmeni. „Donbass” ir jābūt gataviem pārvarēt jebkuras komandas pretestību.

-Cik daudz ziniet tieši par „Kurbadu”?
-Zinu sastāvu, bet tas pagaidām arī viss. Mūsu plānos bija aizbraukt paskatīties uz kādu „Kurbada” spēli Latvijas čempionātā, tomēr atteicamies no šīs idejas, jo sastāvs mainās, un arī komandas sniegums mainās. Jau uz vietas iesim skatīties uz „Kurbadu”, jo kalendārs to atļauj.

-„Kurbadā” spēlē Jānis Sprukts un Mārtiņš Cipulis, droši vien, ka labi atceraties abus?
-Jā. tā ir. Savulaik Sprukts bijis tuvu hokejista karjeras noslēgšanai un jau bija sācis trenēt bērnus 55. vidusskolā, taču es viņu atrunāju un paņēmu pie sevis komandā. Pārliecināju Jāni, ka ar viņa pieredzi un meistarību viņš var būt noderīgs uz laukuma, un redziet, kā turpmāk attīstījās viņa karjera – Sprukts kļuva par labāko spēlētāju „Dinamo” un saņēma piedāvājumu no CSKA. Labs puisis, ļoti meistarīgs, kurš var arī iemest. Arī Cipuli labi atceros un zinu, ko no viņa sagaidīt.

”Donbass” vidējais vecums ir 22 gadi, „Kurbada” – 28. Kādi ir jaunās komandas trumpji spēlējot pret pieredzējušo vienību?
-Tagad negribu stāstīt par mūsu taktiku un stratēģiju. Jā, "Donbass" ir daudz jauno hokejistu, bet tā ir visās Ukrainas komandās, jo federācija vēlas audzināt jaunos hokejistus, kas nav viegli. Var gadīties dažādi – varbūt spēli izšķirs „Kurbada” pieredze, bet varbūt arī „Donbass” enerģija.