Kubarevs: "Atbilstoši Baltkrievijai "Spartakā" ir 3 līgu līmeņa spēlētāji"

Jurģis Pučinsks, „Ventspils” galvenais treneris: „Jau ne pirmo reizi šajā sezonā izlienam no šādas situācijas. Slikti ir tas, ka mēs ne pirmo reizi šādi sākam spēli. No paša sākuma jābūt uzmanībai un koncentrēšanai. Gan ar Daugavpili, gan tagad nospēlējām sākumu slikti.Jā, varbūt šie ielaistie vārti mūs nedaudz sapurināja, jo bija bažas, ka pēc Eiropas līgas spēles būs grūti pārslēgties uz citu turnīru, Latvijas čempionātu. Laikam tāpēc arī sākums tāds sanāca. Pēc tam viss nostājās savās vietās – izdevās paņemt bumbu savā kontrolē, daudz kas sanāca. 1. puslaikā varbūt mazliet pietrūka noslēguma,bet 2. puslaikā pielikām gan bumbas kontrolē, gan kustībā un attiecīgi arī guvām vārtus. Arī uzbrucēji bija tur, kur vajag – soda laukumā. Beigās bija pretinieku spiediens, „Spartaks”, protams, gribēja izlīdzināt rezultātu, tas ir normāli. Mēs izturējām, nospēlējām šo grūto spēli, paldies puišiem un līdzjutējiem.”

Ko pārtraukumā teicāt, izdarījāt, ka 2. puslaikā bija pavisam cita komanda?
„Neteiktu, ka pavisam cita. Puiši paši visu saprata un visu izdarīja. Nedrīkstēja zaudēt un situācija bija tāda, kas bija jālabo savā labā, jo mums bija bumba, brīžiem bija laba savstarpējā sadarbība, pāreja no aizsardzības uzbrukumā. Trūka noslēdzošās fāzes. Puiši paši visu saprata, varbūt nedaudz viņus pavirzīt vajadzēja, norādīt uz neprecizitātēm un pārējo viņi izdarīja.”

Komanda bez Žigajeva vāji spēlē uzbrukumā – tā tas bija pret Velsas komandu, tas pats arī šodien 1. puslaikā. Pēc pārtraukuma ar viņu tā lieta aizgāja. Vai tā ir likumsakarība vai sakritība, jūsuprāt?
Domāju, gan, gan. Man gribētos, lai mēs neesam atkarīgi no viena spēlētāja. Visiem jāsaprot, kas un kā jādara. Diemžēl daļēji taisnība laikam ir, ka radošuma, viltīgu gājienu trūka. Sākām ne pārāk labi. Pēc tam mums nebija, ko zaudēt, bija jāgūst vārti. Varbūt arī Žigajevs deva savu pienesumu.

Vai Žigajevs pret Luksemburgas komandu varēs spēlēt no 1. minūtes?
„Lēmumu pieņemsim tikai tad, kad būs klāt spēle.”

Vai Turkova vārti jūlijā būs skaistākie?
„Man tas nav interesanti, godīgi teikšu. Man svarīgi, lai uzbrucējs darītu savu darbu. Cik skaisti viņš gūst vārtus, to lai lemj līdzjutēji vai kāds cits. Man svarīgi, lai viņš to darītu regulāri.”

Oļegs Kubarevs, „Spartaka” galvenais treneris: „Kā skolā saka, atvērto durvju diena šodien bija. Vispirms mēs sitām iekšā, pēc tam mums sita iekšā. Man nepatīk publiski lamāt savus spēlētājus, taču tās kļūdas, ko mēs pieļāvām... Daudzas no tām mēs paredzējām, skaidrojām, mēģinājām futbolistus brīdināt, bet diemžēl ar to laikam Latvijas futbols ir atšķirīgs, ka uzbrukums ir spēcīgāks nekā aizsardzība. Aizsardzībā tiek pieļauts ļoti daudz kļūdu. Jā, vārti tika gūti skaisti, taču trīs cilvēki savā soda laukuma malā gar gala līniju izlaiž pretinieku, kurš veic tēmētu centrējumu. Es vienkārši nesaprotu, ko te var komentēt – kā varēja šo spēlētāju izlaist, nenosegt, ļaut viņam apgriezties un izdarīt tēmētu piespēli? Lai kāds būtu noguruma fons, es ne ar ko citu kā vien futbolista kvalifikāciju nevaru skaidrot. Tā ir mūsu problēma.

