Virslīgas iznākumu visprecīzāk prognozējis Sportacentrs.com žurnālists Edmunds Novickis

Kā vērojams prognožu sarakstā, arī šosezon Latvijas futbola žurnālisti uzvaru prognozēja esošajai čempionei ''Liepājai'', kurai rezultātā nācās samierināties ar 4.vietu. Tieši pretēja situācija bija starp prognozi un realitāti Jūrmalas ''Spartaka'' gadījumā - tikai Vladimirs Ivanovs atļāvās jūrmalniekiem prognozēt bronzas medaļas, pārējiem kolēģiem jauno valsts čempioni pirmssezonā ierindojot 4./5.vietā. Galvenokārt uz šo divu komandu krasi atšķirīgi iegūto vietu rēķina šogad mediju prognožu nobīdes summa bija krietni ievērojamāka kā pērn, taču tas neliedz noskaidrot sezonas veiksmīgāko prognozētāju un tas ir Sportacentrs.com rakstošais žurnālists Edmunds Novickis.

Edmunds čempiona prognozēšanā šāva garām, Jūrmalas ''Spartaku'' ierindojot vien 4.vietā, taču tajā pašā laikā uzminēja "Ventspils" ieņemto vietu, kā arī gandrīz precīzi prognozēja vietu sadalījumu no 5. līdz 8.vietai, kas kopsummā deva vismazāko prognožu kopsummas nobīdi un labākā prognozētāja titulu 2016.gada sezonā!

Jūsu uzmanībai piedāvājam interviju ar Edmundu, kurā žurnālists dalās iespaidos par aizvadīto sezonu.

Par aizvadīto sezonu futbola sabiedrībā dzirdēti dažādas raksturojošas frāzes. Īsi un kodolīgi - ar ko Tu visspilgtāk atcerēsies 2016.gada SynotTip futbola Virslīgas čempionātu?
- Pirmkārt, atcerēšos to kā čempionātu, kurā uzvarēja komanda-pārsteigums. Protams, Virslīgā kopējais dalībnieku skaits un konkurence nav tik mežonīga, lai tik ļoti brīnītos par vidusmēra komandas triumfu, taču fakts paliek fakts – Jūrmalas ''Spartaks'' līdz šim augstāku vietu nekā piektā Virslīgas vēsturē nebija ieņēmis un pirms 2016. gada sezonas it kā jau nebija spilgtu indikāciju, kas norādītu, ka nu tik būs. Skaidrs, ka “pēc kara visi gudri” un tagad var teikt, ka ar tādu treneri kā Oļegs Kubarevs, kurš turklāt “paķēra līdzi” vairākus tautiešus ar vērā ņemamiem CV, Spartaks no paša sākuma bija nopietns spēks. Taču, atsaucot atmiņā laiku pirms sezonas, tādas domas virmojam tiešām nemanīju – ne savā galvā, ne apkārtējo runās un prognozēs.

Jā, tas redzams arī Tavā prognozē - Jūrmalas Spartaku ierindoji 4.vietā. Vai atminies, kurā čempionāta posmā sāki pieļaut domu, ka jūrmalnieki tomēr varētu finišēt augstāk, nemaz nerunājot par titulu?
- Atceros, kā 10.jūnijā sēdēju Rīgas lidostā un gaidīju savu reisu uz Briseli, lai dotos uz ''Euro 2016'', un vienlaicīgi telefonā sekoju līdzi Spartaks – Ventspils spēlei, kas notika 10.kārtas ietvaros. Spartaks izlīdzināja rezultātu 70. minūtē, bet beigās uzvarēja ar 5:1… Tas arī bija brīdis, kad uz Jūrmalas komandu sāku raudzīties gan kā uz medaļu pretendentu, gan titula pretendentu. Šīs domas pastiprināja Jelgavas (no kuras pirms sezonas sagaidīju visvairāk) neveiksmes. Spartaks tobrīd tabulā atņēma Ventspilij līderpozīcijas.

Runājot vispārēji Virslīgas čempionāta kontekstā, Tavā skatījumā - kas bija ,,gada veiksmes stāsts'' un ,,gada izgāšanās''?
- Gada veiksmes stāsts, protams, bija Spartaks. Reizēm rodas sajūta, ka augstākajā līmenī treneru loma vairs nav tik liela kā senākos laikos, tāpēc divkāršs prieks, ka vismaz Latvijas čempionātā joprojām ar labu treneri ir iespējams uzlēkt virs savas galvas. Par negatīvo gada beigās sevišķi nav vēlmes runāt, taču pat aklajam skaidrs, ka lielāko vilšanos piedzīvoja ''Liepāja'' un ''Daugavpils''.

