Kurakins: "Izcīnīto titulu veltām Bespalova piemiņai"

Antons Kurakins ir viens no savulaik ļoti talantīgās Latvijas U19 izlases spēlētājiem, kuri jau ir apbružājušies pieaugušo futbolā un arvien nopietnāk piesaka sevi Latvijas lielajā izlasē – Vitālijs Maksimenko, Artūrs Zjuzins, Alans Sineļņikovs, arī Eduards Višņakovs. Pats būdams rīdzinieks, Kurakins 2008.gadā Virslīgā debitēja Rēzeknes "Blāzmas" rindās un pēc tam pārcēlās uz slavenā Skotijas granda Glāzgovas "Celtic" sistēmu. Skotijā Kurakins varēja trenēties kopā arī ar pirmo komandu un savulaik pārbaudes spēlē pret Lisabonas "Benfica" ir ticies ar tādām zvaigznēm kā Davids Luizs, Havi Garsija, Havjers Saviola un Anhels di Marija, kuru Kurakins uzteica īpaši. Nu jau divarpus gadus Antons sevi var lepni dēvēt par dzeltenzilo.

- Vispirms noteikti jāapsveic tevi ar titulu. Kādas ir sajūtas pēc sezonas beigām?
- Emocijas, protams, ir lieliskas. Visu gadu līdz tam tiecāmies un uz to gājām. Jau pagājušās sezonas beigās nospraudām tādu mērķi, ka nākamajā sezonā ir jāuzvar čempionātā. Pēc sezonas beigām paceļot kausu, ir jūtams gandarījums. Jau nosvinējām titulu. Aizbraucām uz "Offside" [kafejnīcu Ventspilī – A.S.], kur iepriekš visu laiku ēdām – pasēdējām ar komandu, sievām. Atzīmējām diezgan mierīgi.

- Kas, tavuprāt, bija galvenie aspekti, ar ko bijāt labāki par "Skonto"?
- Nezinu, man arī "Skonto" šogad patika. "Skonto" ar savu spēli pat nedaudz pārsteidza – no viņiem ko tādu negaidīja. Nezinu, varbūt ar savu pacietību. Varbūt savas spēles aizvadījām stabilāk un nezaudējām punktus pret komandām, kuras tabulā bija zemāk par mums. Viņi nespēja visu čempionātu nospēlēt tik vienlīdzīgi.

- Ņemot vērā, ka šosezon ļoti maz spēlēja Abdultaofiks un Martiness, cik liela komandas potenciāla daļa palika neizmantota?
- Jā, Ahmeds bija diezgan liels zaudējums. Ļoti žēl – dabūja traumu, pēc tam atjaunojās un it kā izgāja vienā spēlē laukumā, bet atkal dabūja traumu. Nesen viņam veica operāciju. Individuālā ziņā viņš ir ļoti spēcīgs spēlētājs, kurš vienatnē var apspēlēt vairākus pretiniekus, ielauzties zonās. Tas mums bija zaudējums, bet viņu labi aizstāja un mums nebija tādu lielu problēmu. Ja mums kāds nespēlē, varam viņu aizvietot.

- Savstarpējās spēlēs "Skonto" ne reizi neuzvarējāt. Arī pēdējā spēlē bija neizšķirts 1:1 – paši vēl ticējāt, ka "Skonto" kaut kur paklups?
- Protams, ka ticējām. Vienmēr ir jātic līdz pēdējai sekundei. Ticējām un, protams, ka gribējām arī uzvarēt savstarpējā mačā. Ja teiktu godīgi, gribētu ar "Skonto" spēlēt kaut katru nedēļu, jo sanāk ļoti labas spēles un "Skonto" mums ir ļoti labs pretinieks.

Antons Kurakins (nr. 3) kopā ar "Ventspili" svin nule izcīnīto titulu. Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64.

- Ar "Ventspili" par čempionu kļuvi arī 2011.gadā. Kā tu varētu salīdzināt to "Ventspili" un šo?
- Nezinu, grūti salīdzināt. "Ventspilij" vienmēr ir vieni un tie paši mērķi – kļūt par čempioni. Un šajā ziņā nekas nav mainījies. Jā, tagad ir cits treneris – Pučinsks atnāca ļoti pozitīvi, ar labu noskaņojumu un ienesa komandā jaunas emocijas. Centās ar visiem parunāt un atrast kopīgu valodu. Podpalijs tik daudz ne ar vienu it kā nerunāja, bet Jurģis vairāk ir kā psihologs – viņam patīk individuāli aprunāties un noskaņot katru. Bet treniņu ziņā – atnākot pagājušajā sezonā, Jurģis neko īpaši nemainīja un pabeidza sezonu. Taču šajā sezonā Jurģis pats visu darīja jau kopš paša sākuma. Pamainījās arī pirmssezona. To aizvadījām eiropeiskāk – viss notiek ar bumbām. Visas slodzes ir ar bumbām – nav nekādu lielu maratonu pa mežiem. Arī tas laikam deva savus augļus.