Aizgājis atslēgas spēlētājs aizsardzībā [Nauris Bulvītis – aut.piez.], pirms tam zaudējām vēl vienu aizsargu [acīmredzot domāts Aleksandrs Solovjovs – aut.piez.], un aizsardzības līnija, teiksim tā, nav mūsu spēcīgākā. Un ar tādiem pretiniekiem kā „Skonto”, „Ventspili”, kad tie sāk spēlēt aktīvāk, realizēt spiedienu un kad uzbrukuma noslēdzošajā fāzē atnāk trīs četri pretinieku futbolisti, mums rodas problēmas. Tāpēc man šobrīd saprotams mūsu līmenis, bet šodien tiešām gribējās nospēlēt labi uz pretinieka noguruma fona [domātas „Ventspils” spēles Eiropas līgā – aut.piez.]. Kaut kas mums izdevās, taču nav galvenā – rezultāta. Tāpēc sarūgtināti ir visi – gan skatītāji, gan mēs, gan puiši. Protams, ļoti sāpīgi zaudēt, esot vadībā ar 2:0. Uzdevums tagad ir gatavoties nākamajam mačam.”

Vai jums kā trenerim ir interesanti, ka ir tik liela sastāva mainība un atkal ir jauns izaicinājums, vai tomēr tas tracina, ka pēc paveikta liela darba atkal jāveido balanss gandrīz no nulles?
„Tāds ir mūsu, treneru, darbs. Tikai gribētos strādāt ar futbolistiem, kuri atbilst futbola līmenim. Futbolistiem ir jāatbilst līgas līmenim. Šajā ziņā mums ir disbalanss, ļoti liels. Ja skatāmies atbilstoši Baltkrievijai, mums ir trīs līgu futbolisti, kas man kā trenerim principā ir nepieņemami. Neesmu redzējis Latvijas citu līgu spēles, varbūt arī šeit tā ir, bet, ja salīdzinu ar futbolu, kurā esmu bijis visu dzīvi [domāta Baltkrievija – aut.piez.], tad manā skatījumā spēlētāji ir no trim pilnīgi dažādām līgām. Pat ne no divām, bet trim. Tā ir problēma.”

Noteikti nesauksiet zemākā plaukta futbolistus, bet vai varat nosaukt tos, kuri atbilst augstākajai?
„Es izteicos tēlaini, kāpēc gan būtu jāpāriet uz uzvārdiem? Es runāju nosacīti. Jūs taču paši lieliski zināt šos futbolistus, kāpēc lai tagad būtu kāds jāslavē? Vēl jo vairāk pēc tāda mača.”

Kā jums padodas darbs ar ārzemju futbolistiem – kolumbiešiem, salvadorieti? Viņi saprot jūsu domu gājienu?
„Ja vispār nesaprastu, tad mums pat šāda rezultāta laikam nebūtu. Uzskatu, ka pamazītēm, bet tomēr uz priekšu kustamies. Dažādi ir. Saprotiet, viņi arī ir dažāda līmeņa, dažāda vecuma, ar dažādu izpratni. Tas, ka viņi visi grib spēlēt uzbrukumā, tas ir mīnuss, jo tādējādi balansu ir grūti izveidot. Nevar noformēt viņu izpratni un pateikt „Spēlējiet tā” un aiziet. Daži pat fiziski vēl nav pievilkuši čempionāta līmenim.”

Lūgums novērtēt 2. puslaikā uznākušā Alekseja Višņakova darbības.
„Pieredzējis un kvalificēts spēlētājs. Viņš pats redzēja, kas komandai trūka, patstāvīgi pieņēma lēmumus, saasināja spēli, izpildīja piespēles, sadarbojās. Skaidrs, ka sadarbība ar partneriem pagaidām nav [augstā līmenī], turklāt viņam pagaidām nav arī fizisko kondīciju. Viņu varēs vērtēt, kad uzņems formu. Taču uzreiz var redzēt, ka kvalificēts futbolists – gan lēmumi pareizi, gan kustība.”