Uvarenko: "Par zelta medaļām domāt pāragri"

Maksim, "Ventspils" gaida noslēdzošā mājas spēle. Kā novērtētu savu psiholoģisko stāvokli, uztraucies?

Viss kārtībā. Neteikšu, ka būtu uztraukums, drīzāk kaut kāda svarīgu gaidu sajūta. Tomēr tādēļ sevi neuzvelku. Viss ir pagalam vienkārši: sezonā atlikuši divi mači, kuri "Ventspilij" jāpārvar maksimāli veiksmīgi.

Šī sapratne ir visiem dzelten-zilajiem?

Man liekas, ka tās ir visas komandas sajūtas. Mēs daudz par to nerunājam: viss tāpat bez liekiem vārdiem ir skaidrs un acīmredzams.

Sanāk, ka doma, ka finišs blakus, ka sezonas galvenais mērķis blakus, nespiež?

Nē, nespiež. Man, piemēram, vēl arī tādēļ, ka ilgajā spēļu periodā Čehijā pieradu pie tā, ka rudens - tās ir tikai pirmā riņķa beigas, puse čempionāta. Latvijā tas ir sezonas finišs, bet es pie tā zemapziņā, redzams, vēl nespēju pierast. (Smaida).

Atnāc tagad uz treniņu un viss notiek kā parasti?

Jā. Trenējamies plānotajā režīmā, saplānoti gatavojamies konkrēti spēlei ar "Mettu/LU". Var teikt, nekas jauns nenotiek, tā arī ir jābūt.

Pat "Svētais Jūda" nepatraucēja?!

Nē, arī viņš nemaz nenovērsa uzmanību. (Smaida).

Maksims Uvarenko - ventspilnieks, un tagad viņam ir brīnišķīga iespēja pirmo reizi kļūt par Latvijas čempionu kopā ar "Ventspils". Tas tomēr ir kas īpašs.

Protams! Ļoti gribas, lai "Ventspils" kļūtu par labākajiem, ļoti gribas kļūt par čempionu. Zelta medaļas - tas, bez šaubām, ir nopietns iemesls personīgam apmierinājumam. Tomēr pagaidām par to domāt agri - tagad jādomā par gaidāmo maču.

Atceries savas sajūtas, kad dzimtās pilsētas komanda pirmo reizi kļuva par čempioniem? Par ko toreiz, 2006.gadā, domājās?

Tas jau bija pasen, bet atceros, ka bija liels prieks, tā teikt, no attāluma. Atrados Čehijā, bet bija ļoti patīkami, bija priecīgas emocijas par to, ka "Ventspils" beidzot savu panāca.

Turpmāk turpināji sekot "Ventspils", kad tā kļuva par valsts spēcīgāko klubu?

Protams, priecājos par komandu. Un tomēr pirmais "zelts" - vienmēr ir īpašs un neaizmirstams. Turpmākie panākumi - tas ir apstiprinājums tam, ka tā ir jābūt. Tādēļ, ka "Ventspilij" bija teicams sastāvs, tā bija ļoti spēcīga un pelnīti uzvarēja, gadu no gada apstiprinot savu marku.

Kad tu atgriezies "Ventspilī", čempionu tituls droši vien bija viens no galvenajiem mērķiem?

Neapšaubāmi. Atgriezos "Ventspilī", un ļoti vēlējos, lai komanda atgrieztu pilsētai zelta medaļas un atkal kļūtu par čempioniem.

Tagad "Ventspils" ir tuvu lielam panākumam, bet ir ļoti svarīgi tieši tagad par to aizmirst, piekrīti?

Jā, jāprot nedomāt par galamērķi, atmest to. Svarīgi koncentrēties atlikušajām spēlēm, un pirmkārt uz tuvāko. Vēl jo vairāk, ka tās ir spēles pat ne par punktiem: tās pēc būtības ir kausa spēles, katrā no kurām ir jāuzvar. Pēc būtības, uzvari - ej tālāk.

Lūk, paradokss. Pagājušajā sezonā "Ventspils" apsteidza "Mettu/LU" par 45 (!) punktiem. Patreiz "studenti" atpaliek no mums par tiem pašiem 45 (!) punktiem. Tomēr, pie tam nekādā gadījumā nedrīkst domāt, ka 2.novembrī viss būs mierīgi un viegli!

Neapšaubāmi. Piekrītu, tas ir visai pārsteidzoši - tāds punktu bezdibenis, pie tam, mači pret "Metta/LU" vienmēr izvēršas smagi. Mūsu pēdējā savstarpējā spēlē mēs Rīgā uzvarējām ar rezultātu 2:0 - tā pavisam nebija vienkārša, bet grūta uzvara. Nekā viegla, esmu pārliecināts, nebūs arī sestdien. Jāpieliek maksimumu pūļu, 100 un pat vairāk procentu, lai izcīnītu trīs punktus.

Pie tam, "Mettai/LU", visai nepiekāpīgai komandai, vēl ir arī spēcīgs turnīra stimuls.

Piekrītu, cīņa par izdzīvošanu neatstāj pretiniekam neko citu, kā sisties ar visiem spēkiem. Mums jābūt tam gataviem.

Nepievērst uzmanību pretinieka turnīra stāvoklim, nospēlēt maksimāli uzmanīgi un koncentrēti. To var nosaukt par "Ventspils" devīzi 2.novembra spēlē?

Jā, tā arī ir. Pietiek tikai kaut kur atslābināties, uzreiz kaut kur kaut kas neizdosies, nesanāks un nāksies ļoti smagi. Tad uzlauzt pieblīvētu aizsardzību ārkārtīgi grūti, kā, piemēram, pirmajā puslaikā mačā Ilūkstē.

Vai var šo devīzi attiecināt uz visu dzelten-zilo sezonu?

Domāju, jā. Uzreiz pēc pirmā mača ar "Skonto" mēs sezonu aizvadām ar šādu devīzi. Un tā no mača uz maču, kas rezultātā noveda pie tā stāvokļa, kādā šobrīd atrodas "Ventspils". Tā arī jānoslēdz sezona.

Ļoti gribās, lai noslēdzošajā gada mājas mačā stadionā būtu pēc iespējas vairāk līdzjutēju.

Tik tiešām! Pēdējā spēle mājās, un būtu ļoti lieliski, ka 2.novembrī uz stadionu atnāktu pēc iespējas vairāk mūsu līdzjutēju, kuri tiešām vēl "Ventspilij" panākumus un patiesi pārdzīvo par komandu. Mums šāds atbalsts ir ļoti svarīgs.

Tici, ka atnāks vismaz 1000 skatītāju? Tomēr "Ventspils" to ir tiešām pelnījusi ar visu savu atzīstamo sezonu...

Neteikšu par precīzu skaitli, bet ļoti to vēlētos. 1000 skatītāju - tas gan būtu lieliski...

Informāciju sagatavoja:
Mihails Koroļovs,
FK "Ventspils" preses atašejs