Bulvītis atbild Adlanam: "Arī es pie šīs "Ventspils" vadības negribētu atgriezties. Nekad"

- Cik kilogramu smaguma pēc šādas spēles ir nost no pleciem?
- (Smagi nopūšas) Ceru, ka šī spēle dos grūdienu komandai un viss atkal aizies tā, kā bija sezonas sākumā. Kaut kur mēs iesprūdām, nekas nesanāca, un ļoti ceru, ka tagad tas viss pagriezīsies pareizajā virzienā.

- Arī šī spēle – bijāt iedzinējos ar 0:2… Tuneļa galā gaisma vispār bija saredzama?
- Konkrēti es šajā spēlē nospēlēju ļoti slikti, tāpēc ļoti centos standartsituācijās kaut ko izlabot. Paldies Dievam, ka es iesitu, jo citādi būtu bijis ļoti grūti. Komandā visi cīnās, visi grib uzvarēt, bet kaut kas nesanāca.

- 0:1, otrais puslaiks tikko sācies, un tad Nauris Bulvītis izdara kaut ko tādu. Kas tas bija?
- Nezinu… Es nezinu, kas notika, bet tā spēlēt nedrīkst. Pat neatceros, kad vēl šādi būtu kļūdījies. Būs par ko pašam padomāt. Man attaisnojuma nav – pieredzējis spēlētājs tādas kļūdas pieļaut nedrīkst.

- Atceries vispār, kad iepriekšējoreiz komanda uzvarēja?
- Tagad domāju, pret ko tas bija. Pret "Riga" laikam, vai ne? Un pēc tam Ventspilī mēs zaudējām. Jā, ilgs laiks pagājis – kāds mēnesis, vai ne?! Cerams, ka tagad atkal sāksies otra [uzvaru] sērija.

- Cik liels spiediens šo sešu spēļu laikā bija komandas iekšienē? Gan no vadības, gan arī jūsu pašu puses.
- Domāju, ka spiedienu mēs uzlikām katrs pats sev, jo paši taču sapratām, kur gribam būt un kā gribam spēlēt. Kas attiecas uz kluba vadību, liels viņiem paldies, ka mūs tikai atbalsta un visādi cenšas motivēt. Prieks spēlēt tādā klubā.

- No trenera puses vairāk bija kritikas vai uzmundrinājuma vārdu?
- Domāju, ka treneris šo spēļu laikā pamēģināja pilnīgi visu – tik daudz, ka beigās laikam vairs pat nezināja, ko vēl jaunu izdomāt. Viņš mēģināja visu, un šoreiz kaut kā beidzot dabūjām tos trīs punktus.

- Komandā bija jūtama arī panika? Vai bija ticība, ka tas reiz beigsies?
- Nē, par paniku es to nenosaukšu. Mēs vienkārši nesapratām, kāpēc tā notiek. Iepriekšējās spēlēs momentu bija arvien vairāk un vairāk, bet bumba vienkārši negāja iekšā. Nebija tā, ka nolaidām rokas. Cīnījāmies, gribējām uzvarēt, bet nesanāca.

- Varbūt tā uzvaru sērija bija nedaudz pārāk glaimojoša, jo, piemēram, "Mettu" un "Spartaku" uzvarējāt tikai pēdējās minūtēs?
- Tā tas arī ir, ka mēs tās spēles izrāvām. Toties tajās nākamajās sešās spēlēs bija mači, kurus tomēr nespējām izraut vai nenoturējām uzvaru. Pat nezinu, kā to izskaidrot. Komandā un klubā viss ir ideāli, mēs visi strādājam, mūs visi atbalsta, bet nesanāk. Bija tāds niknums pašam par sevi, ka tev cenšas palīdzēt un gribi pretī izdarīt kaut ko labu, bet nekas nesanāk. Jau savā starpā runājām, ka neviens neatceras, kad vēl kādreiz tā būtu bijis [ka septiņām uzvarām seko tāda neveiksmju josla]. Pagājušajā gadā tomēr tik traki vēl nebija. Laikam tā gadās. Nevaru nevienam pārmest, ka kāds necenstos un staigātu pa laukumu. Centās visi.

- Gints Freimanis Virslīgas sezonu nosauca par diezgan traku – katrs var uzvarēt katru. Kādā vārdā tu varētu to raksturot?
- Interesanta. Interesanta sezona. Lai skatītāji nāk skatīties – rezultātus nevar prognozēt. Varbūt daudz spriežam par kvalitāti, bet man liekas, ka šosezon vienkārši ir interesanti to visu skatīties.

- Kvalitāte tieši ir nākamais jautājums. Visi redz, ka čempionāts nav prognozējams, bet cik kvalitatīvs tas ir? No vienas puses, ir Valmiera ar vadošajiem klubiem nevajadzīgiem spēlētājiem, kas turas trijniekā. No otras puses, uz Virslīgu brauc leģionāri ar ļoti labiem CV, kuri neko nevar izdarīt pret "Mettu" un "Daugavpili". Kā lai orientējas šajos džungļos?
- Man šķiet, ka dažām komandām, kas pagājušajā gadā bija pirmajās vietās, līmenis ir nedaudz krities, taču sezonas gaitā apgriezieni tiek uzņemti un domāju, ka pēc vasaras visas pirmās komandas vēl pieliks. Tad arī izveidosies atstarpe tabulā. Kas attiecas uz pārējām komandām, tad tās pret mums visu laiku aizsargājas. Kad biju jaunāks, esmu bijis tādās komandās. Iznāc, cīnies, ja iesit, tad vispār super. Visu laiku aizsargājies un cīnies. Mēs mēģinām spēlēt uzbrūkošu futbolu ar daudz piespēlēm – tādu spēlēt ir grūtāk. Tādēļ tas līmenis arī izlīdzinās.

