LIELAIS GALDS: DINAMO LĪDZJUTĒJS DAINIS

Labvakar!

Rīga, Avotu iela. Trīsstāvīga kocene, sētas māja. Pēc neilgas atkaušanās no nikni rejoša pūdeļa es kāpju pa čīkstošām koka kāpnēm uz otro stāvu. Kāpnēs smird pēc slapjas malkas, kaķa urīna un končikiem. Starp pirmo un otro stāvu pie atvērta loga uz palodzes sēž Gena(42) ar miliča ūsām un Boriss(44) rūtainā kreklā, šortos un čībās. Uz palodzes stāv arī nupat iesāktais Optima plastmastnieks. Boriss, cīgai tirinoties lūpu kaktā, Genam ar žestiem aizrautīgi izklāsta sīkas detaļas par to, kā viņš muterītei ar nazi pārgriezīs rīkli, ja šī šovakar atkal piedzersies.

Nonāku pie vajadzīgā dzīvokļa durvīm. Zvans karājas vadiņos, tomēr piezvanīt ir iespējams. Tikai pēc trešās zvanīšanas reizes ir saklausāma pirmā dzīvības pazīme aiz durvīm- klepus. Pēc mirkļa var dzirdēt lēnus, šļūcošus soļus. Dainis zina, ka šodien nākšu pie viņa ciemos. Kad durvis ir atvērtas, Dainis uz mani paskatās tikai tik ilgi, lai pārliecinātos, ka atnācis tiešām esmu es. Dodamies iekšā. Un tikai tad, kad esmu jau pagājis garām diviem vienīgajiem apavu pāriem koridorī (parastas melnas kurpes ar spēcīgi apdilušām šņorēm, zolēm un baltiem plankumiem no sētnieku kaisītās sāls, kā arī viens botu pāris), Dainis, izstaipoties un nožāvājoties, beidzot izsaka pirmo vārdu: „Nu!”.

Te jums tiek pedāvāts vēl viens Dinamo līdzjutēju tips:

Dainis Žvīgurs, 39 gadi.

Nekad nav bijis un nebūs precējies vai attiecībās. Klusa, neatkarīga vecpuiša dzīve ir tas, kas Daini apmierina. Puvušus sētas mietiņus atgādinošie zobi un čerkstošā balss ir liecība mīlestībai pret smēķiem kopš 14 gadu vecuma. Stāvot tuvāk, sarunas laikā var sajust arī pelnatrauka smaku no Daiņa mutes. Ir neliela vizuāla līdzība ar Čaku Norisu paģirainā stāvoklī.

Absolūts sporta fans kopš 8 gadu vecuma. Regulāri gājis uz Dinamo, Daugavas, VEF, TTT, Radiotehniķa, Auroras, Celtnieka, pat Latvijas Bērza un RASMS spēlēm padomju laikos. Kā liecība sensenai sporta mīlestībai bija jau pieminētajā tikšanās reizē manis atrastā klade, kurā detalizēti atspoguļotas visas Mexico-86 Pasaules kausa futbolā spēles, vārtu guvēji, sastāvi un pārējās nianses. Skolas gados sētā vienmēr bija viens no vadošajiem katrā no trim klasikām- futbolā, hokejā un basketbolā. Nu jau gan vairākus gadus kedas kājās nav vilcis. Prevalē citas alternatīvas- alus, cigaretes, televizors, Optibet.

Īpašu uzmanību ir vērts pievērst galdam, kurš atrodas Daiņa dzīvokļa vienīgajā istabā. Uz tā atrodam trīs pēdējos „Sport-Express” numurus. Dainis joprojām nav lielos draugos ar internetu un tā sniegtajām prieksrocībām. E-pasta adrese gan formāli Dainim skaitās un ir reģistrēta iekš e-apollo kaut kad pirms 8 gadiem. Nosūtīts viens e-pasts- dienā, kad adrese tika reģistrēta- vienam čomam, kura adrese bija pierakstīta uz lapiņas. Ar tekstu: „Čau! Ko dari, kā iet? Šitā ir mana e-pasta adrese. Dainis.”. Godīgi jāatzīst, ka visi trīs SE numuri ir izlasīti no pirmās līdz pēdējai lapai. Lasa arī laikrakstu „Sporta avīze”, agrāk arī „Sports”.

