"Daugavpils'' kapteinis Skrebels: "Uzreiz sapratām, ka mūsu īstā vieta ir Virslīgā"
Pēc neilgas prombūšanas šogad "Optibet" futbola Virslīgā atgriezās ”Daugavpils”. Jaunpienācēji sezonu iesākuši samērā veiksmīgi, kaut pirms sezonas vienība konfliktēja ar vietējo domi. Pārrunāt visu notiekošo “par” un “ap” Daugavpils komandu Sportacentrs.com aicināja vienības kapteini Raivi Skrebelu.
Jāsāk ar pašu aktuālāko, aizvadīts viens no tālākajiem un sarežģītākajiem sezonas izbraukuma mačiem pret “Ventspili”, no kura atvedāt vienu punktu. Kā pats novērtēsi spēli un punkta nozīmību pret pagājušās sezonas sudraba ieguvēju?
Izbraukums sanāca diezgan sarežģīts. Iepriekšējā spēle bija pret “Riga”, kurā mēs atstājām daudz spēku. Tur bija laba spēle, bet nedaudz pietrūka, lai iegūtu punktu. Tāpēc uz spēli pret Ventspili gatavojāmies nopietni, jo radās ticība, ka spēsim aizķert punktus. Bija vairāki faktori, kas, iespējams, mums liedza izcīnīt uzvaru. Ar Daugavpils komandu nebijām aizvadījuši treniņus uz dabīgajiem laukumiem, arī uz spēli nācās izbraukt diezgan agri. Ja runājam par pašu spēli, Ventspils jau sākumā darbojās agresīvi, kas vainagojās ar ātriem vārtiem, taču mēs turpinājām spēlēt savu spēli. Pašiem bija labas iespējas izcīnīt uzvaru, taču arī neizšķirtu varu uzskatīt par pozitīvu rezultātu. Katrs punkts ir svarīgs, jo šis mēnesis būs nogurdinošs, nāksies aizvadīt daudz spēļu.
Kā spēles nedēļas vidū ietekmē komandas gatavošanās ciklu?
Pēc 1. līgas čempionāta, tas bija neierasti, vajadzēja ātri atjaunot savus spēkus. Treneru korpuss pielāgoja treniņus šiem apstākļiem, un kopumā uzskatu, ka bijām gatavi spēlei.
Četrās spēlēs četri punkti, kas ir vairāk nekā divkārtējam Latvijas čempionam “Spartakam” un principiālajiem pretiniekiem “Metta”. Komandas mērķis ir mainījies, vai arī joprojām uzsvars tiek likts tikai uz vietas nosargāšanu Virslīgā?
Uz katru spēli izejam ar vēlmi atņemt punktus. Nav svarīgi, kurā vietā atrodas pretinieks. Mums ir jāspēlē savs futbols, jākrāj pieredze, ja visu darīsim atbildīgi, tad rezultāti neizpaliks.
Sezonu 1. līgā pabeidzāt ar 14 uzvaru sēriju un pārliecinoši iekļuvāt Virslīgā, turklāt arī atgriešanās spēlē Virslīgā uzvarējāt. Kā šī uzvaru sērija mainīja komandas pārliecību par saviem spēkiem?
Uzvaru sērija tiešām bija laba. Ar katriem vārtiem, ar katru uzvaru jutām, ka kļūstam labāki. Visa komanda saprata, ka mūsu īstā vieta ir Virslīgā, jo varam uzvarēt jebkuru pretinieku. Tika padarīts milzīgs darbs, par kuru mēs tikām apbalvoti ar nokļūšanu Virslīgā.
Nākamā spēle pirmdien tiks aizvadīta mājās pret līderi RFS. Pirmajā mājas spēlē bija 470 skatītāju, taču vai Daugavpils iedzīvotājiem ir interese par savas komandas spēlēm Virslīgā un vai viņi ir gatavi atbalstīt savu komandu?
Viss atkarīgs no pašiem spēlētājiem. Ja atdosim visus spēkus laukumā, līdzjutēji sapratīs, ka esam spējīgi cīnīties par uzvarām. Līdz ar to arī tribīnes kļūs pilnākas un futbols - populārāks.
RFS komandu pārstāv bijušais Daugavpils komandas līderis Sedriks Kuadio. Saprotams, ka RFS ir daudz citu talantīgu spēlētāju, bet vai, zinot Sedrika meistarības līmeni, viņa nosegšanai tiks pievērsta lielāka uzmanība?
Īstenībā par šo spēles aspektu komandā vēl neesam runājuši, taču visi saprotam, ka Sedriks ir labs spēlētājs, kuru pēc gandrīz divām kopā aizvadītām sezonām ļoti labi iepazinām. Uzskatu, ka viņš ir viens no RFS līderiem, bet, kā jau pats teici, RFS sastāvā ir arī daudz citu labu futbolistu, kuriem arī jāpievērš uzmanība.
Runājot par leģionāriem, kuri jūsu komandā un Latvijas futbolā bieži vien mainās no sezonas uz sezonu, vēlētos uzzināt, kā šī konstantā komandas sastāva maiņa ietekmē pašu komandas spēles veidošanu un atmosfēru ģērbtuvēs?
Šajā sezonā komandai pievienojās daudz jaunu leģionāru, no iepriekšējās sezonas paliekot tikai diviem. Ar šiem spēlētājiem saprotamies ļoti labi, atradām kopīgu valodu. Treneru uzdevums viņiem ir saprotams, un viņi palīdz komandai sasniegt uzstādītos mērķus. Leģionāru rotāciju uzskatu par saprotamu lietu, jo nav noslēpums, ka ārzemju futbolisti izmanto Latvijas čempionātu, kā pirmo soli savā karjerā Eiropas čempionātos. Spēlētāji ierodas Latvijā, lai parādītu labu sniegumu un dotos un citiem Eiropas klubiem. Negribētos novērtēt, vai tas ir slikti vai labi, bet tā ir realitāte.
