Ševļakovs: "Aleksejs Višņakovs vēl nav sasniedzis savu īsto līmeni"

RFS galvenā trenera vietas izpildītājs Jurijs Ševļakovs: "Vēlos apsveikt kolēģi ar ļoti labas un spēcīgas komandas izveidi, kas ir sabalansēta visās līnijās. Runājot par spēli, mums bija ļoti daudz nevajadzīgi zaudētu bumbu. Laikam labākās zāles pēc zaudējumiem ir pēc iespējas ātrāk atgriezties pie darba, treniņiem. Domāju, ka spēle jau kopš pirmajām minūtēm bija saspringta un interesanta. Gatavojoties spēlei, zinājām, ka "Spartaka" kreisais flangs ir ļoti spēcīgs un ka daudzās spēlēs vārti nāk tieši no tās malas. Un tomēr mums nesanāca to noturēt un abi vārti tika gūti pa kreiso malu."

Jūrmalas "Spartaka" galvenais treneris Oļegs Kubarevs: "Bija bažas par komandas gatavību, jo tikko mums bija kausa spēle izbraukumā. Ļoti pārdzīvojām, jo grafiks ir smags un spēlējam praktiski ar vienu un to pašu sastāvu, veicot tikai kosmētiskas izmaiņas. Protams, spēlējām mājās un gribējām spēlēt ar pārsvaru. Kaut kas sanāca, kaut kas nesanāca. Tagad, kad spēlējam ik pa divām trim vai trim četrām dienām, laikam priekšplānā izvirzās rezultāts [nevis spēles saturs]. Futbolisti saprot, ka rezultāts šodien ir pirmajā vietā, un viņi dara visu, lai rezultāts arī būtu.

Piekrītu kolēģim, ka mēs mazāk kļūdījāmies. Mums laikam bija nedaudz vairāk asuma, un spēle noslēdzās diezgan klasiski – viņi aizgāja uzbrukumā, atbrīvoja zonas, un mēs guvām otros vārtus un varējām iesist arī nedaudz ātrāk. Esmu ļoti priecīgs, ka komandai parādās…nevis meistarība, bet gan stabilitāte spēlē, stabilitāte momentu radīšanā. Nevaram baroties tikai no viena paša Platonova. Šodien vārtus no dziļuma guva pussargi, un arī tas mums ir liels pluss – tā ir rezerve nākotnei."

Spēles laikā daudz kliedzāt uz saviem spēlētājiem. Vai var teikt, ka rezultāts bija labāks nekā saturs?
Kubarevs: "Nē. Vēlreiz saku, ka man bija svarīga spēlētāju gatavība. Kad spēlē uz noguruma fona un jāaizvada tik daudz spēļu, futbolistiem ir jāatrod sevī rezerves. Un tās mums ir. Ja futbolistiem kaut kas nesanāk, tātad tā ir mana vaina – nespēju līdz spēlei līdz viņiem nodot galveno informāciju. Un nācās viņiem atgādināt, ka nepieciešams ciesties. Tas ir futbols, ne vienmēr viss ir viegli, un ir jāprot ciesties. Tas, kurš spēj uzvarēt šādās spēlēs, sezonas beigās plūks augļus. Šobrīd notiek komandas veidošana, un uzvaras dod papildus efektu. Nedrīkst atslābināties. Ja futbolisti vai mēs atslābsim kaut uz sekundi, tad futbols mūs sodīs."

Cik nopietns savainojums ir Platonovam?
Kubarevs: "Ceru, ka nav nopietns. Viņam sāp ceļgals, pagaidām nezinu, cik nopietni."

Pēc atgriešanās laukumā viņš pats teica, ka nevar turpināt, vai piespiedu maiņa bija jūsu lēmums?
Kubarevs: "Nē, viņš pats gribēja spēlēt, bet mēs viņu nomainījām, jo mums pietiek futbolistu, kuri var iet uz maiņu. Un redzējām, ka šajā situācijā jāpadomā arī par rītdienu."

Jautājums abiem treneriem. Ja redzējāt epizodi, kā jūs domājat, vai bumba bija pāri līnijai, kad sita J. Kozlovs un vārti netika ieskaitīti?
Kubarevs: "Kā var sacīt ar 100% pārliecību…Jebkurā gadījumā bumba kaut kur tur tuvumā bija – varbūt šķērsoja līniju, varbūt nešķērsoja, grūti teikt. Vai uzprasīju viņam? Ko gan Žeņa teiks – domājat, ka uz emocijām futbolists sacīs, ka vārtu nebija?"
Ševļakovs: "Piebildīšu, ka skaidrs, ka vienmēr ir emocijas. Tiem, kuriem likās, ka vārti bija, droši vien domā, ka bija, bet tie, kuri aizsargājās, droši vien domā, ka nebija. Visu izlemj tiesnesis. Kā viņš izlēma, tā arī ir. Diemžēl vai varbūt par laimi arī tiesneši ir futbola sastāvdaļa. Arī viņi var kļūdīties, bet to saku vispārīgi, nevis par šo epizodi. To, vai bija vārti, laikam parādīs tikai video."