Pats esi uzsvēris, ka neesi labs prognozētājs, taču šoreiz par visiem kolēģiem izdevies visprecīzāk prognozēt komandu vietu beigu sadalījumu. Vai pašam par to bija pārsteigums?
- Esmu azartisks cilvēks un prognozēt tiešām patīk – nekad nav bail izgāzties, kļūdīties un tamlīdzīgi. Prognozēšana jebkuru sporta pasākumu padara vēl interesantāku! Patīkami, ka 2012. gadā “Latvijas Futbola Virslīga” ieviesa šo tradīciju veikt prognožu konkursu starp žurnālistiem. Uzvara šogad man tiešām ir pārsteigums, jo TOP4 saprognozēju diezgan šķībi. Labi, Spartaka triumfu tiešām bija gandrīz neiespējami prognozēt, bet atceros, ka bija doma Liepāju likt trešajā vai ceturtajā vietā, taču atvēlēju otro vietu – aiz pārāk lielas cieņas pret esošo čempionu… Tā ka kļūdījos ne tikai par Spartaku, bet arī par Liepāju, turklāt pēdējā kārtā vietām apmainījās Riga un RFS, kas arī pabojāja manu prognozi. Tiešām nedomāju, ka izdosies iegūt labāko rezultātu, ņemot vērā, ka prognozes izteica gandrīz 30 dalībnieki. Jebkurā gadījumā tā ir arī liela laimes spēle, par ko liecina fakts, ka piecos gados ir pieci dažādi uzvarētāji.

Interesanti, ka gandrīz bez kļūdām esi sarindojis komandas no 5.-8.vietai! Ar ko to varētu izskaidrot, jeb kas bija tavs rīcības motīvs marta ievadā?
- Vēsturiski pierādījies, ka skaļi projekti ar īstermiņa raksturu uzreiz neizšauj vai pat pilnībā izgāžas. Piemēram, pirms 2014. gada sezonas ar Ostapa Bendera cienīgiem lozungiem mētājās Jūrmala FC (daļēji sekoja rīcība, paziņojot par vairāku spēcīgu leģionāru pievienošanu), un dažs labs kolēģis “uzķērās”. Tāpēc uz jaunajiem projektiem Riga un RFS skatījos ar piesardzību un uzreiz pirmajā gadā TOP4 tām neprognozēju, kaut abu minēto klubu mērķis bija attiecīgi medaļas un TOP4. Starp šīm divām Rīgas komandām priekšroku devu RFS, kuras sastāvs varbūt arī šķita pieticīgāks, bet stratēģija likās vairāk uz ilgtermiņu vērsta. Metta/LU un Daugavpils atšķirībā no konkurentēm pirms sezonas iztika bez iespaidīgiem transfēriem, līdz ar to atvēlēju tām pēdējās divas vietas.

Atklāj, kurš klubs tevi visvairāk pārsteidza šosezon un kādā ziņā?
- Pirmkārt, pārsteidza Jelgavas pamatīgā buksēšana sezonas sākumā. Līdz šim brīdim neesmu sapratis, kāpēc tā notika un turpinu ticēt, ka Vitālijs Astafjevs ir treneris ar potenciālu. Lai ko teiktu nelabvēļi, pragmatiski paskatieties uz Jelgavas rezultātiem viņa vadībā 2014. un 2015. gadā. Tā bija fantastika. Tāpat neaizmirsīsim ne tikai iegūtās medaļas Virslīgā, bet arī Jelgavas startu Eirokausos 2015. gada vasarā, kā arī iegūtos Latvijas kausus 2015. un 2016. gadā. Tieši Astafjevs izveidoja Jelgavu kā komandu ar krampi, tieši viņš nepārtraukti ticēja Gļebam Kļuškinam (Astafjeva vadībā daudz izlaida savainojuma dēļ), kurš uzmirdzēja vēlāk, tieši viņš piesaistīja Rjotaro Nakano. Varbūt patraucēja skaļi izziņotais mērķis pirms sezonas (Virslīgas tituls), varbūt vienkārši “neaizgāja”. Savukārt sezonas beigu daļā pārsteidza Liepājas nespēja – viens ir sliktie rezultāti, bet sliktākais, ka tika pazaudēts rokraksts un smukais īso piespēļu futbols. Acīmredzot komplektācijas kļūdas… Par pozitīvo pārsteigumu Spartaku jau minēju – pārsteidza, ka jūrmalnieki spēja triumfēt pat par spīti īsam soliņam, daudziem savainojumiem un, piemēram, pilnīgai tik svarīgas pozīcijas (kur galvenais ir sapratne, stabilitāte) kā centra aizsargi nomaiņai.

Izmantotie resursi:
SynotTip virslīga