''Granlunda brīnums'' ieved Somiju kaimiņu finālā
Foto: AP/Scanpix
Šovakar 2011. gada pasaules čempionātā hokejā, kas norisinās Slovākijas lielākajās pilsētās Bratislavā un Košicē, noskaidrota otra fināliste - par to kļuva Somijas valstsvienība, kas pusfinālā ar 3:0 pārspēja Krieviju, atstājot to bez fināla pirmo reizi pēdejo četru gadu laikā. Neticamus uzvaras vārtus guva 19 gadus vecais uzbrucējs Mikaels Granlunds. Finālā somi spēkosies ar kaimiņiem - Zviedrijas hokejistiem.
Pēdējos trīs gadus finālā spēlējusi Krievijas izlase pēc vakardienas smagās uzvaras pār Kanādu (izdevās atspēlēties un pēdējo 10 minūšu laikā gūt divus vārtus, svinot uzvaru ar 2:1) bija veikusi izmaiņu maiņu kārtībā - līdz pagrabam jeb ceturtajai maiņai bija nosūtīts trio ar valstsvienības kapteini Alekseju Morozovu. Tikmēr Somijai bija vairāk laika atpūsties un salīdzinoši vieglāks ceturtdaļfināls.
Lai gan pirmajās 20 minūtēs gūtos vārtus neieraudzījām, par spēles kvalitāti pamata sūdzēties nebija. Pirmā reālā iespēja radās krieviem, bet Nikolaja Kuļomina centienus gūt otros vārtus turnīrā apslāpēja somu vārtsargs Petri Vehanens, kurš ikdienā meistarību slīpē tieši Krievijā. Kopumā tieši mūsu kaimiņiem piederēja neliels pārsvars, tiesa, vairāk metienu izdarīja ziemeļnieki somi. Viņiem arī izdevās ar efektīgu spēka paņēmienu nogāzt milzi Jevgēņiju Artjuhinu, tāpat lielisks spēka paņēmiens izdevās joprojām bez punktiem spēlējošajam Aleksandram Ovečkinam. Tātad ceturtajā spēlē pēc kārtas tablo pēc pirmās trešdaļas vēstīja bezvārtu neizšķirtu.
Pirmo vārtu guvumu noteikti bija vērts gaidīt! Tikai 19 gadus vecais uzbrucējs Mikaels Granlunds ar apbrīnojamu vienkāršību pazemoja krievus - viņš aiz vārtiem pacēla ripu uz nūjas lāpstiņas un to burtiski iecēla vārtu devītniekā. Kamēr somi līksmoja un neitrālie līdzjutēji apbrīnoja, Krievijas hokejisti vairākas sekundes apstulbuši vērās tukšumā... Tūdaļ pēc centra iemetiena Anti Pilstrēms bija tuvu pārsvara dubultošanai - ripa atsitās pret vārtu stabiņu. Tiesa, pēcāk Krievijai bija vēl izcilāka iespēja gūt vārtus, bet Sergejs Zinovjevs, mezdams tukšos vārtos, pamanījās trāpīt pa pārliktni.
Somu situāciju krietni uzlaboja Jani Lajunena neatlaidība - viņš pēc paša metiena bija pirmais pie laukuma stūrī atlēkušās ripas un izdarīja metienu. Krievu vārtsargs Konstantīns Baruļins nepaspēja nosegt tuvo stūri un ripa lēni šķērsoja līniju - 2:0 ziemeļnieku labā. Punktu spēlei pielika Jarko Imonens, kurš vairākumā bija rezultatīvs pēc Granlunda piespēles no aizvārtes. Interesanti, ka somi vairākumu ieguva pēc Iļjas Kovaļčuka sitiena vārtsargam, iepriekš divus identiskus pārkāpumus izdarīja Ovečkins.
Krievijas hokejisti pēdējo minūšu laikā izdarīja pamatīgu ofensīvu, lai gūtu goda vārtus, bet mērķis sasniegts netika - 3:0 Somijas labā un ceļazīme uz finālu pirmo reizi kopš 2007. gada. Par labākajiem abu komandu rindās tika atzīti vārtsargi, īpaši izcils bija Vehanens, kurš tika galā ar 30 metieniem.
Finālā, kurš pirmo reizi četru gadu laikā notiks bez Krievijas līdzdalības, svētdien pulksten 21:30 Bratislavā tiksies nākamo divu čempionātu rīkotājas un kaimiņvalstis - Somija un Zviedrija. Savukārt bronzas medaļas 16:00 izspēlēs pagājušā čempionāta finālistes - pašreizējā čempione Čehija un Krievija.
Pasaules čempionāts hokejā, pusfināls
Somija - Krievija 3:0 (0:0, 1:0, 2:0)
Vārti: 25:13 Granlunds (Imonens) 1:0, 47:40 Lajunens 2:0, 49:15 Imonens (Granlunds, vair.) 3:0
Soda minūtes: 10:12
Metieni: 29:30
Vārtsargi: Vehanens - Baruļins
- Amazing goal by Mikael Granlund
А канадцев (можно сказать молодежная сборная) выиграли случайно!
Runājot par vēsturi rekur parakājos. Izskatās, ka Līvi tieši vieni no pirmajiem sadraudzējās ar vāčiem:
The indigenous Livonians (Livs), who had been paying tribute to the East Slavic Principality of Polotsk and were often under attack by their southern neighbours the Semigallians at first considered the Low Germans (Saxons) as useful allies. The first prominent Livonian to be converted was their leader Caupo of Turaida, baptized around 1189..
..
Nu ja vai tad veco draugu Kaupo bijām aizmirsuši..
visas ciltis sākotnēji cīnijās pret okupāciju, kristīšana upē jau bija laikā, kad starp vāciešiem un vietējiem nebija nekāda naida un nekādā ziņā nebija okupācija. un tie bija lībieši, kuri kristījās.
treškārt, ja kādu grib saukt pat tautas nodevēju cilti, tad drīzāk tā būs latgale, kura centās ar krustnešu palīdzību apkarot ciltis un faktiski pašā kritiskākajā brīdī, kad neizbēgami zemgaļi būtu sasituši vāciešus, tieši viņi aizstāvēja ordeni.
kuršu ķoniņi bija visattapīgākie un vairākas dzimtas pat datētas līdz pirmajam pasaules karam, tādējādi kurši nebija izteiktākie un spītīgākie karotāji.
zemgaļi noturējās krietni ilgāk par visiem ar lietuviešiem izcīnot kaujas par kurām var lepoties un tikai redzot, ka vāciešu pārspēks pieaug, viņi nodedzināja savus ciematus un aizgāja uz lietuvu, arī namejs. zemgali pēc tam sāka apdzīvot latgaļi, jo zemgaļu bija palicis maz.
tā lūk
1) vai latvieši, kaut vai tie paši amerikāņi afganistānā paliks arī pēc kara beigām
2) vai uz afganistānu sabrauks latviešu un amerikāņu simtiem tūkstošu migrantu
3) vai arī pēc kara tiks deportēti desmitiem tūkstošu miermīlīgo afgāņu, pamatojoties tikai uz ekonomiskām vajadzībām un politiskām bailēm
4) vai afgāņi tiks konstanti amerikanizēti un par valsts oficiālo valodu bīdīs angļu valodu
5) vai afganistānā amerikāņi arī ieviesīs mākslīgu vēlēšanu teātri un cilvēkiem nebūs lemts izteikt savu politisko viedokli
sarakstu varu turpināt vismaz līdz 20, tāpat šaubos vai zini afganistānās iekšējās problēmas un talibu režīma nežēlību, ja nē, tad iesaku papētīt. priekšā varu pateikt, ka tur no varas puses gājis daudz bargāk, nežēlīgāk, nekā latviešiem gāja zem nacistu varas, līdz lielajai "atbrīvošanai."
nevēršos pret krieviem