Dārziņš: "Šobrīd paši brīnāmies par pieņemtajiem lēmumiem"

Kari Heikile, Rīgas "Dinamo" galvenais treneris: "Lielākā atšķirība abu komandu sniegumā - viņi izmantoja savus momentus un iemeta, bet mēs - ne. Tas, kā spēlējām vārtu priekšā, bija mūsu lielākā problēma; nezinu, vai garā pārbrauciena dēļ, bet ne tā metam, izdarām ne tādas piespēles. Taimings nav pareizs." Somu speciālists atklāja, ka gribējis dot Robertam Bukartam iespēju spēlēt vairākumā, kur viņš darbojies arī iepriekš, bet Andris Džeriņš nemaz nebūtu devies laukumā, ja nebūtu gatavs par visiem 100 procentiem.

Oļegs Orehovskis, Podoļskas "Vityaz" galvenais treneris: "Tā nebija mūsu labākā spēle aizsardzībā, jo pretinieki sākumā izveidoja ļoti daudz momentu. Taču labs mačs uzbrukuma ziņā - gan labi spēlējām, gan realizējām momentus. Sapratām, ka pretinieks atgriezās pēc gara izbraukuma, tāpēc centāmies sākt aktīvi, taču tas neizdevās. Tomēr labi, ka uzvarējām un ieguvām trīs punktus."

24 no 28 sāncenšu metieniem atvairīja Jakubs Sedlāčeks, kurš tādējādi pēdējās 70 minūtēs ielaidis septiņus vārtus. "To, ka sargāšu vārtus, uzzināju vakar, kad treneri pateica. Sākām labi, pirmajā trešdaļā noteikti bijām labāki, bet tad sekoja divi ielaisti vārti, atradāmies zem spiediena. Un nevarējām iemest vairāk par vieniem vārtiem. Ir jābūt labākiem, jāiemet vairāk par vienu ripu, citādi nevar uzvarēt. Tāpat domāju, ka atļāvām pārāk daudz pretuzbrukumu. Jāskatās video un jāmācās no kļūdām," pēc mača sacīja čehu vārtsargs.

Runājot par ielaistajiem vārtiem, Sedlāčeks izcēla pirmās divas ripas: "Skatījāmies, kā viņi izspēlē kombinācijas vairākumā, bet tāpat ielaidām. Spēlētājs bija viens pats pie tālā stabiņa. Piespēle gar vārtiem, un tādus metienus ir ļoti grūti noķert. Bet bija skaisti, kā viņi to izspēlēja. Otrajos ielaistajos vārtos paguvu atvairīt pirmo metienu un zināju, ka atlēkusī ripa ir kaut kur pie mana ķērājcimda. Taču nezināju, kur tieši. Pretinieks ripu atrada ātrāk par mani..."

Pirmajās 20 minūtēs laukuma saimnieki bija klasi augstāka komanda nekā pretinieki - visām maiņām izdevās izveidot momentus, iespiest sāncenšus aizsardzības zonā. Taču tam nepiekrita Rīgas "Dinamo" kapteinis Lauris Dārziņš: "Nešķita, ka labi spēlējām ne pirmajā, ne otrajā, ne pēdējā trešdaļā. Varbūt, ja pirmajā būtu iekritis kāds goliņš, tas dotu pozitīvās enerģijas lādiņu turpmākajai spēlei - skaidrs, ka, spēlējot mājās, kad gūsti pirmos vārtus, līdzjutēji iedod papildus pārliecību. Bet šodien bija, es pat nezinu... Domāju, ka šobrīd paši brīnāmies par pieņemtajiem lēmumiem. Nav daudz ko teikt, jo maz kas sanāca. No tā, ko mums lika darīt un ko gribējām izdarīt, nesanāca gandrīz nekas. Pretinieks labi nospēlēja mūsu vārtu priekšā, turpretī mēs neatradām veidus, kā gūt vārtus."

Desmit spēles un 26 metieni, bet Dārziņa kontā ir tikai trīs rezultatīvas piespēles, un uzbrucējs uzskata, ka citādi nemaz nevarēja būt. "Protams, ka par to katru dienu ēdu sevi. Tagad nepatīkami ir tas, ka izej laukumā un ceri, ka kaut kas iekritīs, lai gan pamata tam nav. Ir jāspēlē labāk pašam, maiņai un arī komandai. Tad gan man būs, gan pārējiem nāks klāt vārti. Diemžēl šobrīd ej un ceri... Katrā ziņā tiek meklēti risinājumi. Esam mēģinājuši tā un šitā, arī pats. Jāmēģina un jāatrod gaisma tuneļa galā."

"Nekad intervijā uzreiz neteikšu, ka esam noguruši. Bet, ja prasi par to, vai mūsu sniegumu iespaidoja garais izbraukums, tad... Jau teicu, ka brīnāmies par pieņemtajiem lēmumiem. Ķermenis netika līdzi tam, ko biju iecerējis galvā. Ātrāk uzsēstos, nebūtu tik daudz pretuzbrukumu trīs pret trim un trīs pret diviem, paspētu viņus noēst. Neteikšu, ka tas bija pie vainas, jo katrā mačā ir iespējas atrast veidu, kā uzvarēt. Arī pēc tik gara izbraukuma ir veidi, kā uzvarēt pretinieku. Mazāk, bet vienalga pastāv. Galu galā mums tiek dots uzdevums, lai būtu cerības apspēlēt sāncenšus," sarunā par fizisko formu norādīja Dārziņš. "Visu cieņu pretiniekiem, viņi labi skrēja un izmantoja pretuzbrukumus, bet lielākais pretinieks mums esam mēs paši. Jātiek galā ar sevi!"