Starkovs pēc derbija: "Ventspils ar savu vīrišķīgo futbolu mūs sabradāja"

"Liepāja" - "Ventspils" 1:2

Igors Kļosovs, "Ventspils" galvenais treneris: "Domāju, spēle attaisnoja līdzjutēju cerības. Reāls derbijs ar visām no tā izrietošajām sekām - vīrišķīgs futbols, divcīņas, daudz momentu. Šai ziņā spēle visiem bija jāpatīk. Mums šodien bija obligāti jāuzvar - tā veidojas turnīra tabula. Turnīra situācijas labošana mums bija būtiskāka nekā derbija faktors. Tāpat nebija būtisks spēles skaistums - svarīgākais bija rezultāts. Esmu apmierināts un laimīgs, jo uzskatu, ka divas trešdaļas no laika mēs kontrolējām spēli, izveidojām daudz momentu, atradāmies vadībā ar 2:0. Pēc tam veicām maiņas, no kurām ne visas bija veiksmīgas. Attiecīgi zaudējām bumbas kontroli un beigās "Liepājai" bija liels pārsvars, turklāt tā guva vārtus un pie veiksmes varēja arī izglābties. Esmu apmierināts, ka uzvarējām."

Aleksandrs Starkovs, "Liepājas" galvenais treneris: "Pirmo puslaiku acīmredzami zaudējām. Lai gan gatavojāmies asam mačam no pretinieku puses, taču tādā līmenī [asuma ziņā] nebijām tam gatavi - bija skarbas sadursmes, atliek tikai atcerēties pirmo minūti, kad pretinieku uzbrucējs [Svārups] ietriecās mūsu vārtsargā. Tas uzreiz parādīja "Ventspils" vīrišķīgo virzību. Tas drīzāk bija hokejs, nevis futbols. Uzvarai visi līdzekļi ir labi, un Ventspils komanda sasniedza savu mērķi. Mēs pirmo puslaiku zaudējām pēc visiem parametriem. Pārtraukumā lūdzām spēlētājiem atgriezties pie mūsu ierastā futbola, kas viņiem pašiem patīk un padodas - piespēļu futbols, ātri caurgājieni, centrējumi. Vismaz man otro puslaiku bija viegli skatīties, jo sākām labi darboties gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Apsveicu pretinieku - pēdējo reizi, kad šeit tikāmies, smaids bija uz mūsu sejām ["Liepāja" uzvarēja ar 4:0], šoreiz pretēji."

Pirmajā puslaikā teritoriālā ziņā spēle šķita diezgan līdzīga, taču sitienu bilance bija 13:0 jūsu labā. Noteicošais bija jūsu pussargu darbība gan aizsardzībā, gan uzbrukumā?
Kļosovs: "Šobrīd grūti izanalizēt, kas tieši notika. Mums bija noteikts spēles modelis - izdarīt spiedienu uz pretinieku, sevišķi viņu aizsargiem, piespiežot kļūdīties un tikt pie brīvām zonām. Domāju, tas mums arī izdevās, bet grūti pateikt, kuru tieši pozīciju spēlētāju nopelns tas ir. Varu tikai izcelt to, ka lai gan futbolisti centās un daudz apdraudēja pretinieku vārtus, mūsu realizācijas procents diemžēl bija zems. Kad analizēsim spēli, pievērsīsim uzmanību nevis sitienu skaitam, momentu skaitam, bet gan realizācijai. Lietderīgo darbību koeficients bija ļoti zemā līmenī. Mums ir, pie kā strādāt - individuālās meistarības, uzbrukumu noslēgumiem."

"Ventspilij" bija graujoša sitienu statistika - otrā puslaika sākumā 18:0 [kopā spēlē 25:5]. Kāpēc bumba netika līdz ventspilnieku vārtiem?
Starkovs: "Nespējām attīstīt uzbrukumus. Kā jau teicu, mūs sabradāja pirmajā puslaikā. Spēle nevedās, uzbrukumā netikām līdz vārtiem. Netikām līdz sitienam. Katrs spēlē tā, kā ļauj pretinieks, vecā futbola patiesība. Nebijām pietiekami uzstājīgi, svaigi, un pretinieks ar savu enerģiju mūs sabradāja."

Savukārt par aizsardzību - kāpēc, zaudējot bumbu, nepaguvāt pārkārtoties un gandrīz katru reizi "Ventspils" uzbrukumu pabeidza ar sitienu un momentu?
Starkovs: "Atkārtošos, pirmajā puslaikā mēs vienkārši zaudējām jaudā, enerģijā, ātrumā. Tiklīdz pretiniekam ir pārsvars ātrumā, tā sāk veidoties momenti. Tiklīdz mums uz maiņu izgāja kreisās malas uzbrucējs [Fraidejs - aut.], mums parādījās ātrums un vārtu gūšanas iespējas. Sākām spēlēt ātrāk. Piekrītu kolēģim, ka detalizētai analīzei nepieciešams laiks. Šie statistikas skaitļi bieži vien pārvēršas par tukšu skaņu."

Kopš uzvaras pār "Mettu" Rīgā jums ir seši zaudējumi sešās spēlēs. Šī spēle vēl jāanalizē, bet kopumā - kāpēc komanda ir tik dziļā krīzē?
Starkovs: "Manuprāt, jautājums ir komplekss un iemeslu ir daudz. Viens no tiem - bija smags spēļu grafiks un, lai to izturētu, nepieciešams soliņa dziļums. Tas ir viens no secinājumiem. Taču tas ir tikai viens - ir vēl arī citi. Ir futbolisti, kurus cienu, taču kuri nav aizvadījuši visas spēles nepieciešamajā līmenī. Pat ne vidējā līmenī. Ir bijuši mači, kurus viņi ir izgāzuši, lai gan viņi ir profesionāļi un labi futbolisti."

