Ķīlnieki Kazačoks un Koļesovs pret FK "Ventspils" - kam taisnība?

Lai gan Eiropas un arī Latvijas sportā iestājies bezvējš, nav arī gluži tā, ka nenotiek pilnīgi nekas, un visi vienkārši gaida sacensību atsākšanos. Divi Latvijas futbolisti, kuri abi ir pārstāvējuši arī mūsu valstsvienību, nonākuši strupceļā, mēģinot pamest FK "Ventspils". Runa ir par Ņikitu Koļesovu un Jevgeņiju Kazačoku, kuriem vēl ir [bija?] spēkā līgums ar FK "Ventspils", taču abas puses acīmredzami ir sagājušas ragos - futbolisti vēlas pamest ostas pilsētu, tomēr odiozais kluba prezidents Adlans Šišhanovs labprātīgi viņus palaist nevēlas. Kāds tad ir futbolistu stāsts un kluba oficiālā nostāja?

Sportacentrs.com deva iespēju savas versijas izteikt gan abiem futbolistiem, gan arī FK "Ventspils" tās direktora Sergeja Usačova personā. Drīzumā abu spēlētāju lietas izskatīs LFF Spēlētāju statusa un pāreju komisija.

Ņikita Koļesovs

Koļesovs: "2019. gadu sāku "Ventspils" rindās, taču sezonas gaitā klubs nosūtīja mani uz dublieru komandu, turklāt aprīlī, maijā un jūnijā neizmaksāja algu [sarunas gaitā kļūst skaidrs, ka attiecībā uz šiem trim mēnešiem runa ir par to algas daļu, kas atrunāta ārpus līguma - aut.]. Līdz tam kluba un tā prezidenta attieksme bija normāla, tomēr viss mainījās brīdī, kad Vukičeviča vietā atnāca cits treneris, Igors Kļosovs. Vispirms man bija savainojums, bet pēc tam klubs vairs mani neiesaistīja spēlēs, sajutu citu attieksmi arī treniņos, nemaksāja algu, līdz beidzot Kļosovs pasauca un informēja, ka turpmāk man jāspēlē dublieru komandā. Es nesapratu, kas notiek, prezidents man neko neteica. Sporta direktors Butriks sacīja, ka prezidents ar mani vairs nerēķinās un mudina mani meklēt jaunu klubu, taču tādu, kas būtu gatavs samaksāt "Ventspilij".

Es noslēdzu līgumu ar aģentu Aleksandru Čekulajevu, un viņš kopā ar Butriku man meklēja citu klubu. Viņi atrada Rumānijas "Botosani" variantu, atdeva mani tur īrē. Īres līgumā bija punkti, kas finansiālā ziņā apmierināja "Ventspili". Aizbraucu uz Rumāniju. Pavadīju tur pusgadu, bet ziemas starpsezonu periodā abpusēji vienojāmies par īres līguma laušanu.

Atgriezos Ventspilī un šī gada janvāra vidū informēju, ka īres līgumu esmu lauzis un esmu gatavs atstrādāt atlikušo vienu gadu FK "Ventspils" sastāvā. Kluba direktors Usačovs paziņoja, ka klubam neesmu vajadzīgs, un attiecībā uz mani budžets nav atvēlēts - sak, "naudas mums nav, nevarēsim tev maksāt". Lai gan vēlāk bija ziņas, ka "Ventspils" paraksta jaunus spēlētājus un dodas uz treniņnometni Turcijā. Nosēdēju nedēļu mājās, cenšoties sarunāt ar Šišhanovu un Usačovu, ka varu atgriezties "Ventspils" sastāvā vai arī, ja neesmu vajadzīgs, došos spēlēt citur. "Ventspils" atbildēja, ka komandā neatgriezīšos un lai "Botosani" maksā "Ventspilij" naudu, jo, lai gan tobrīd līgumu ar rumāņiem jau biju lauzis, atsevišķa vienošanās pastāvēja arī starp "Botosani" un "Ventspili".

