Hartigans: ''Žēl, ka nespēlēju pret ''Dinamo...''

Pirmajā blogā kanādiešu uzbrucējs Marks Hartigans, kas pāgājušajā sezonā pārstāvēja Rīgas ''Dinamo'' hokeja klubu, stāstīja par iejušanos Maskavas mežonīgajā dzīvē, par trakajiem šoferiem, par metro, kas ļoti palīdzot. Otrajā blogā Marks stāsta par ģimenes pieaugumu, jo pasaulē nāca meitiņa Herlova Džīna, par aklimatizācijas problēmām, kā arī par ''CSKA'' fantastiskajām ģērbtuvēm, protams, neaizmirstot uzslavēt skaļos un jaukos latviešu hokeja fanus.

Sveiki, mani latviešu draugi! Atvainojos, ka nerakstīju ātrāk, taču mūsu ģimenei pievienojies jauns pārstāvis, un esmu priecīgs paziņot, ka tā ir meitenīte. Piedzimstot Herlova Džīna Hartigana svēra 3,99 kilogramus un bija 50 centimetrus gara. Viņas lielā māsa Ava līdz šim bijusi ļoti satraukta, jo parādījies jauns mazulis, taču cenšas palīdzēt kā vien iespējams. Reizēm pat par daudz. Haha. Biju ļoti laimīgs, jo varēju nedēļu pabūt kopā ar savu ģimeni, piedalīties otrā bērna dzimšanā. Tas bija fantastiski! Vienīgā sliktā lieta, kas izvērtās šajā laikā, bija tas, ka man neizdevās aizvadīt spēli pret savu bijušo komandu Rīgas ''Dinamo'', kad tā viesojās Maskavā, lai spēlētu pret Maskavas ''CSKA''. Pēdējās trīs nedēļas bijušas ļoti nogurdinošas, tomēr aizraujošas un dažādiem notikumiem bagātas.

Kad pēc 14 stundu lidojuma atgriezos Maskavā, sagaidīju bagāžu un uzreiz sēdos automašīnā, lai dotos uz lidostu un noķertu komandu, kas gatavojās lidojumam uz Toljati, lai tur nākamajā vakarā aizvadītu spēli. Ir sarežģīti iztēloties, cik tas ir grūti - nedēļas sākumā doties uz Ameriku, nedēļas beigās atlidot atpakaļ, tā tomēr ir deviņu stundu starpība. Man bija liels pārsteigums, ka spēles laikā jutos ļoti labi, pat guvu vārtus, un komanda izcīnīja uzvaru. Kā parasti, uzreiz pēc spēles sēdāmies lidmašīnā, lai lidotu uz Kazaņu, kur jau pēc divām dienām bija jāaizvada nākamā spēle. Un šis bija mans kritiskais aklimatizācijas posms, taču naktī gulēju 14 stundas, kas man palīdzēja noķert Krievijas laiku. Joprojām jutos mazliet apjucis, taču viss bija labi, arī komandai, jo izbraukumā uzvarējām divos mačos no trim.

Pēc atgriešanās Maskavā apgriezieni nav samazināti, joprojām man ir darba pilnas rokas. Šobrīd cenšos sameklēt lielu dzīvokli arēnas tuvumā, un man ir laiks līdz 22. oktobrim, jo ģimene ierodas jau dienu vēlāk. Ceru, ka mana sieva mani neienīdīs, ja nebūšu atradis piemērotu mītnes vietu, jo nāksies dažas naktis pavadīt viesnīcā. Viņa jau man daudzkārt ir teikusi, ka nevēlas mitināties viesnīcā, tāpēc esmu sakrustojis pirkstus, lai viss izdotos līdz 22. datumam, jo kas zina, ko viņa izdarīs ar mani... Haha.

Atšķirības starp ''Dinamo'' un ''CSKA''... Jā, par ko tādu pat grūti iedomāties... Tomēr jāsaka, ka šeit ir lieliskas ģērbtuves, uzbūvētas pavisam nesen. Aukstais un siltais baseins, sauna, masāžas telpa, ēdamzāle, ārstu istaba un, protams, lielie ekrāni. Tiešām, viss ir ļoti eleganti. ''Dinamo'' ģērbtuvēs nevarēju izjust to mājas smaržu, sajūta bija kā vienmēr spēlējot izbraukumā, līdz nācās doties uz ledus. Esmu dzirdējis, ka ''Dinamo'' pagājušogad mēģināja celt savas ģērbtuves, taču visus plānus nogalināja ekonomiskā lejupslīde, tādēļ jācer, ka arī Rīgā tuvākajā laikā būs šādas ģērbtuves. Tomēr varu apgalvot, ka Rīgā ir daudz modernāka halle, jo Maskavā tā ir vecmodīga, protams, izņemot mūsu ģērbtuves, taču tā ir ar savu vēsturi - šajā hallē izcīnīti dažādi tituli, spēlējuši izcili spēlētāji.

KHL kā līga aug strauji, aizvien vairāk spēlētāju no okeāna otras puses pārceļas, lai spēlētu šajā līgā. Esmu pārliecināts, ka līga kopš pagājušā gada ir izaugusi, un turpmāko piecu gadu laikā spers vairākus straujus soļus uz priekšu, tādējādi pilntiesīgi kļūstot par pasaules otro spēcīgāko hokeja līgu. Par ''CSKA'' mērķiem... Pirmais, ko vēlamies sasniegt, ir iekļūšana izslēgšanas spēlēs, kā arī uzvarēt Gagarina kausa izcīņā, lai gan - vēl jāspēlē lielākā daļa sezonas, un neesam pat nostiprinājušies tabulas augšgalā. Mans personīgais mērķis ir no katras sezonas paņemt ko jaunu, un iegūt vairāk rezultivitātes punktu nekā aizvadītajā sezonā.

Katru reizi, kad skatos video vai attēlus no ''Dinamo'' spēlēm, liela uzmanība tiek pievērsta līdzjutējiem. Latviešu fani dara tieši to, kas jādara - atbalsta savu komandu. No savas pieredzes varu teikt, ka latvieši ir patiesi jauki cilvēki, kas mīl sportu. Un kas vairāk vajadzīgs sportistiem? Uz tikšanos nākamreiz, patiesi Jūsu Marks Hartigans #93 (#12)

Saistītais raksts: Marka Hartigana pirmais bloga ieraksts Blogs: Hartigans: ''Maskavā pāri ielai vajag...