Armands Uščins: "Ar vairākiem esmu vēl kopā spēlējis izlasē"

Armands Uščins savu pēdējo spēli Latvijas izlasē aizvadīja 2013. gada 15. jūnijā pret Horvātiju un tieši pēc četriem gadiem 15. jūnijā Valmierā viņš pirmo reizi savu līdzjutēju priekšā būs Latvijas izlases galvenā trenera lomā - kvalifikācijas spēlē ar Ungāriju.
Kopš 2005. gada Armands Uščins spēlē, bet tagad trenē Vācijā (pirms tam spēlēja "Celtnieks", "A & T", "Dambis/ASK, ASK/AB.LV komandās) un pagājušajā sezonā viņš bija Bernburgas "Anhalt" kluba galvenais treneris (9. vieta Vācijas 3. līgas Ziemeļu zonā). Latvijas junioru izlasē spēlēja Armanda dēls Sandis (savainojuma dēļ vairs nespēlē un gatavojas studēt medicīnu), bet vidējais dēls Renārs, kuram ir 15 gadu, ir perspektīvs ārējās līnijas kreilis un trenējas SC "Magdeburg" handbola skolā, kas ir viena no labākajām Vācijā.
"Tā sanāk, ka ar daļu no spēlētājiem vēl pats savulaik spēlēju Latvijas izlasē - ar Jurdžu, Dudi, Lilienfeldu, Pavloviču, Tihanovu, nedaudz arī arī Krištopānu, Kukšu, Arāju... Kādu varbūt arī piemirsu nosaukt," telefonintervijā teica Armands Uščins. "Tas atvieglo ienākšanu komanda tādā ziņā, ka vairākus spēlētājus pazīstu un esmu ar viņiem pēdējos gados runājis par izlases spēlēm, taču toreiz es vēl pats biju spēlētājs. Man līdzīga pieredze bija Vācijā, kad kļuvu par treneri spēlētājiem, ar kuriem kopā spēlēju vēl pirms gada. Tā ir gan laba, gan slikta pieredze un ir labi, ka man tāda jau ir."
- Cik daudz no L:atvijas izlases spēlēm pēdējā laikā esi redzējis?
- Visas, ko varēja redzēt TV vai internetā. Priekštats caur ekrānu man par komandu ir, taču īstais priekštats rodas tikai klātienē. Tos, kuri spēlē Vācijas līgās, satieku un zinu, kā viņi trenējas un spēlē, ar viņiem arī par izlases veiksmēm un neveiksmēm esam runājuši. Ar pārējiem nedaudz tuvāk iepazīšos tikai tagad, lielu daļu zinu tikai pēc uzvārda un izskata. Jāpaņem viss pozitīvai, kas ir bijis līdz šim, ko devuši iepriekšējie treneri, un uz tā jābūvē komandu tālāk.
- Labi zini, ka mums nav lielas profesionālu spēlētāju izvēles un vismaz Latvijā tuvākajā laikā diezin vai kaut kas kardināli mainīsies...
- Ar to jārēķinās un situāciju jācenšas labot. Latvijas virslīgas līmenis ir labs izaugsmei, kamēr esi juniors, kamēr trenējies Murjāņos, bet tālāk izaugsmes iespējas ir ierobežotas, jo nav kaut vai pusprofesionālu komandu. Perspektīvākajiem spēlētājiem jāmeklē iespējas braukt prom uz ārzemju komandām. Jā, tāpēc droši vien zaudēs virslīgas līmenis, taču no tā iegūs izlase un handbols kopumā, kas ar laiku, cerams, ietekmēs arī vietējo komandu labklājību. Vācijas 3. līgā līmenis nav peļams, liela daļa komandu tajā ir gandrīz profesionālas un ja vēl komanda tiecas tikt 2. bundeslīgā... Var arī labi nospēlēt pusprofesionālā komandā, tevi pamanīs un uzaicinās uz labāku komandu. Pirmām kārtām viss atkarīgs no paša vēlēšanās, tas ir ir visa pamatā, bet jāmeklē arī iespējas, kā jaunajiem handbolistiem tikt ārzemju klubos.
- Kluba vadībai nebija iebildumu, ka būsi izlases treneris?
- Nebija. Trenera darbs Bernburgas klubā nav mans vienīgais darbs, trenēju arī jaunos handbolistus, arī Magdeburgas skolas darbībā piedalos. Klubā tāpēc paņemts klāt vēl viens treneris.

Latvijas izlase 9. un 10. jūnijā Kauņas apakaimes pilsētiņā Garļavā aizvadīs divas pārbaudes spēles ar Lietuvas izlasi, bet tad būs pēdējās divas spēles 2018. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā - 15. jūnijā Valmierā ar Ungāriju un 18. jūnijā viesos ar olimpisko čempioni Dāniju. Šajās spēlēs jaunajam izlases trenerim palīdzēs Andrejs Narņickis un junioru izlases treneris Armands Straume.
Jūnijā otrajā pusē uzzināsim, ar ko Latvijas izlasei būs jāspēlē 2019. gada pasaules čempionāta kvalifikācijā un vai tas notiks Armanda Uščina vadībā.