Šai brīdī juristu noalgoju arī es, un viņš, iepazinies ar visiem dokumentiem, sacīja, ka "Ventspils" pārkāpj mana līguma nosacījumus, un ka esmu tiesīgs vienpusēji lauzt līgumu ar "Ventspili" un doties uz citu klubu. Tā arī februārī izdarīju. Vispirms "Ventspili" informēju, ka drīkstu lauzt līgumu - gadījumā, ja viņi vēl pārdomātu. "Ventspils" atbildēja, ka viņiem ir tiesības neiekļaut mani komandā. Nākamais mans solis bija līguma laušana. Drīkstēju lauzt līgumu, jo, pirmkārt, "Ventspils" nemaksā algu, bet, otrkārt, nepielaiž mani treniņiem. Biju gatavs trenēties, lai pierādītu savu lietderību un atgrieztos pamatsastāvā, taču, atbildot uz manu vēlmi ierasties uz treniņiem, sekoja "Ventspils" atbilde, ka "tev nav jēgas ierasties uz treniņiem". Tādējādi vienpusēji lauzu līgumu, par ko informēju arī "Ventspili" - nosūtīju gan parakstītu vēstuli, gan arī informēju elektroniski.

Tad man piezvanīja "Ventspils" direktors Usačovs, kurš aicināja mani uz kluba biroju un piedāvāja par kaut ko vienoties, parakstot dokumentu, - ka viņi man nemaksātu algu, taču vismaz palaistu uz citu klubu īrē. Es atbildēju ar vārdiem "kur jūs bijāt agrāk?". "Ventspilij" bija jārīkojas agrāk, nevis jāreaģē tikai pēc tam, kad es jau sāku rīkoties un lauzu līgumu. Ja "Ventspils" šādu variantu - nemaksāt algu, taču nelikt šķēršļus - būtu izteikusi agrāk, man pat tas derētu, jo tas būtu daudz maz miermīlīgs iznākums. Tomēr "Ventspils" šo piedāvājumu izteica par vēlu, līgumu jau biju lauzis. Drīz pēc sarunas ar Usačovu devos vēlreiz uz Rumāniju, uz šīs valsts 1. līgas klubu un vienojos par sadarbību - noslēdzu individuālo līgumu, pirms tam uzrādot rumāņiem, ka ar "Ventspili" esmu lauzis līgumu.

Taču tad šis Rumānijas klubs pavēstīja man, ka nevar piereģistrēt līgumu, jo "Ventspils" neatdod dokumentus. Gan es, gan mans jurists veicām pārrunas ar rumāņu klubu, un teorētiski varējām iztikt bez "Ventspils" atļaujas, jo līgumu biju lauzis, tomēr rumāņu pusē palika risks, ka, noslēdzot līgumu ar mani, "Ventspils" iesniedz apelāciju federācijā. Rumāņi, pirmo reizi saskaroties ar tamlīdzīgu situāciju, no šī riska baidījās un vēlējās vienoties ar "Ventspili". Mans aģents Čekulajevs zvanīja "Ventspils" prezidentam Šišhanovam, direktoram Usačovam, piedāvāja kaut kādus variantus. Šišhanovs atbildēja pavisam vienkārši - kamēr viņš ir "Ventspilī", Koļesovs neaizies prom par summu, kas mazāka nekā 50 tūkstoši eiro. Nesaprotu, no kurienes tāda summa - vienkārši izdomāta. "Ventspils" uzskatīja, ka neko nepārkāpa, un ka es nebiju tiesīgs lauzt līgumu. Taču, ja neesmu klubam vajadzīgs, kāpēc jāliek šķēršļi un nevar normāli sarunāt? Tomēr "Ventspils" pieturējās pie savas nosauktās summas - 50 tūkstošiem.

Biju spiests pamest Rumāniju - tātad pazaudēju līgumu, kuru ar viņiem jau biju parakstījis. Pēc atgriešanās Latvijā man vēl bija darba piedāvājumi no Norvēģijas un Somijas. Taču pēc tam, kad mans jurists ar šiem klubiem sāka veikt pārrunas, tie saskatīja riskus, ka klubam, kas mani paņems, var tikt piespriests transfēru liegums. Patiesībā kopš līguma laušanas jau bija pagājis zināms laiks, un viņi mani nepārvilinātu no "Ventspils" - tā būtu mana iniciatīva pāriet. Tomēr šie klubi nesaprata šīs visas nianses un nevēlējās riskēt.