Blakus Sport-Express uz galda mētājas arī aizkosts desas gabals, virtuves nazis ar sviesta paliekām uz tā, iztukšota Aldara skārdene, šķiltavas, pelnu trauks, vairākas Optibet likmju lapiņas un bieza Optibet likmju izdruka, uz kuras ar pildspalvu ir apviklti ņemamie kofi (kā saka pats Dainis- verņaki). Tieši likmju likšana tagad Dainim nodrošina ikdienas interesi par dzīvi. Jārēķinās, ka vienīgā lieta, par kuru ar viņu būs iespējams kārtīgi aprunāties, ir likmes. Prevalēs stāsts par neizgājušajiem eksprešiem. Apmēram tā: „Iedomājies, uzliku ekspresīti no 7 spēlēm. Atdeve 14,2. Bayern parastā uzvara izgāja bez jautājumiem, Azarenka arī izgāja ar foru, stabili nospēlēja Maccabi-Rytas over162,5, paņēmu vēl šito te, nuu... Avangard uzvaru pret Barys 1.periodā, tad vēl Skonto nezaudēšanu Gulbenei par 1,01 un Nice-Nancy U2,5 Francijā. Viss izgāja. Paliek pēdējā spēle- Dinamo-Traktors. Uzliku uz mūsējo uzvaru. Padomā- nu, cik var zaudēt? 3.periodā izgāja vadība! B..., piz..., beigās noraka visu ekspresi. Mož dagavorka, nesaprotu...Sukas, bļ..”.

Seko līdzi visiem sporta notikumiem Latvijā, tomēr pārliecinoša prioritāte ir Dinamo. Ja par futbolistiem un basketbolistiem Dainim ir pilnīgi skaidrs, ka tie ir „absolūti miroņi”, tad, lai arī pēdējā laika rezultāti neiepriecina, ticība Dinamo renesansei sirds dziļumos ir spēcīga. Un, lai arī visu laiku sarunās tiek kritizēti Pekka, Sotnieks, Galviņš, Ņiživijs u.c., Dinamo spēles ir svētākā lieta un ir pilnīgi skaidri redzams, ka pie TV ekrāna spēles laikā šajā nu jau vīstošajā ķermenī pēkšņi pieplūst jauna asiņu deva, atmostas emocijas. Spēļu dienās kaimiņi, kuri cauru dienu nīkst pie logiem, zina, ka pl. 19,22, 20,03, 20,50 un 21,40 pavērsies 2.stāva logs un varēs apspriesties ar Daini par notiekošās spēles iespaidiem.

No jaunlaiku Dinamo atribūtiem Dainim nav nekā- ne šalles, ne kepkas, ne krekla. Nav pat uzlīmes mājās uz vecās sekcijas „Zīle”, kuru muterīte nopirka 1983.gadā. Tur gan vēl saglabājušās citas uzlīmes- „Rallijs Gulbis-1988”, vecā parauga Dinamo ar zilo fonu uzlīme, ir arī Spartak un Kijevas Dinamo padomju laiku uzlīmes. Pie sienas- Fetisova, Ivana Lendla, Oļega Protasova, Rinata Dasajeva attēli no leģendārā 80-to gadu Čehoslovākijas žurnāla „Stadion”.

Pēdējo reizi Dainis Dinamo spēlē klātiene bijis 1990.gadā. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ viņš visu laiku salīdzina pašreizējo Dinamo komandu ar tā gada virknējumiem. Tajā laika viņš bija maiņas Znaroks-Pavlovs-Vītoliņš fans. No aizsargiem patika Čuda (Čudinovs), jo tam bija vājprātīgs šķēliens.

Jāatzīst, ka Dainis, salīdzinot ar iepriekš aplūkotajiem fanu tipažiem ir stipri atšķirīgs un varbūt mazliet garlaicīgāks- uz Arēnu neiet, neizceļas ar totālām marginālībām utt. Tomēr Lielais Galds uzskata, ka šīs kategorijas DR fanus nedrīkst aizmirst un nepieminēt.

Ar cieņu,
Bimbambols