Izšķirošais pretinieks: kāpēc jāuzmanās no Francijas izlases?

Lai gan Francijas izlase 2019. gada pasaules čempionātā izlidoja no elites, kurā bija pavadījusi 12 gadus pēc kārtas, jo izšķirošajā spēlē izsēja 3:0 pārsvaru un pagarinājumā zaudēja Lielbritānijai, jau pirms Rīgā notiekošā turnīra bija skaidrs, ka tieši tā būs Latvijas valstsvienības galvenā pretiniece cīņā par ceļazīmi uz Pekinas olimpiskajām spēlēm. Nākamajā februārī uz sapņu skatuves varēs kāpt tikai viena komanda.

Francijas hokejistiem turnīrs sākās ar smagu pārbaudījumu, atklāšanas spēlē pret ungāriem pirmajās 15 minūtēs nonākot iedzinējos ar 0:2. Abi vārti tika zaudēti savu kļūdu dēļ, divas reizes neizdabūjot ripu no zonas un pēc pāris sekundēm saņemot metienus no ļoti labām pozīcijām (pirmajos vārtos pret Francijas vārtsargu palika divi ungāru uzbrucēji). Iznākums gan bija francūžiem labvēlīgs – 5:3. Sekmīgu rezultātu viņi panāca arī vakar, atstājot sausā Itāliju – 2:0.

Izšķirošās spēles pretiniece Francija var priecāties par gana spēcīgu uzbrukuma līniju, kuras priekšgalā ir trīs Nacionālās hokeja līgas spēlētāji – Pjērs Eduārs Belmārs (kā brīvais aģents parakstīja divu gadu un divu miljonu līgumu ar čempioni Tampabejas "Lightning"), Antuāns Rusels (no Vankūveras "Canucks" tika aizmainīts uz Arizonas "Coyotes") un Aleksandrs Teksjē (Kolumbusas "Blue Jackets"). Ja Belmārs un Rusels atrodas karjeras norietā, tad 21 gadu vecajam Teksjē viss vēl ir priekšā.

Aizvadītajā sezonā Teksjē devās laukumā 49 spēlēs un izcēlās ar četriem vārtiem un 15 punktiem. Starp Francijas izlases līderiem Teksjē ir ar vislielāko potenciālu uzbrukumā, taču viņš vēl veidojas kā pilnvērtīgs spēlētājs. Lai gan viņš ir centrs, "Blue Jackets" galvenais treneris Džons Tortorella šajā pozīcijā viņu izmantoja reti. NHL apcirkņos tā gan ir ierasta prakse, ļaujot jaunajiem spēlētājiem vispirms pielāgoties un tikai tad uzticot centra uzbrucēja pienākumus. Arī abās Francijas izlases spēlēs Teksjē darbojies kā malējais uzbrucējs. Pirmo divu maiņu centri abos mačos bijuši nemainīgi – Stefans Da Kosta un Belmārs.

Teksjē lielākā loma gan nākusi skaitliskajā vairākumā. Lai gan Teksjē neatradās vieta pirmajā vairākuma brigādē, kurā spēlē četri uzbrucēji (Belmārs, Rusels, Da Kosta un komandas kapteinis Damjens Flerī), viņa diriģētā otrā brigāde pat izrādījusies daudz produktīvāka. Francija vairākumā guvusi četrus vārtus, visus iemetot otrajai brigādei. Divas reizes izcēlies Teksjē, bet divi precīzi metieni vairākumā arī mamutam Sašam Treijam. Skaidrs, ka raženais (193cm) uzbrucējs vārtu priekšā sagādās problēmas arī Latvijas aizsargiem.

Teksjē vairākumā ieņēmis pozīciju labajā malā un nekautrējas pie pirmās iespējas mest pa vārtiem, pie iespējām tiekot bieži. Taču – Ungārijas un Itālijas mazākuma brigādes, kas pieļāva šādas vaļības, salīdzināt ar Latviju nevajadzētu. Pret ungāriem Teksjē savus otros vārtus guva ar metienu jau praktiski tukšos vārtos, jo pazaudējušies bija ne tikai laukuma spēlētāji, bet arī vārtsargs.

Ja Teksjē divās spēlēs savācis 2+2, tad Belmāra un Rusela kontā nav neviena punkta. Tiesa, ar šiem trim spēlētājiem Francijas uzbrukums nebeidzas.

Trīs spēlētāji no Šveices līgas. Divi no Čehijas. Pa vienam no Vācijas, Somijas un KHL, kur Da Kosta pārstāvējis vadošās komandas – Maskavas CSKA, Kazaņas "Ak Bars", Jaroslavļas "Lokomotiv", Jekaterinburgas "Avtomobilist" – un uzskatāms par zvaigzni. Pagājušajā sezonā viņš bija piektais rezultatīvākais spēlētājs. Un tikai trīs uzbrucēji no vietējās Francijas līgas.

Un viņi visi karjeras laikā izmēģinājuši spēkus spēcīgākās līgās. 35 gadus vecais komandas kapteinis Flerī spēlējis KHL, Šveicē, Zviedrijā, Somijā, Vācijā. Arī Nikolā Rics piestājis Somijā, pēc tam spēlējot arī Dānijas un Norvēģijas līgās. Treijs pavadījis sezonas Zviedrijā, Čehijā un Vācijā.

Savukārt vārtsargu un aizsargu līnijās redzama cita aina – galvenokārt spēlētāji no vietējā čempionāta. Aizsardzībā par līderi jāsauc Igo Gallē, kurš junioru vecumā vispirms izmēģināja laimi Amerikā, bet pēcāk devās uz Somiju, kur spēlēja pagājušajā un spēlēs arī nākamajā sezonā. Aizsargi ir augumā raženi – četri no septiņiem virs 190cm, vēl viens virs 185cm. Tomēr jau mačos pret ungāru un itāliešu spiedienu radās problēmas ar ripas dabūšanu laukā no savas zonas un nogādāšanu pie uzbrucējiem.

Francija pirmajās divās cīņās neatgādināja sakārtotu komandu, vienlaikus liekot saprast – rezerves vēl ir gana dziļas. Droši vien īsto Franciju ar pilnu aptveri un noskaņošanos redzēsim tikai rīt. Ir skaidrs, ka svētdienas vakarā Latvijas izlasei ceļā stāsies ciets rieksts, kam ir savas stiprās puses. Bet – arī trūkumi. Ja laukuma saimniekiem izdosies ieķerties uzbrukuma zonā un sagriezt karuseli ap sāncenšu vārtiem, Francijas aizsardzībā radīsies caurumi, jo spēle bez ripas nav francūžu stiprā puse.

Taču nedrīkst pelnīt noraidījumus. Bīstama ir ne tikai četrus vārtus iemetusī brigāde – nedrīkst aizmirst, ka pirmajā vairākuma pieciniekā darbojas meistari. Gan Latvija, gan Francija mācību jau guvusi, atslābinoties pret ungāriem. Izšķirošajā cīņā koncentrēšanās būs līmenī.

Francijas izlases sastāvs