Tagad situācija izveidojusies tāda, ka man jāpāriet vismaz uz kādu Latvijas 1. līgas klubu, jānospēlē līdz vasarai [sarunas brīdī situācija ar koronavīrusu vēl nebija tik krasi attīstījusies - aut.], lai tad varētu pārcelties uz kādu citu klubu. "Ventspils" ir iesniegusi dokumentu LFF par to, ka esmu bez iemesla lauzis līgumu. Federācija ir iedevusi laiku līdz 20. martam, lai mēs sniegtu atbildi, un LFF Spēlētāju statusa un pāreju komisija nolemtu, kam taisnība. Pēc tam sagatavosim pretprasību par "Ventspils" izdarībām, ņemot vērā, ka esmu zaudējis trīs līgumus - viens no līgumiem man ir sagatavotā veidā elektroniski, otrs līgums ir papīra veidā, savukārt trešā līguma nav, taču varu uzrādīt sarakstes, kurās tiek apspriestas līguma detaļas.

Mana nostāja - ja "Ventspilij" neesmu vajadzīgs, palaidiet mani spēlēt citur, kā arī nemaz nepretendēju uz naudu, ko šis klubs man ir parādā par pieciem mēnešiem, pavasarī un tagad par janvāri un februāri [par šī gada pirmajiem diviem mēnešiem nav samaksāta arī līgumā oficiāli atrunātā alga - aut.]. Kādi vēl 50 tūkstoši?! Šis klubs Adlana vadībā divu gadu laikā nav manī tik daudz ieguldījis algas izteiksmē. Kāpēc man tagad bez atalgojuma saņemšanas pusgads būtu jāsēž mājās? Kā ģimeni pabarot? Līgums ir, naudu nemaksā, bet prom iet neļauj. Un vēl arī viņi LFF par mani sūdzas. Uzsvēršu, ka par līguma vienpusēju laušanu pats nebūtu izšķīries, ja ne jurista profesionālais viedoklis.

Visvairāk mani šokēja, ka "Ventspils" lika šķēršļus jau tad, kad biju atgriezies Rumānijā un vienojies ar klubu. Kad "Ventspils" atteicās dot dokumentus, rumāņi piedāvāja pēc pusgada īres perioda beigām samaksāt "Ventspilij" 15-20 tūkstošus eiro. Tā vietā, lai pieņemtu šo piedāvājumu (saņemt pieņemamu naudas summu ne par ko jeb par nevajadzīgu spēlētāju, turklāt no Rumānijas pēc spēka otrās līgas kluba, kurš cīnās par iekļūšanu augstākajā līgā), Šišhanovs atbildēja, ka viņa vadībā no kluba neviens neaizies par mazāku summu nekā 50 tūkstoši eiro, jo mazākas summas neatbilst "Ventspils" imidžam. Viņam tas bija principa jautājums, jo citi futbolisti iepriekš tika atdoti īrē bez jebkādas kompensācijas."

Jevgeņijs Kazačoks

Kazačoks: "Viss bija normāli, kamēr spēlēju. Tad kādā brīdī pēc prezidenta rīkojuma oktobrī man lika trenēties un spēlēt dublieru komandā, nekādus dokumentus neuzrādot. Vaicāju skaidrojumus, atbilde nesekoja. Pateica, ka jautājums tiks risināts pēc nedēļas, kad Latvijā ieradīsies prezidents. Tas sakrita ar brīdi, kad vienu spēli izlaidu diskvalifikācijas dēļ. Pagāja šī spēle, taču neviens ar mani netikās un nekontaktējās. Es atgādināju par sevi, bet man tagad tika atbildēts, ka saruna notiks pēc čempionāta noslēdzošās spēles. Pēc pēdējās spēles satikāmies, un man tika pateikts, kas jāizdara, lai es atgrieztos pirmajā komandā. Es gan gribēju uzzināt, kāpēc pret mani bija mainījusies attieksme, ko esmu darījis nepareizi, tomēr joprojām atbilde netika sniegta. Starpsezonu perioda vidū tiku izsaukts uz kluba biroju, kur man pateica, ka neesmu klubam vajadzīgs. Tai pašā laikā tika paziņots, ka varu pāriet uz citu klubu tikai par transfēra summu, kas nav mazāka par 25 tūkstošiem eiro. Man ar klubu līgums ir spēkā līdz 2020. gada beigām.

