Daugaviņš grib spēlēt uz augstas nots

Pavisam drīz jau būs gadu mija. Pastāsti, kas šogad vislabākais bijis tavā hokejā?
Man laikam jābūt priecīgam, ka esmu atguvies pēc operācijas un iegājis spēles ritmā. Varu iet laukumā ar pilnu spēku atdevi, līdz ar to sezonas sākums bija izdevies.

Tu ilgi domāji – likt savainoto plecu zem ķirurga skalpeļa vai nelikt. Kas tomēr bija izšķirošais, lai pavasarī atteiktos no pretendēšanas uz valstsvienību un dotos pie dakteriem?
Droši vien galvenais iemesls bija pēdējais līguma gads ar Otavas "Senators". Operāciju vajadzēja veikt maija pirmajās dienās, lai es paspētu atgūties līdz sezonas sākumam. Man, protams, bija ļoti grūti pateikt izlasei nē, taču vajadzēja domāt ilgtermiņā.

Tagad ne reizi vairs neesi jutis, ka plecs vēl reizēm dumpojas?
Nevaru sūdzēties, - plecs jūtas diezgan labi. Taču pēc smagām operācijām ir arī savi mīnusi, jo plecs nekad vairs neatgūs simtprocentīgu kustību apjomu. Tomēr hokejā šī sliktā ziņa pagaidām netraucē.

Kad esi laukumā, zemapziņā varbūt tomēr sevi nedaudz pasargā?
Man liekas, ka Amerikas Hokeja līgā katrs spēlētājs mēģina sevi pasargāt. Šajā līgā ir spēlētāji, kuri vienkārši tevi izmetīs no slidām, ja nebūsi gatavs spēka paņēmienam. Taču, kad esmu spēlē, cīnos ar simtprocentīgu atdevi, un pleca trauma neko neietekmē...

Tu jau noteikti zini, ka esi olimpiskās izlases kandidātu sarakstā. Ja tiksi sastāvā, "Senators" komandas vadība, cerams, tevi atlaidīs uz Vankūveru?
Es redzēju, ka esmu iekļauts izlases kandidātu sarakstā, taču no valstsvienības vadības puses nekādu ziņu vēl nav. Cenšos apzinīgi strādāt, lai pierādītu visu no jauna, - ka varu atkal spēlēt izlasē. Laiks rādīs, kā viss būs. Ja izlasē mani vajadzēs, treneri noteikti piezvanīs. Un ja būšu valstsvienības dalībnieks olimpiskajās spēlēs, ceru, - komanda man ļaus turp braukt.

Ja tev ļautu izvēlēties, - kādā uzbrucēju trijniekā gribētu spēlēt valstsvienībā?
Mums izlasē ir daudz labu hokejistu, tāpēc sarežģīti pateikt, ar ko labprātāk spēlētu. Lai gan, - laikam ar Ziemeļamerikā spēlējošajiem. Ar viņiem būtu vieglāk saprasties, jo spēles stils te ir nedaudz citādāks nekā Eiropā. Taču esmu jau spēlējis dažādos izlases trijniekos, tā ka problēmu nebūtu ne ar vienu komandas biedru.

Zinot tavu azartu, ko treneri patlaban tev nereti pārmet?
Treneris aizrāda par katru kļūdu, taču – nepaceļot balsi. Treneris iesaka, ko darīt labāk, un jau nākamajā maiņā ar aktīvu spēli varu izlabot kļūdu. Taču īpaši man nekas netiek pārmests. Vienkārši daru, ko māku, un spēlēju ar lielu atdevi.

Ko saka nojauta, - cik tuvu vai cik tālu esi no NHL?
Uz šo jautājumu ir sarežģīti atbildēt. NHL ir viena no līgām, kurā tikt ir iespējams, ja esi pareizajā laikā un pareizajā vietā... Statistikas ziņā neesmu tālu no tās, taču daži spēlētāji man vēl ir priekšā. Otavas "Senators" trīs uzbrucēji guva traumas, tomēr neviens no mūsu AHL komandas netika izsaukts, jo treneri ielika... aizsargu spēlēt uzbrukumā. Gaidu savu iespēju un, cerams, tā pienāks drīz.

Kas vēl nepieciešams, lai tu spertu svarīgo soli pāri šim slieksnim?
Protams, katrā mačā jāspēlē ar vislielāko atdevi un jābūt komandas līderim, jāpilnveido spēka spēle. Un tad jau viss būs atkarīgs no veiksmes, jo arī tā spēlē savu lomu šajā sporta veidā...