- Nepilna gada laikā paspēji iepazīt "Ventspili" Jurija Bespalova vadībā. Kas mainījās pēc viņa nāves un cik tas bija smags trieciens klubam?
- Jā, tā bija smaga situācija un tas visiem bija liels šoks. Šis cilvēks visu atdeva futbolam un visu darīja kluba un komandas labā – pat vairāk nekā kāds būtu spējīgs darīt. Viņš visu upurēja tā labā. Protams, visi atceramies tik lielisku cilvēku un šo titulu noteikti veltām arī viņam. Bet tagad nekas īpaši nav mainījies – Andrejs Butriks ar sievu labi pārvalda klubu. Finansiālajā ziņā? Vismaz personīgi man nekas nav mainījies.

- "Skonto" treneris Tamazs Pertija nesen teica, ka "Ventspilij" jau sen bija jākļūst par čempioni, jo "Ventspils" vienkārši nezina, kas ir problēmas. Vai tiešām viss ir tik labi?
- Šajā ziņā vadība un visi apkārtējie cenšas darīt visu, lai mēs varētu domāt tikai par futbolu. Tā ir taisnība, un vēlos viņiem par to pateikt lielu paldies. Ja mums rodas kādas problēmas, vienmēr mūs cenšas atbalstīt un palīdzēt, lai varētu domāt tikai par futbolu.

- "Ventspilij" pievienojies no Glāzgovas "Celtic". Toreiz bija arī kādi citi piedāvājumi – piemēram, tajā pašā Skotijā?
- Skotijā bija daudz finanšu problēmu. Maksāt var atļauties tikai divi trīs augšgala klubi, bet pārējie pat trenējās pa trim reizēm nedēļā – jau bija pat tāda situācija. Aizbraucu uz pārbaudi, bija kaut kādi piedāvājumi, bet izlēmu atgriezties Latvijā un sevi pierādīt. Nezinu, vai no Latvijas vēl kāds klubs par mani interesējās – gribēju iet tikai uz "Ventspili".

- Kas bija galvenais, ko Skotijā iemācījies un paņēmi sev līdzi?
- Protams, ka futbols tur ir pavisam cits. Ir mazāk laika, lai laukumā pieņemtu lēmumu, visu laiku ir presings. Pie mums futbols šajā ziņā ir mierīgāks. Skotijā katrā laukuma kvadrātmetrā notiek divcīņas. Attieksme, līdzjutēji – tur ir pavisam citādi.

- Uz "Celtic" devies kopā ar Krišjāni Valleru, Glāzgovas "Rangers" jau bija Artūrs Vaičulis. Kā tu vispār nokļuvi Skotijā?
- Kad spēlējām Latvijas U19 izlasē, iekļuvām [Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra] Elites kārtā. Uz tām spēlēm aizbrauca skauti, pēc mača pie manis piegāja klāt un piedāvāja. Teica, ka ir tāda iespēja aizbraukt. Pēc sezonas – tolaik vēl spēlēju "Blāzmā" – aizbraucu uz pārbaudi uz divām nedēļām un arī paliku tur.

- Esi apmierināts ar to, kā gāja Skotijā?
- Protams, vienmēr gribas, lai būtu perfekti un iespējas izmantotu maksimāli. Jā, pusgadu sanāca uzspēlēt arī Skotijas pēc spēka ceturtajā līgā. Vienkārši aizslēdza Skotijas dublieru čempionātu, jo ne visi klubi bija gatavi maksāt dalības naudu. Tāpēc tiem, kas nespēlēja pirmajā komandā, nebija spēļu. Bija vajadzīga kaut kāda prakse – visi trenējāmies kopā ar pirmo komandu, ap 25 cilvēkiem, bet sestdienās braucām spēlēt uz to klubu, lai iegūtu praksi.

- Vari salīdzināt, kā Skotijā klātos Latvijas augšgala klubiem?
- Skotijas līmeni ir ļoti grūti salīdzināt ar Latvijas – man jau liekas, ka "Ventspils" varētu spēlēt Skotijas Premjerlīgā. Taču ir ļoti grūti salīdzināt – Eirokausos arī spēlējām ar Velsas "Airbus", kas ir tipiska britu komanda. Domājām, ka būs vieglāk spēlēt, bet sanāca ļoti grūti. Tas ir cits futbols – ļoti fizisks. Aizbraucot uz Skotiju, redzēju, ka tur cilvēki pirms un pēc treniņiem iet uz trenažieru zāli – mums tā nav. Ar bumbu viņi varbūt nav tik labi, bet tieši fiziskajā ziņā ir ļoti grūti – viņi visu laiku skrien un negrib zaudēt divcīņās. Tas viņiem ir raksturā.

- Atgriežoties pie "Blāzmas" – kā sāki spēlēt futbolu un kādēļ nokļuvi Rēzeknē?
- Trenēties sāku Šitika Futbola skolā. Trenējāmies kopā ar 1989.gadā dzimušajiem, un tad aptuveni 14 gadu vecumā mūs atdeva "Multibankai". Tur spēlējām 1.līgā, un pēc tam man, [Aleksandram] Gramovičam, [Borisam] Bogdaškinam, [Artjomam] Osipovam piedāvāja aizbraukt uz "Blāzmu". Aizbraucām un tur nospēlēju divas sezonas. Pirmajā gadā "Blāzma" vēl spēlēja 1.līgā, bet pēc tam iekļuvām Virslīgā.