Vaicāju kluba prezidentam Šišhanovam, kas tad, ja nav iespējas atrast citu klubu, kurš būtu maksāt tādu transfēra summu, uz ko viņš atbildēja, ka "tad vari iet prom pa 15 tūkstošiem, taču es tev neko neesmu parādā". Klubs sagatavoja dokumentu par šiem 15 tūkstošiem, kā arī vēl gribēja, lai parakstu dokumentu, ka par trim mēnešiem, 2019. gada novembris - 2020. gada janvāris, nesaņemu oficiālu atalgojumu. Oficiālo, jo "Ventspilī" ir iekārtots tā, ka daļa atalgojuma tiek veikta oficiāli uz maksājumu kartes, bet pārējais uz rokas. Neoficiālo daļu pēdējo reizi saņēmu jūnijā vai jūlijā, tagad jau septiņus mēnešus neesmu saņēmis šo naudu - tātad arī par tiem dažiem mēnešiem, kad vēl spēlēju [pēdējo spēli "Ventspils" kreklā Kazačoks aizvadīja 29. septembrī - aut.].

Tagad mani nosūtīja uz dublieriem un pateica, ka prom laidīs, ja atnesīšu klubam šos 15 tūkstošus. Pateica, ka bezmaksas nekur nelaidīs. Vaicāju, kāpēc tā, vai ar darbu neesmu devis labumu klubam, uz ko tika atbildēts, ka labums bija, taču par velti prom netikšu. "Ventspils" sacīja, ka grib atgūt iztērēto naudu, jo no RFS tiku nopirkts par 25 tūkstošiem. Protams, 15 tūkstoši skanēja reālāk nekā 25 tūkstoši - man iedeva šo papīru, taču nebija tā, ka mēs sēdētu pie galda un veiktu pārrunas - vienkārši bija prezidenta rīkojums un viss, es neko neparakstīju.

Tagad esmu noalgojis juristu, kurš strādā pie tā, lai es vienpusējā kārtā varētu lauzt līgumu. Es pat negrasos strīdēties un pieprasīt to naudu, ko "Ventspils" man ir parādā. Vienkārši vēlos pamest klubu, ja tam neesmu vajadzīgs! Man janvārī lika atgriezties klubā, tai pašā laikā kopš vasaras man netiek maksāta nauda, tikai tās smieklīgās oficiālās summas uz kartītes, kā arī klubs paziņoja, ka dzīvošana Ventspilī jānodrošina pašam, kaut gan līdz šim klubs vienmēr nodrošināja dzīvokli. Pateica, ka mūsu problēmas.

Neatradu nevienu klubu, kas būtu gatavs samaksāt 15 tūkstošus un vēlos aiziet par velti. Ja mani palaistu, visticamāk, pievienotos "Jelgavai". Tikmēr "Ventspils" saka, ka, ja neatrodu nevienu pircēju, tad lai visu šo gadu palieku "Ventspils" dublieru komandā. Tas būtu zaudēts gads, bet es gribu palikt futbolā - kam būšu vajadzīgs pēc gada dublieru komandā? Un līgumā nekur nav minēts, ka "Ventspilij" ir tiesības mani nosūtīt uz dublieru komandu. Protams, līgums sastādīts tā, lai klubs juridiski sevi pasargātu, taču tik un tā ir pārkāpumi - piemēram, iedeva dokumentu, ka varu par 15 tūkstošiem aiziet prom, bet tad pēc trim dienām pieprasa parakstīt dokumentu, lai es atteiktos no oficiālās algas. Pateica, ja neparakstīšu šo dokumentu, tad oficiāli izmaksātā alga tiks pielikta klāt transfēra summai.

Šobrīd komunikācija ar "Ventspili" nenotiek. Pēdējo reizi tā notika 16. janvārī - komanda savācās kopā, un man pateica, ka, lai gan neesmu vajadzīgs, it kā ir jāierodas. Atbraucu, parunāju ar Šišhanovu, un tā bija pēdējā komunikācija. Atgādināju viņam, ka biju komandas kapteinis un palīdzēju, cik spēju, bet viņš atteica, ka negrib laist prom par velti. Man ar viņu nebija nekāda konflikta. Pēdējā reizē viņš sacīja, ka viņam vienkārši nav noskaņojuma ar mani runāt. Prasu par treniņiem, viņš: "Nezinu, vari trenēties, vari netrenēties." Aizbraucu prom."

FK Ventspils

Sergejs Usačovs: "FK "Ventspils" ir pildījis visas savas saistības pret spēlētājiem. Abi minētie spēlētāji ir rupji pārkāpuši līgumu ar klubu, tāpēc klubs saskaņā ar SSP reglamentu [Reglaments par spēlētāju statusu un pārejām] bija spiests griezties attiecīgajā LFF komisijā."