Epizode, kurā Jevgeņijs Kozlovs sita ar galvu un tiesnešu brigāde vārtu guvumu neatzina. Šajā attēlā bumba (vēl?) nav šķērsojusi vārtu līniju, taču jāņem vērā, ka foto nav redzams precīzs brīdis, kad Germans Māliņš skar bumbu. Foto: Sergejs Ļitvaks.

Klasiskais jautājums par Jermolajevu, kurš atkal palika rezervē. Viņš nespēlē, jo vēl nav pilnībā gatavs, vai tāpēc, ka neiztur konkurenci?
Ševļakovs: "Jermolajevs pagaidām vēl nav uzņēmis formu. Viņš cītīgi trenējas, bet pagaidām vēl nav ieguvis kondīciju, kas nepieciešama pamatsastāva spēlētājam. Viņš gatavojas, un domāju, ka jau nākamajā spēlē [varētu būt gatavs]. Un cerams, ka arī mūsu kapteinis [Igors Kozlovs] jau varēs spēlēt. Viņš mums, protams, ir nepieciešams. Varbūt, ka tuvākajā spēlē viņi abi mūs pastiprinās."

Kad amatā vēl bija Jurijs Popkovs, katrā spēlē mainījās sastāvs un izvietojums, bet tagad sastāvs praktiski nemainās un visu laiku spēlējat ar 4-2-3-1. Vai beidzot esat atraduši īsto virknējumu un shēmu, vai vienkārši jūs abi ar Kaļiņinu esat mazāk mainīgi šajā ziņā?
Ševļakovs: "Treniņos atstrādājam tieši šo shēmu, un nekādu lielu problēmu it kā nav. Jau trešo spēli aizvadām ar gandrīz vienu sastāvu, un tas ir diezgan nostiprinājies. Šodien rezultātu tas nedeva, bet domāju, ka nebūs nekādu lielu pārmaiņu un turpināsim uzņemto kursu. Un, kā jau teicu, varbūt pievienosies Jermolajevs un Kozlovs, bet shēmu domāju, ka varbūt jau vairs nemainīsim."

Kāpēc pat pieteikumā nebija Kazuboviča?
Ševļakovs: "Viņam vienkārši ir savainojums. Tikai tādēļ."

Ja viņš būtu vesels, spēlētu viņš vai Ivanovs, kurš pret "Liepāju" guva vārtus?
Ševļakovs: "Tajā spēlē Ivanovs labi izgāja [uz maiņu] un guva vārtus. Šodien visiem pateicāmies par spēli un nemeklējam kādu, kurš būtu kļūdījies. Zaudēja visa komanda – ja zaudējam, tad visi kopā. Domāsim, kur varam kaut ko pastiprināt, un iesim uz priekšu. Kā jau teicu, gaidām pēc iespējas ātrāk treniņus, lai varētu labot savas kļūdas."

Kur pazudis Felipi dus Santuss? Savainojums?
Kubarevs: "Jā. Lai arī viņš pagājušo spēli aizvadīja, viņam traucē savainojums. Pat nezinu, kā komentēt viņa traumu – ceram, ka tā nav nopietna. Viņš jau vairākas dienas netrenējas, iedevām atpūtu. Gaidīsim un cerēsim, ka nepaliksim bez diviem spēlētājiem [arī Platonova]."

Pirms sezonas gan jūs, gan vadība sacījāt, ka mērķis ir trijnieks. Pirmās kārtas izdevušās ļoti labas un esat līderi. Tagad ambīcijas ir augušas?
Kubarevs: "Ja teikšu, ka mūsu uzdevums ir palikt līgā, tad jūs smaidīsiet. Ja teikšu, ka mums tagad jāizcīna pirmā vieta – arī ne. Komanda pilnveidojas, un jāattīstās soli pa solim. Protams, gribam palikt pirmajā vietā, bet lieliski saprotam, ka sāksies spēles uz zāles, vēl būs pāreju periods – vēl ļoti daudz kas mainīsies. Esam nospēlējuši tikai ceturtdaļu sezonas. Domāju, ka par finišu varēs domāt pēc divām trešdaļām čempionāta. Tagad ir labi jāiesāk sezona, un uzskatu, ka pāreja uz zāli daudz ko mainīs. Tagad ir pāragri runāt gan par trijnieku, gan pirmo vietu. Vēlamies iet no spēles uz spēli. Tāpat galvenais rādītājs būs spēle – ja tā būs, tad būs arī attiecīga vieta tabulā. