Stāsts par labākajiem pasaulē. Beigas
Uzpūstais burbulis par Latvijas hokeja līdzjutējiem kā labākajiem pasaulē vakar Bratislavā pārsprāga ar klusu purkšķi. Spēlē, kurā līdzjutēju atbalsts bija ļoti svarīgs, letiņi spēja izspiest vien dažus kuslus "Latvija!", toties regulāri uz lielā ekrāna regojās latvietis-babuīns, bārdainas sievietes un robustās Latvijas sporta draugu organizācijas vīru sejas.
Pāris nedēļas pirms čempionāta sākuma izskanēja informācija, ka tā rīkotāji neļaus spēļu arēnās ienest ne tikai taures (tas jau vairākus gadus noliegts ar Starptautiskās federācijas rīkojumu), bet arī bungas. Loģiski domājošs cilvēks to uztvēra mierīgi – kā ir, tā ir. Vidējas Latvijas hokeja fans jutās dziļi aizvainots, nonākot pat līdz absurdiem paziņojumiem, ka tad jau vispār neesot jēgas braukt uz čempi un "mēs jau nu dabūsim bungas iekšā". Neiedabūja, un piepeši izrādījās, ka mūsu karsēju spēks slēpies tieši bungās. Acīmredzot esam ļoti neritmiska tauta ar ne pārāk labi attīstītu dzirdi, ja jau bez pastiprinātājiem bungu veidā nespējam sarīkot organizētu līdzjušanu. Pat tad, kad tā ir ļoti vajadzīga.
Pilnīgi iespējams, ka šoreiz starp faniem bija mazāk nedēļas nogales uzdzīvotāju, bet vairāk pa dzīvi rimti slīdošā vidusslāņa. Vismaz TV ekrānos visbiežāk tika rādīti divu veidu karsēji – vieni bija garlaikoti vai smagi vīlušies (sak, mēs tak maksājam, kur šovs?), otri par visu varu centās nokļūt uz lielā kuba un arī televīzijā, padarot sevi par ķēmiem Latvijas izlases formā. Protams, ir sarežģīti vienoti fanot, ja līdzjutēji izkaisīti pa visu halli, tomēr laika gaitā gan jau iespējams kaut kā vienoties kopējā dziesmā. Nu, vismaz kāda "sarauj" vai "Latvija". Turklāt mēs taču esam dziedātāju tauta! Kur tad dziesmas? Esmu dzirdējis dziedam šveiciešus, čehus, slovākus, bet kā ar mums? Pēc paša pieredzes zinu, ko var panākt krietni mazāks pulciņš bez bungām un taurēm, bet ar lielu vēlmi un aoņēmību.
Protams, katrs atpūšas kā grib, taču pietiek pašiem sev stāstīt tās muļķības par labākajiem hokeja faniem pasaulē. Mēs esam cilvēki, kuriem patīk SKATĪTIES hokeju. Un reizi gadā kārtīgi "atlaist" pasaules čempionātā. Fanošanai, starp citu, tāpat kā spēlēšanai izlasē, ir jābūt sirds un goda lieta. To arī visiem novēlu.
-1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Protams, kriize pastraadaaja, ka ne visi tika plus, tagad ka RD paraadiijaas, visi peerk abonomentus utt. Pats stulbaakais, ir tas, ka tiehsaam fani ir izmeetati pa sektoriem. Nu paars rezi vareeja dzirdeet Latvija, Latvija un laikam viss
Plus, ja gribam dziedat normaalu dziesmu, vajag izdomaat to, lai fani dzied. Nevis tikai Latvija, Latvija un Sarauj, Sarauj.
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
Uzskatu, ka uz šito IIHF turnīru, vispār jāsūta Meijas, Jekimovi utml, vārdu sakot 2. ešalons, lai cīnās un parāda sevi. Nav šitas turnīrs jānem nopietni, tādā ziņā pilnībā piekrītu Z-Amerikas komendu attieksmei pret to.
Tā nekonsekvence, jau vien ir apbrīnojama. Kuldas 3. spēļu diskābelis vispār ir kronis visam, tai pat laikā Jemeļina bordingā - viss kārtībā
+2 [+] [-]
daļa fanātu ,kuriem tas katru gadu ir iegrozījies tāds ,kā dzīves veids.
Nav runa par "biezajiem",kuri sēd ložās vai goda vietās.Zinot šo cilvēku fanātismu,nudien negribētos kaut ko viņiem pārmest,jo vakardienas spēlē un vēl vairāk pēc spēles ,viņi bija tādā šokā,kādu bieži negadās pārdzīvot sportā.TV režisori jau rādīja tikai tos,kuri kaut kā centās izcelties uz pārējā fona un arī VIP ložu ,kur dažas bagātnieces gorījās.Pēc tā jau radikālus secinājums diez vai vajadzētu izdarīt.Protams,ka saukli labākie fani pasaulē esam droši vien piešķīruši paši sev.Bet neviens jau nav ideāls.Tāpēc šoreiz autoram varētu piekrist tikai pašu mazumiņ,bet kā jau teicu,neviens nav ideāls.
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Tas, ka vidusmēra latvietim patīk skatīties hokeju ir skaidrs kā diena, bet saukt sevi par labākajiem hokeja faniem pasaulē ir vairāk nekā pārspīlēti! Tas, ka 90. gadu beigās mierīgie un kulturālie eiropieši šitādus ķēmus nebija redzējuši, tāpēc pievērsa pastiprinātu mediju uzmanību, vēl nenozīme ka esam labākie hokeja fani pasaulē! Vienvārd sakot viena liela dzerstīšanās(97.gadā Somijā, arēna pat tika ienests spirts, maskēts minerālūdens pudelēs), un ''trīs'' saukļu aurošana!
Pilnībā piekrītu autora rakstītajam, un atvainojos, ja aizskāru kādu, patiešām īstu, hokeja līdzjutēju!!!
+1 [+] [-]
[+] [-]
mūžigā diskusija par saukļiem un dziesmām...lielie norējēji varētu ierosināt i saukļus, i dziesmām vārdus pateikt priekšā
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Varbūt, ja PČ rīkotu reizi 4 gados, mainot izspēles kārtību čempionātā, izdotos pacelt ši turnīra prestižu, kas pēdējos gadu desmitus krītas
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
-3 [+] [-]
-4 [+] [-]
Redz, tu joprojām neesi uztvēris galveno domu - problēma ir tā, ka daudzi baigi lepojas ar atbalstu, lai gan tur nav nekā diža, ar ko lepoties. Sākumā pat nekas daudz nav jāizdomā - ir jau gatavas dziesmas, kuras RD fanu klubs mierīgi varētu pārņemt un dziedāt spēles laikā. Piemēram, jau ntos gadus zināmās "Vai tu zini mana mīļā" un par trīs vīriem. Nav jāatklāj nekāda Amerika, taču šīs dziesmas Arēnā tiek skandētas tikai tad, kad tiek palaista attiecīgā mūzika. Es gan visas RD spēles neesmu redzējis, taču no tām, kuras esmu (un to bijis pietiekami daudz), fani bez mūzikas pavadījuma paši dziedāt ir uzsākuši ārkārtīgi, ārkārtīgi reti. Tad vēl uzreiz tiek pretī likti argumenti, ka hokejā nekas tāds neder, lai gan tās ir pilnīgas muļķības - ja volejbolā un basketbolā var normāli atbalstīt, tad neiestāstīsi, ka hokejā nevar.
Un tas, ka tu uzreiz sāc par "psihajiem poļu faniem" runāt, tikai norāda uz tavu šauro domāšanu. Tiklīdz kāds ierunājas par supporta uzlabošanu, tā uzreiz tiek runātas visādas muļķības, ka kādēļ, lai mums būtu jālīdzinās huligāniem un vēl kaut kam. Pirmkārt, futbolā nav tikai huligāni - ultras un hooligans vispār ir pilnīgi dažāda stila grupējumi. Otrkārt, kur problēma no citiem fanu grupējumiem (nav svarīgi, vai basketbola, vai futbola, vai dambretes) paņemt to, kas mums der, bet negatīvo atmest?
+2 [+] [-]