Viedoklis: Kā pārvērst hokeju par teātra izrādi

Domājams, ka daudzi jau ir dzirdējuši vai arī paši izbaudījuši Daugavpils ledus halles slikto, lai neteiktu vairāk, ledus kvalitāti, kas bieži vien ietekmē mača ritējumu, bet vakar tika piedzīvots vēl nebijis notikums – ripa jau slīdēja iekšā tukšos vārtos, taču tad bez jebkādas spēlētāju iejaukšanās gluži negaidīti mainīja savu slidojuma virzienu un izslīdēja atpakaļ laukumā.

Tomēr tas nebūt nav galvenais vakardienas spēles notikums. Brīnumi sākās otrajā trešdaļā, kad "Brest" hokejisti ātrajā pretuzbrukumā guva vārtus, taču "Latgale" hokejisi palūdza spēles galveno tiesnesi paskatīties video atkārtojumu. Mača galvenais tiesnesis to arī izdarīja un apmēram pēc desmit minūtēm nolēma vārtu guvumu neieskaitīt. Pēc pāris minūtēm savus otros vārtus šajā spēlē guva arī mājinieki, taču arī viesi pieprasīja, lai tiesnesis pavēro šī momenta atkārtojumu, jo viesu vārtsargs uzskatīja, ka "Latgale" vārtus guva ar slidu. Arī šoreiz videoatkārtojuma vērošana spēles galvenajam tiesnesim aizņēma vismaz desmit minūtes, taču šoreiz mača galvenais arbitrs Viktors Pļacs vārtus ieskaitīja. Vēl pēc pāris minūtēm viesi arī guva vārtus, bet arī šoreiz Pļacs devās vērot videoatkārtojumu un atkal ieskaitīja vārtus. Arī trešajā trešdaļā viesi guva vārtus, bet, protams, ka bez videoatkārtojuma vērošanas tie netika ieskaitīti. Mača galvenais tiesnesis lēma "Latgale" par labu un vārtu guvumu neieskaitīja. Kopumā uz videoatkārtojumu noskatīšanos tiesnesis patērēja apmēram 35 minūtes, tādēļ rodas jautājums, kādus atkārtojumus un no kādām kamerām viņš vēroja, ja viņam tas aizņēma tik daudz laika? Visticamāk, ja spēle ritētu vēl ilgāk, videoatkārtojumi tiktu skatīti līdz nelabumam.

Par spēles tiesnešiem šī mača sakarā var turpināt rakstīt un rakstīt, tieši tas arī tiks darīts. Ar katru nākamo spēles minūti Pļacs arvien pārlienošāk sāka izlaist no rokām spēles vadības grožus, jo notikumi laukumā vairāk atgādināja kādu no cīņas sporta veidiem , taču tiesneša svilpe klusēja līdz brīdim, kad uz laukuma parādījās asinis. Tas notika tikai trešās trešdaļas izskaņā. Netika pamanīti pat ļoti atklāti un rupji pārkāpumi (no abu komandu puses), kurus neredzētu laikam tikai akls cilvēks.

Taču arī tie nebija pēdējie pārsteigumi cilvēkiem, kuri iegādājās biļetes uz hokeju. Pat nevaru iedomāties, cik šokēts bija tikko uz maiņu uznākušais "Latgale" vārtsargs Jans Hovans, kad nolēma pieskārties viņa sargātajiem vārtiem. Šos vārtus varēja izkustināt pat pāris mēnešus vecs zīdainis. Tas uzreiz tika aizrādīts spēles tiesnešiem, kuri nekavējoties izurba jaunus caurumus, kas viņiem šīs trešdaļas laikā bija jādara ļoti, ļoti bieži. Pats interesantākais, ka caurumus tie sāka urbt arvien vairāk uz labo malo. Hovans izskatījās ļoti apjucis, tādēļ nepārsteidza, ka viesi atklāti meta tieši uz labo stūri, redzot, ka "Latgale" vārtsargs nejūt vārtus. Tieši tādā veidā "Brest" arī guva ceturtos un piektos vārtus. Rodas jautājums, vai tiešām nevarēja apstādināt spēli un vēlreiz uzliet ledu? Tiesnešu darbība Baltkrievijas atklātā čempionāta spēlēs bieži vien ir neizprotama, tādēļ tas nav aizrādījums tikai vakardienas tiesnešiem. Būsim atklāti, tiesnešu brigāde – Viktors Pļacs, Sergejs Dančonoks, Pāvels Pumliņš noraka vakardienas spēli, padarot to par teātri nevis hokeju. Žēl to cilvēku, kuri samaksāja 50 santīmus vai divus latus, cerot redzēt hokeju...