Šodien pamatsastāvā izgāja jaunpienācējs Manučo ["Liepāja" viņu dēvē par Kuadio, nejaukt ar RFS uzbrucēju - aut.] no Kotdivuāras. Tā ir neapmierinātība ar pārējiem diviem uzbrucējiem, kuri palika uz soliņa?
Starkovs: "Viņš ir jauniņais, devām viņam iespēju spēlēt. Uzskatu, ka viņš nenospēlēja slikti. Cita lieta, ka jebkurai komandai vajadzīgs uzbrucējs, kurš ar garantiju gūst vārtus. Mēs komandā uzbrucējus mainām, tāpat mainām virknējumus - diemžēl pagaidām neesam atraduši uzbrucēju, kurš ar garantiju laukumu pamet ar gūtiem vārtiem. Taču es to visu labi saprotu - pats esmu ilgi spēlējis futbolu, kā trenerim man ir bijis daudz uzbrucēju, un vienmēr ir bijis tā, ka vai nu iet no rokas vai arī nekādi nevar iesist un tu nesaproti iemeslus. Piemēram, Jankam Ikauniekam šodien - ar pretinieku treneri stāvējām vienādā leņķī un redzējām, kā bumba lido vārtos. Un sitiens labs, bumba ripo pa zemi, bet nē - pretinieku aizsargs nesaprotamā veidā atvaira. Vai epizode, kur divi mūsu spēlētāji ar šņorēm neaizsniedzas līdz bumbai [pēc piespēles gar vārtiem divi "Liepājas" futbolisti šļūcot neiedabūja bumbu pustukšos vārtos - aut.]. Meistarības trūkums, vēl ir, pie kā strādāt."

Šodien no [saīsinātās] diskvalifikācijas atgriezās kluba prezidents Adlans Šišhanovs. Pirmkārt, vai tas palīdzēja komandai? Otrkārt, vai viņš ir apņēmies būt drusku uzmanīgāks, lai šāda veida diskvalifikācijas vairs neatkārtotos?
Kļosovs: "Paldies par jautājumu, par šo tēmu jau esmu runājis. Vēlreiz pateikšu pavisam atklāti un tieši - mums ir tāds prezidents, kurš komandai ir vajadzīgs uz soliņa. Jo to enerģētiku, kuru viņš nodot spēlētājiem laukumā... Tas sākas jau ģērbtuvēs, viņam ir iespēja zināmu laiku aprunāties ar spēlētājiem, motivēt viņus. Tā enerģētika, ko viņš iedod, ir ļoti vajadzīga komandai. Nezinu, vai tas ir pareizs izteiciens, taču tā ir prezidenta komanda. Viņš šos futbolistus komplektē, viņš viņus baro un dzirda, viņš dzīvo futbolā. Manuprāt, viņš Latvijā pavada vairāk laika, nekā ar savu ģimeni. Tie nav tukši vārdi. Jums var likties, ka es pārslavēju viņu, taču futbols reāli ir viņa dzīve. Viņš to nodot laukumā, un futbolisti acīmredzami spēlē citādi. Viņiem patīk prezidenta radītais spiediens. Nav tā, ka prezidents tikai atbalsta futbolistus ar saukļiem "Aiziet! Aiziet!". Viņš arī izdara spiedienu. Šis spiediens dažiem spēlētājiem liek pārkāpt sev, tostarp spēlējot pāri saviem spēkiem [через не могу - krieviski]. Man kā trenerim tā ir liela palīdzība, kad viņš atrodas uz soliņa."

Par Keitā jau ir kādas ziņas?
Starkovs: "Lauzta kāja. ["Liepājas" pārstāvis Dāvids Jansons precizē, ka atbilde būs no slimnīcas, taču patiešām izskatās pēc kājas lūzuma - aut.]"

Kā bija spēlēt pret Starkovu? Kopā tik daudz strādājāt?
Kļosovs: "Ne iepriekšējo reizi, kad "Ventspils" zaudēja, ne tagad, kad "Ventspils" uzvarēja, es nespēlēju pret Aleksandru. Ceru, ka arī viņš nespēlēja pret mani. Spēlēja "Ventspils" pret "Liepāju". Te nebija nekā personīga. Nezinu, vai Aleksandram Petrovičam bija kaut kas īpašā motivācija - šaubos par to. Mums ir normālas, cilvēcīgas attiecības. Sports ir sports - tas, kas notiek laukumā, tur arī paliek. Tā ir profesionāla spēle, intereses uzvarēt ir profesionālas."

Tīri emocionālā ziņā - cik daudz atcerējāties no iepriekšējiem laikiem [abi kopā strādājuši "Skonto", Maskavas "Spartak", Latvijas izlasē, kur Kļosovs bija Starkova palīgs - aut.]?
Kļosovs: "Mūs saista tik daudz labā, ka nepietiks ne ar šo pasēdēšanu, ne ar nakti, ne arī rītu, lai atcerētos visu to labo, kas ir bijis. Mums šī labā ir bijis daudz vairāk daudzu gadu garumā. Esam pazīstami vairāk nekā 20 gadus."

"Liepājas" sešu zaudējumu sērija

Augusta pēdējā mačā 30. datumā "Liepāja", sākot Virslīgas noslēdzošo ceturto apli, uzņems RFS.