Pats Virslīgā jau debitēji 2016. gada sezonā, aizvadot sešas spēles “Daugavpils” komandas sastāvā, taču šī sezona ir daudz atšķirīgāka, šogad tu esi viens no komandas līderiem. Kādas sajūtas pārņem kad saproti, ka tev uzticas treneri un paši spēlētāji, esot vienā komandā ar bijušajiem Latvijas čempioniem, kuriem ir milzīga pieredze Latvijas futbolā?
Jā, pēc manas debijas Virslīgā pagāja diezgan ilgs laiks. Pirmajā spēlē šosezon jutu, ka šī ir tā īstā debija. Ar savu spēli mēģinu pierādīt, ka tiešām varu būt komandas līderis. Svarīgākais ir tas, kas jūtu atbalstu no treneru korpusa, spēlētājiem. Katrs uzticas savam komandas biedram, kas liek komandai justies kā ģimenei. Ja spēsim uzturēt kopības sajūtu, sasniegt nepieciešamos rezultātus kļūs daudz vieglāk.
Diemžēl Latvijas futbolā ir sastopama tendence, ka ievērojams daudzums tava vecuma futbolistu dažādu iemeslu dēļ neturpina savas sportista gaitas. Kāpēc jaunie spēlētāji zaudē motivāciju un izvēlās nākotni, kura nav saistīta ar futbolu?
Varbūt savas futbolista karjeras gaitā spēlētājs saprot, ka viņam īsti nav perspektīvu “izsisties” kaut kur tālāk, taču pats saprot, ka ir spējīgs nodarboties ar citām lietām, kas viņam iet pie sirds. Dažreiz izpaužas arī trenera attieksme, viņš vairs tik ļoti neuzticas tam spēlētājam, tad arī pats futbolists vairs netic saviem spēkiem un zaudē motivāciju.
Pats gan esi pilnīgi pretējs piemērs šiem statistikas rādītājiem. Kļūstot vecākam, tiec biežāk izsaukts uz jauniešu izlasēm un loma savā komandā ar katru gadu palielinās. Redzot to, ka daudzi tavi komandas biedri no jaunatnes komandām vairs nespēlē futbolu, kas tevi “dzen” uz priekšu turpināt cīnīties par savu mērķu sasniegšanu?
Šogad tiku izsaukts uz U21 izlases treniņnometni. Pēc šīs treniņnometnes sapratu, ka vēlos šeit atgriezties. Man ir gods pārstāvēt savu valsti. Atrodoties izlasē, ir arī iespēja aizvadīt spēles ar spēcīgiem pretiniekiem, pret kuriem es novērtēju savas īstās spējas. Lai iekļūtu izlasē ir jāstrādā treniņos, jāparāda labs sniegums spēlēs. Saprašana, ka darbs nekad nedrīkst apstāties, mani motivē.
Komandai starpsezonā bija nesaskaņas ar pilsētas domi, par kurām bija zināms visas Latvijas mērogā. Vai šie nepatīkamie notikumi jebkādā veidā ietekmēja komandas sagatavošanos sezonai?
Protams, zinājām par visu notiekošo, bet treneru korpuss mūs mudināja turpināt strādāt, turpināt nodarboties ar savu sirdslietu. Viss, kas notiek ap futbolu, nav mūsu kompetencē, neesam politiķi. Godīgi sakot, starpsezonas laikā nenotika nekas tāds īpašs, kas jebkādā veidā ietekmēja mūsu sagatavošanos un treniņprocesu kopumā. Pildījām savu darbu un nepievērsām uzmanību apkārt notiekošajam.
Daugavpils futbolam arī pirms šiem nepatīkamajiem atgadījumiem ar Daugavpils domi bija ne pati labākā reputācija. Reāli vērtējot, vai tagadējā Daugavpils kluba darbība var dzēst šo stigmu, ko ir radījuši ”Daugavpils” priekšteči?
Cilvēki, kuri interesējas par Latvijas futbolu, saprot, ka mēs esam pilnīgi cits klubs un neesam saistīti ar šiem priekštečiem. Atkārtošos, galvenais ir rādīt labu sniegumu laukumā. Tikai šādā veidā mēs varam iegūt skatītāju cieņu.
Visu savu dzīvi un futbolista karjeru esi pavadījis Daugavpilī, bet vai ir bijuši piedāvājumi spēlēt ārpus savas mājvietas?
Pēc izkrišanas no Virslīgas bija piedāvājums no viena kluba, taču pēc pārdomām sapratu, ka Daugavpilī man būs nepieciešamā spēļu prakse, lai es attīstītos. Nevēlējos pamest klubu, jo tas varētu pasliktināt manu personīgo attīstību. Skatoties uz šī brīža situāciju uzskatu, ka pieņēmu pareizu lēmumu.
Nobeigumā – kad mēs redzēsim tavus pirmos vārtus Virslīgā?
(Smejas) Protams, ka gribas gūt tos pirmos vārtus, bet viss nāk ar laiku. Jāturpina strādāt un vārti nekur neizpaliks.
Rakstu sagatavoja Sportacentrs.com Jauno žurnālistu akadēmijas dalībnieks.
[+] [-]
+1 [+] [-]