Savā līmenī – galvai nepārlēca, zemāk par zemi nenokrita

Uz Liepāju devās Austrijas vicečempioni Zalcburgas ''Red Bull'', turklāt viņu mērķis bija skaidrs – pirmā vieta, un ceļazīme uz Grenobli Francijā. Bagātais klubs pēc ierašanās Rīgā pat varēja atļauties noīrēt ledu Latvijas labākajā hokeja hallē ''Arēna Rīga''. Enerģijas dzēriena vārdā dēvētajam klubam pretiniekos nāca pašlaik otrs spēcīgākais Baltkrievijas atklātā čempionāta klubs Kijevas ''Sokil'', kas šogad tika kronēts par Ukrainas čempionu, kā arī Polijas spēcīgākais hokeja klubs ''Cracovia'' no Krakovas.

Mājinieki ''Liepājas Metalurga'' hokejisti iepriekš bija piedalījušies septiņas Kontinentālā kausa atlases kārtās, taču iepriekšējās reizēs izkļūt no grupas neizdevās. Pirms turnīra pesimisti priecājās, ka metalurgi nevar nolidot zemāk, jo tas gluži vienkārši nav iespējams, bet optimisti, izdzirdot par savainojumu problēmām, turpināja pašu uzņemto kursu – veiksmes gadījumā varam apspēlēt visus, taču labāk neskriet notikumiem pa priekšu. Savainojumu iecirstu robu liepājniekiem netrūka visās līnijās – nespēlēja pamatvārtsargs Dmitrijs Žabotinskis, kā arī laukuma spēlētāji Edmunds Kniksts, Sergejs Tjoluškins, Vladimirs Mamonovs, Valērijs Fiļimonovs, Sergejs Daņilovs, Toms Zeltiņš...

Katra komanda vēju pilsētā ieradās ar konkrētiem mērķiem, taču klusībā tika sapņots par pirmo vietu. Pirmo spēļu dienu uzsāka austrieši un ukraiņi, rezultatīvā spēlē ar 6:5 uzvarot pirmajiem. Arī nākamajā spēlē scenārijs atkārtojās – ar 6:5 uzvarēja turnīra saimnieki ''Liepājas Metalurgs''. Pēc pirmās dienas viss noritēja atbilstoši rangam, bet jau otrajā dienā izšķīrās zelta liktenis – mača ''Liepājas Metalurgs'' pret ''Red Bull'' zaudētāji liedza sev cerības uz labvēlīgu atrisinājumu. Visu izšķīra nieka piecas sekundes: tablo Liepājā vēstīja 3:3, kad mājinieki spēles beigās palika mazākumā, uz laukuma valdīja apjukums, bet ripa tomēr atrada ceļu Māra Jučera sargātajos vārtos – gados jaunais vārtsargs glāba visu spēli, taču pietrūka nieka sprīža. Protams, atlikušajā laikā vārti netika gūti, un par turnīra uzvarētājiem kļuva ''Red Bull'' no Austrijas.

Tiešām būtu dīvaini, ja šis bagātais klubs paliktu aiz strīpas, turklāt viņus apturētu gados jaunā liepājnieku komanda, kuru pirms turnīra krietni novājināja dažādas likstas – no ierindas tika izsists pamatvārtsargs Dmitrijs Žabotinskis [Iespējams, ar Dimu vārtos metalurgi izkļūtu no grupas?], kā arī vairāki pamatsastāva spēlētāji. Tādejādi lielāku atbildības nastu novēla uz jaunajiem hokejistiem – sak, izvilksiet, būsiet varoņi, nē, tātad nebija lemts... Galīgais vietu sadalījums gan tika atlikts uz pēdējo dienu, pēdējo spēli – likme: otrā vieta jeb nekas, jo uz superfinālu brauks tikai daudznacionālā austriešu komanda. Acīmredzami liepājnieki bija sagrauti šo nieka sekunžu dēļ, tāpēc pēc pirmajām 20 minūtēm jau 3:0 ''Sokil'' labā. Turpmākajā spēles gaitā labāki bija ''Liepājas Metalurga'' hokejisti, taču zaudēto atgūt neizdevās – zaudējums ar 3:5, trešā vieta turnīrā, apsteidzot rangā zemāk esošo ''Cracovia'', bet piekāpjoties BAČ vicelīderim Kijevas ''Sokil'' un Zalcburgas ''Red Bull''.

Nezinu, kāpēc, taču nepamet sajūta, ka tieši ''sarkanie buļļi'' virs galvām pacels Kontinentālo kausu, bet... Šķiet, ka Liepājas komanda varēja aizķerties, un rezervēt biļetes uz Franciju, ja vien ierindā būtu visi labākie, jo pašreizējais modelis varēja apspēlēt ''Red Bull'', varēja ''Sokil'', taču gluži vienkārši pietrūka spēka, emociju, jo ko gan izšķir otrā vai trešā vieta? Kas zina, kā viss būtu beidzies, ja nebūtu dižķibeles? Jo austrieši par naudas trūkumu nav varējuši, nevar un nevarēs sūdzēties. Taču jāatskatās uz sasniegto – nostartējām savā līmenī: metalurgi nepārlēca savu spēju robežai, taču nenokrita zemāk par zemi. Jāuzteic Edija Brahmaņa sniegums – sezonu iesācis Vācijā, uzbrucējs nolēma atgriezties iepriekšējā klubā, un tieši viņš kļuva par liepājnieku spēku uzbrukumā, trīs spēļu laikā savācot astoņus (4+4) punktus! Liepājniekiem sezonas galvenās cīņas vēl priekšā – BAČ jāsteidz iekļūt izslēgšanas spēļu zonā, bet Latvijā kārtējo reizi jānodrošina zelta medaļas.

P.S. Jāatceras, ka pirms sezonas starta izcēlās diskusija, kuram klubam vajadzētu pārstāvēt Latviju IIHF rīkotajā Čempionu līgā. Kā zināms, tad vēlēšanos aizstāvēt Latvijas godu izteica spēcīgākais pašmāju klubs Rīgas ''Dinamo'', taču, izjūkot turnīram, noplaka dinamiešu vēlme aizstāvēt savas valsts godu. Kādi tad bija rīdzinieku patiesi mērķi – aizstāvēt valsts godu vai ...?