- Pats esi bijis dažādās komandās: "Ventspilī", "Spartakā", 2013. gada "Skonto" u.tml. Vai vari salīdzināt tās komandas ar RFS, un kā citu gadu grandiem klātos šogad?
- Varbūt varētu salīdzināt ar "Skonto", jo spēles stils bija līdzīgs. Taču, tā kā es komandā toreiz ienācu tikai sezonas vidū, viss mehānisms jau strādāja, kurā man tikai vajadzēja iejusties. Šeit visi nometnēs kopā strādājam no sezonas sākuma, un viss process ir interesantāks. Domāju, ka Virslīgas kā tādas līmenis pamazām tomēr ceļas. Kā pats zini, tad bieži vien visādās komandās, tai skaitā "Skonto", bija problēmas ar algām. Tagad tas viss uzlabojas. Protams, ir komandas, kurām droši vien klājas grūtāk, bet kopumā paliek labāk.

- Šis ir tavs labākais līgums Latvijā?
- Nē, nē. Kur? To es labāk paturēšu pie sevis, par naudas lietām negribas pārāk runāt (smejas).

- Kā vispār nokļuvi RFS un kāpēc aizgāji no "Ventspils"?
- Ja godīgi, ar RFS biju runājis arī pirms tam. Kaut kas mums nesanāca, es tolaik aizbraucu prom uz Angliju. Jau no paša sākuma zināju, kādi te būs cilvēki, ka būs patīkami strādāt. Tas ir galvenais. Un, protams, esmu mājās – esmu no Rīgas. Tāpēc arī gribēju spēlēt savā Rīgas klubā, jo kādreiz, kad biju jauns, dublieros spēlēju šajā pašā laukumā ["Arkādijas" stadionā]. Tā ka būtībā esmu atgriezies mājās. Un ar tādu vadību kā RFS un visu to atbalstu – tas Latvijā noteikti ir labākais klubs.

- "Riga" sauca?
- Nē.

- Un otrs jautājums – kāpēc aizgāji no "Ventspils"?
- (Samulst un iesmejas) Kā lai tā korekti pasaka – jūs jau paši redzējāt, ka neviens no latviešu spēlētājiem tur nepalika. Tas nav vienkārši tāpat vien. Gribētu teikt tā: pie iepriekšējās vadības bija patīkami, bet ar jauno vadību tas mainījās.

- Tu "Ventspilī" no Anglijas atgriezies vēl pie vecās vadības. Tās bija diametrāli dažādas "Ventspilis"?
- Jā, viss izmainījās pilnībā.

- Kādas bija šīs izmaiņas?
- (Iesmejas) Tik sīki nestāstīšu, bet (pauze), būdams "Ventspilī", es gaidīju, kad ātrāk beigsies sezona. Praktiski no pirmās dienas domāju par to, lai ātrāk beigtos sezona.

- Adlans Šišhanovs nesen "Futbolbumbās" par latviešu spēlētāju grupu, tevi ieskaitot, sacīja, ka viņus atpakaļ neņemtu pat par velti. Izņemot Jagodinski un Žuļevu. Vai tu pats "Ventspilī" gribētu atgriezties?
- Nē, nē, nekad – pie šīs vadības nē. Pie iepriekšējās tas varētu notikt, bet mani šajā klubā [RFS] viss apmierina – centīšos labi spēlēt šeit un palīdzēt klubam, kā vien varu. Bet "Ventspils" jaunā vadība – lai tā strādā, es tai novēlu veiksmi, bet arī es pie tās vairs nekad negribētu atgriezties.

- Kuras trīs īpašības tev nāk prātā, raksturojot Adlanu Šišhanovu?
- (Gardi smejas) Tas būs kas rupjš (smejas). Es labāk atturēšos no šā jautājuma. Domāju, ka jūs paši pietiekami labi zināt, kas tur notiek.

- Vai "Ventspils" Spānijas treniņnometnē tika spēlēts futbols?
- Es spēlēju futbolu, jā. Nekad nekādu mājienu man nav bijis. Godīgi, nekad. Man neviens nekad neko nav prasījis. Tas nav domāts man, un es par to nemaz negribu runāt. Domāju, ka ar laiku visu sapratīs. Visi cilvēki sapratīs.

- Noslēdzot uz pozitīvākas nots: tev ir trīs sudrabi – vai tituls ir galvenais pašmērķis, kā tev Virslīgas karjerā vēl trūkst?
- Jā, droši vien. Kā jau teicu, šā kluba un tā attieksmes dēļ gribas izdarīt visu, lai tā arī notiktu.