Antons Kurakins UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas turnīra otrajā kārtā pret Luksemburgas "Jeunesse". Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64.

- Kā vērtē pats savu sniegumu šosezon?
- Labi, ka izdevās izvairīties no savainojumiem – aizvadīju pilnu sezonu un piedalījos visās spēlēs. Pirmssezonā labi sagatavojāmies, tāpēc viss aizsardzības četrinieks spējām izturēt visu sezonu. Tā kā tas ir pozitīvais. Ceru, ka arī progresēju, bet no malas tas, protams, ir labāk redzams.

- Februārī pirmoreiz tiki izsaukts uz izlasi. Netiki laukumā un Japānā diezgan pārliecinoši zaudējāt. Kādas atmiņas tev palika no Japānas – pozitīvas vai negatīvas?
- Rezultāta ziņā atmiņas, protams, nevar būt pozitīvas. Japāna ir ļoti stipra izlase, un sanāca, ka bija sarežģīti ar viņiem cīnīties. Bet futbola atmosfēras ziņā, to visu redzēt un tur būt kopā ar komandu – bija ļoti patīkami. Kopumā uzskatu, ka tas bija pozitīvi.

- Uz izlasi netiki saukts kopš februāra. Pašam nebija pārsteigums, ka saņēmi izsaukumu?
- Protams, visu laiku domā par to un ceri, ka tiksi izsaukts uz izlasi. Nezinu, vai gaidīju vai nē, bet gribējās, lai būtu kandidātu sarakstā – katrs futbolists vēlas spēlēt izlasē un sevi pierādīt.

- Izlase spēlē pēc citas shēmas kā "Ventspils" – ar trim centra aizsargiem un diviem spēlētājiem, kam jānosedz viss flangs. Kā tev patīk šī shēma?
- Tieši tāpat spēlējām Eiropas līgā pret Haifas "Maccabi". Arī tad, kad spēlējam ar četriem aizsargiem, uzdevums ir tāds pats – kad [Jurijs] Žigajevs iet uz centru, man visu laiku jādodas uz priekšu uzbrukumā.

- "Skonto" aizsargam Alanam Sineļņikovam prasīju, vai viņš seko līdzi "Slovan" gaitām. Vai tu seko, kā Eiropas līgā veicas "Maccabi"?
- Drusciņ skatījāmies. Man liekas, ka viņiem pat ne ļoti labi iet [divi punkti četrās spēlēs – A.S.]. Šķiet, ka tad, kad spēlēja pret mums, viņi bija labāk sagatavoti. Bet tagad viņi daudz zaudē un ielaiž daudz vārtu. Savukārt "Slovan" gan ļoti labi iet – kādreiz pasekoju līdzi arī viņiem.

- Eirokausu laikā un sezonas beigās Jurģis it kā esot aizliedzis spēlētājiem runāt ar medijiem. Tā bija?
- Teica, lai mazāk runājam un tik ļoti neizplūstam savās emocijās, bet tik stingri, ka aizliegtu – it kā nē. Vienkārši, lai mēs koncentrētos spēlēm, mierīgi ietu pretī savam mērķim un tik daudz nerunātu.

- Kurus spēlētājus vari izcelt kā sev neparocīgākos šosezon?
- Andrejs Kovaļovs ir labs spēlētājs. Viņš spēlē labajā malā, tā kā mums sanāca daudz satikties laukumā. Pret Ruslanu Mingazovu ir grūti spēlēt. Man patika arī Artūrs Karašausks.

- Esi viens no tiem, kas pagarināja līgumu. Tas gan vēl negarantē, ka paliksi "Ventspilī".
- Protams, ja būs kāds labs piedāvājums no ārzemēm, kopā sēdīsimies un lemsim. Nevaru pateikt, kur būšu nākamajā sezonā – klubs nav pret to, ja spēlētājiem būs piedāvājumi, un vienmēr nāks pretī. Pagājušajā gadā bija cita situācija. Bija kaut kādi piedāvājumi, bet negribu par to runāt – tā jau ir pagātne. Līgums? Iepriekšējais līgums būtu beidzies šosezon, bet tagad pagarināju vēl uz pusotru gadu.

Ja dotos uz ārzemēm, atkal skatītos Britu salu virzienā?
- Nē, vienalga – nav tā, ka kaut kur īpaši gribētos spēlēt. Ja būtu jāizvēlas, tad līga, kurā visvairāk gribētos kādreiz spēlēt, ir Vācijas Bundeslīga. Man ļoti patīk tas, kā tur attiecas pret futbolu. Tas viss, kas ir apkārt futbolam. Šajā čempionātā, manuprāt, ir ļoti liels azarts – visas komandas cenšas spēlēt atklātu futbolu. Tas man ļoti patīk.