Vilmanis debitē Kaldera kausa izcīņā un asistē sērijas uzvaras vārtos
Savu debiju Kaldera kausa izcīņas otrās kārtas izšķirošajā piektajā spēlē piedzīvoja latviešu uzbrucējs Sandis Vilmanis, kurš atgriezās laukumā Šarlotas "Checkers" vienības rindās pēc trīs nedēļu dīkstāves. Vilmanis veica rezultatīvu piespēli komandas trešo vārtu guvumā, gādājot par uzvaru ar 5:2 pār Providences "Bruins".
Iepriekšējo reizi uz ledus 21 gadu vecais Sandis Vilmanis bija devies vēl regulārās sezonas laikā aprīļa mēneša vidū. Uzbrucējs savas karjeras pirmajā Kaldera kausa izcīņas spēlē pierakstījās ar 2+2 minūšu noraidījumu par rupjību, bet izšķirošajā trešdaļā latviešu uzbrucējs veica rezultatīvu piespēli vārtu guvumā, kas ieveda Šarlotas "Checkers" izslēgšanas spēļu turnīra Austrumu konferences pusfinālā.
Šarlotas "Checkers" tāpat kā pirmajās četrās sērijas spēlēs pret Providences "Bruins" guva mača pirmos vārtus, spēles rezultātu atverot zviedram Tobiasam Bjurnfotam. Savukārt otrā perioda pirmajā pusē Ziemeļkarolīnas štata komandas pārsvaru dubultoja cits zviedrs Vilmers Skūgs - 2:0.
Spēles trešā perioda ceturtajā minūtē Vilmanis kopā ar kolēģiem devās ātrajā pārejas uzbrukumā. Latviešu hokejists nesavtīgi dalījās ar ripu un ļāva slovākam Oliveram Okuliaram gūt mača trešos vārtus, kas beigās izrādījās spēles uzvaras vārti un arī visā sērijā panākumu dodošie.
BIG GOAL pic.twitter.com/erlsfIAcX8
— Charlotte Checkers (@CheckersHockey) May 11, 2025
"Bruins" spēles izskaņā vēl spirinājās pretī, divus vārtus pēc kārtas spējot atgūt Vini Leterī. Tomēr Providences centieni nevainagojās panākumiem. Mača izskaņā vēl divreiz "Chackers" raidīja ripu tukšos vārtos, nokārtojot uzvaru ar 5:2 un visā sērijā ar 3-2.
"Bruins" izkrišana no Kaldera kausa izcīņas nozīmē to, ka Latvijas izlases rindās esošajam Danam Ločmelim nav vairs jādomā par potenciālu atgriešanos Ziemeļamerikā pēc pasaules čempionāta noslēgšanās.
Par pirmo Kaldera kausu izcīnījušo Latvijas hokejistu 2004. gadā kļuva Raitis Ivanāns. Vēlāk tas pats izdevies arī Artūram Kuldam (2008.) un Kasparam Daugaviņam (2011.).
