Skaidrojam: cik tālu esam no VAR ienākšanas Latvijas čempionātā?

Latvijas izlases futbolisti jau apraduši ar spēlēm, kurās tiek izmantots VAR, un arī nacionālie čempionāti pāriet uz šo sistēmu. Mūsu valsts turnīros tā vēl nav uzstādīta, taču Latvijas vadošais futbola tiesnesis Andris Treimanis uzskata, ka tas ir tikai laika jautājums, bet tieši šobrīd pašmāju arbitri ir sākotnējās apmācības stadijā.

Marta sākumā Latvijas tiesneši atgriezās no tradicionālās treniņnometnes Turcijā. Tajā bijis arī Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) instruktors, kurš par VAR sniedzis pirmo teorētisko ieskatu. Šobrīd noris cenu aptauja par VAR simulatora iegādi. To plāno uzstādīt Latvijas Futbola federācijas (LFF) telpās. Tajā video tiesnesis, asistents un operators varētu aizvadīt treniņus jau ar video materiāliem.

“Tālāk jau būs jāveic apmācība uz laukuma, tur nepieciešama papildus tehnikas noma vai iegāde,” skaidro Treimanis. Viņš norāda, ka apmācībās uz laukuma tiks piesaistīti gados jaunie futbolisti, kuri imitēs situācijas laukumā, un VAR tiesnešiem lēmumi būs jāpieņem jau šādos apstākļos. “Trešajā – noslēdzošajā – posmā jau notiek oficiālie “offline” un “online” mači, kuros tiesneši jau saņem sertifikāciju.”

Trešajā posmā plānots, ka VAR tiks izmantots Latvijas zemāko līgu un kausa izcīņas spēlēs, ne Virslīgā. Tā saucamajai “offline” spēlei būs piesaistīti videotiesneši, bet viņiem vēl nebūs tiesību iejaukties cīņas norisē. Savukārt “online” mačā VAR sistēma jau strādā pilnvērtīgi.

Treimanis ir vienīgais Latvijas tiesnesis ar VAR licenci, un viņš norāda, ka izmaiņas pašmāju futbola infrastruktūrā, lai ieviestu VAR, nav nepieciešamas. “Visas spēles šobrīd tiek filmētas vismaz ar četrām videokamerām. Varbūt tikai Daugavpils palikusi vienīgā, kur tas tiek darīts ar trim. Galvenais, lai būtu vismaz četras kameras - galvenā, “closeup” un vairākos stadionos tiek izmantotas arī 16 metru kameras, kas ir tieši pretī soda laukuma līnijai, lai varētu noteikt aizmugures situācijas un vai pārkāpums bijis soda laukumā vai ārpus tā. Un vēl vajadzīgas arī aizvārtu kameras, kas Virslīgā jau tiek izmantotas. Minimālā FIFA prasība ir četras kameras, kas faktiski mums arī tiek izmantotas. Vienkārši mazliet jāpamaina to lokācija un novietojums.”

“Nākamgad ieviest šos sistēmu Virslīgā ir diezgan reāli. Šobrīd federācija strādā, lai atrastu finansējumu, jo tās ir papildus izmaksas. Šobrīd par cipariem negribu spekulēt. Ir dažāda informācija un risinājumi,” saka Treimanis. Rudenī gan viņš norāda, ka potenciālās izmaksas varētu būt ap 700 000 eiro. Šādai summai viņš piekrīt arī tagad, taču esot arī idejas, kā izmaksas samazināt.

Treimanis arī piebilst, ka VAR arī var netikt izmantots visos mačos, un tā esot gluži normāla prakse, jo dažbrīd šīs sistēmas darbībai var aptrūkties nepieciešamo cilvēkresursu.

“Mums VAR ir jāievieš, ja gribam būt valsts ar mūsdienīgu futbolu kā citur Eiropā un pasaulē. VAR jau ir vakardiena, ne šodiena,” uzsver tiesnesis, kurš šobrīd ir Armēnijā, kas arī atradusi finansējumu VAR ieviešanai un plāno šo ieceri realizēt augustā. “Šis ir futbolam domāts projekts. Iegūstam godīgākus spēļu rezultātus, mainās komandu taktikas, jo spēlētāji divcīņās spēlē citādāk, ja mačā ir VAR vai nav.”

Arī LFF prezidents Vadims Ļašenko uzskata, ka VAR ieviešana Latvijā ir nepieciešams solis. Pretinieku šādai idejai neesot.

“Virslīgas pirmās kārtas spēlē starp “Liepāju” un “Super Nova” pamanījām, ka “Super Novas” spēlētājs iesita vārtus ar rokas palīdzību. Ja mums būtu VAR sistēma, šie vārti tiktu atcelti. Redzam, ka VAR ir aktuāls arī mūsu čempionātā, un šī sistēma būs palīgs tiesnešiem un nobremzēs negācijas pret tiesnešiem un Latvijas futbolu,” domā Ļašenko.