Kad Binghemtonas komanda sacenšas pret Karsuma un Kuldas vienībām, adrenalīns ir pamatīgāks?
Katrai spēlei gatavojos vienādi, ar domu iet laukumā un izdarīt maksimālo, lai pēc mača varētu teikt: visu paveicu simtprocentīgi. Tomēr pret latviešiem gribas nospēlēt par 110 procentiem, jo ir taču cīņa savā starpā...

Ar Mārtiņu un Artūru iznāk laika ilgāk aprunāties?
Ar Artūru Kuldu ik pa laikam sarakstāmies internetā, jo savā starpā mums spēļu šogad vairs nebūs. Savukārt pret Mārtiņa Karsuma komandu jau esam aizvadījuši četrus mačus, tā ka sanāca arī aiziet vakariņās, kad sacentāmies viesos. Aprunājāmies par dzīvi, kā katram klājas.

Ne jau pirmo sezonu spēlē Bimghemtonā. Vai vēl kaut kas spēj tevi te pārsteigt?
Vairs ne, viss ir tieši tā, kā to esmu gaidījis: jāizcīna sava vieta komandā un tad arī jānostiprinās tur, kur esmu. Jāstrādā kārtīgi, lai tiktu augstāk. Pa trepītēm jākāpj lēnām uz augšu.

Ar kuriem komandas biedriem patlaban spēlē vienā maiņā?
Sezonas sākumā spēlēju ceturtajā maiņā ar diviem kaušļiem – Džeremiju Jablonski un Timu Spenseru, jo vēl atveseļojos pēc traumas gūšanas. Pateicoties aktīvajai spēlei, pakāpos uz otro maiņu, kurā vēl ir Džošs Kenesijs un Ēriks Kondra. Mums ir diezgan labi nokomplektēta maiņa, un mums pagaidām ir diezgan liela loma komandā. Esmu ļoti apmierināts. Tomēr mača laikā reizēm maiņu sastāvs tiek mainīts.

Tavi draugi ir komandā vai ārpus tās?
Laikam jau neesmu pirmais, kurš to saka, - sezonas laikā tavi draugi un ģimene ir komanda, bet īstie draugi ir arī ārpus hokeja.

Ko dari brīvdienā?
Lielākoties cenšos atpūsties, jo ir daudz spēļu. Ja mums iedod brīvdienu, beidzot varu pamatīgi izgulēties. Reizēm ir komandai kopēji pasākumi, reizēm kopā ejam kādu filmu noskatīties.

Negribas sevi kādreiz palutināt?
Cenšos sevi ne pārāk lutināt. Vairāk domāju, kā sagatavoties nākamajām spēlēm, jo starplaiks ir ļoti īss. Līdz ar to mēģinu vairāk lutināt savu ķermeni ar labu atpūtu.

Ziemassvētku drudzī tev patīk staigāt pa veikaliem, izvēloties dāvanas?
Īpaši neko necenšos meklēt, lai nebūtu pārāk ilgi jāstaigā pa veikaliem. Nopērku kaut ko tādu, kas varētu patikt dāvanas saņēmējam. Iepirkšanās nav mana stiprākā puse, taču Ziemassvētki ir īpaši un jāatrod laiks dāvanu atrašanai.

Tev ir kāda vismīļākā dāvana, kuru esi saņēmis?
Kad biju jaunāks, laikam tās bija jaunas hokeja slidas. Atklāti sakot, man tagad labāk patīk dāvināt, nevis pašam saņemt dāvanas.

Kā aizvadīji Ziemassvētkus un kā sagaidīsi Jauno gadu?
Ziemassvētkos braucu uz Toronto, biju kopā ar ģimeni, kurā dzīvoju, kad spēlēju OHL. Savukārt Jaunais gads paies Binghemtonā, jo mums būs spēles pret Karsuma komandu.

Kad dzirdi daudz apsveikumu, klusībā ko pats sev novēli?
Ikviens sev izvirza kādu mērķi, kuru sasniegt jaunajā gadā. Laikam ikviens hokejists, kurš nav debitējis NHL, sev novēl tur uzspēlēt. Arī es esmu viens no viņiem.

Iedomājies, ka esi atbraucis mājās.
Vispirms ļoti gribētu paēst mājās gatavotos mammas ēdienus un satikt draugus.

Kāda varētu būt tava nākamā sezona?
Par to vēl agri domāt. Jānospēlē uz augstas nots šī sezona, un tad redzēs, ko man piedāvās. Ceru izlauzt sev ceļu līdz NHL un darīšu visu, kas manos spēkos, lai tur tiktu.

Kaspars Daugaviņš