Vārtsargs – īpaša profesija

Mellups bijis pat pirmās PSRS izlases, kas gan saukta par Maskavas komandu, vārtos. Spundiņš vienubrīd bijis trešais, t.s. rezervists un logu uz pasaules čempionātu būtu izcirtis tikai tad, ja pārietu uz Maskavu. NHL spēlējuši Irbe un Skudra, bet vienīgais hokeja olimpiskais čempions ir Samoilovs. Šķiet, tas bija aizpērn, kad Kirovs Lipmans atklāti kritizēja Samoilovu – par to, ka izlases vārtsargu treneris negatavo produkciju. Neesmu Samoilova sistēmas noliedzējs, bet diemžēl Rīgas Vārtsargu skola pagaidām beigusi eksistēt, taču taisnība nav arī Lipmanam. Izaudzināt augstas klases hokeja vārtsargu nav vieglāk nekā "Grindeksam" sākt ražot putnu gripas pretpoti. No zaļa puikas lietaskoks gaidāms ne ātrāk kā pēc astoņiem desmit darba gadiem. Par vārtsargiem un viņu trenēšanu runājamies ar GUN-DA-RU GAI-LI, kurš savulaik sargājis "Lokomotīves" vārtus un nu jau ilgāku laiku strādā par treneri "Pārdaugavas" sporta skolā "Volvo" hallē.

– Hokeja dzīve ir tāda, ka treneriem komandās pietrūkst laika, lai nodarbotos ar vārtsargiem. Treniņš ir stundu vai vēl piecpadsmit minūtes ilgāks, bet vārtsargiem treneris var veltīt labi ja stundas ceturksni. Tādēļ ar viņiem ir papildu jāstrādā. Tā bija vecajos padomju laikos, tā ir arī tagad, turklāt reti kurš treneris ir sargājis vārtus. Savulaik Andris Siliņš mani aicināja papildu strādāt ar 1967. gada komandas vārstargiem Artūru Irbi un Ēriku Miļunu. Vairākas reizes nedēļā pusseptiņos no rīta jau bijām uz ledus. Pēc tam esmu strādājis arī ar Vitāliju Samoilovu, bet Edgaru Eihvaldu no tautas dejām dažu gadu laikā sagatvoju U–18 un U–20 izlasēm. Vārtsarga darbs ir ļoti specifisks – vārti ir tikai vieni, bet vārtsargu daudz. Tāpēc jau no mazotnes topošie vārtsargi ne tikai jāgatavo tehniski, bet arī psiholoģiski. Lai viņi ir gatavi cīnīties par savu vietu. Ne katrs var būt vārtsargs, bet ar milzu darbu iespējams gāzt kalnus.

– Man liekas, ka Irbe arī trīspadsmit gadu vecumā vēl netika pieskaitīts lielajiem talantiem?

– Iespējams, taču Artūram bija tāda apņēmība un darba spējas! Viņš zināja savu mērķi un daudz papildu strādāja. Vārtsargam tas ir sevišķi svarīgi. Katrs vingrinājums, katra kustība jāatkārto tūkstoš reižu. Tas ir piņķerīgs darbs audzinātājam un arī audzēknim, bet bez labas skolas sargāt vārtus ir grūti.

– Esmu dzirdējis speciālistu runas, ka skolas trūkstot arī Masaļskim?

– Es varbūt tik strikti neteiktu, bet skaidrs, ka Edžum varētu būt labāka skola.

– Vai tu, strādājot ar jaunajiem vārtsargiem, redzi, no kura kaut kas var iznākt un no kura – ne?

– Vieglāk ir pateikt, no kura kaut kas varētu iznākt, bet neviens treneris nevar dot garantijas, cik ilgu laiku kurš puika izturēs un vai izmantos iespēju. Var arī neizaugt. Man grupā ir Jānis Liepa (1993), kurš trīspadsmit gadu vecumā neprata slidot, bet nu jau ir viens no labākajiem savā vecumā Latvijā. Puisis ļoti grib, un tas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem. Turklāt jābūt strādīgam. Pateikt, no kura nekas nebūs, arī nav viegli. Tagad tā nemaz nedrīkst runāt, vecākiem viņu lolojums allaž liekas labs, un visi par NHL vien runā.

– Ja nekļūdos, "Pārdaugava" ir vienīgais klubs, kur notiek speciālie treniņi vienīgi vārtsargiem?

– Jā, katru pirmdienu visiem mūsu skolas vārtsargiem ir savs treniņš, viņus skolojam kopā ar Viktoru Durnovu. Kopš jaunā gada, kad no "Rīgas 2000" tika atbrīvots Edgars Lūsiņš, viņš ir kopā ar mums. Ļoti labs palīgs.

– Vai treneris, kurš nav bijis vārtsargs, var apmācīt vārtsargu?

– Var, bet tas ir grūti.

nra.lv: Vārtsargs – īpaša profesija - nra.lv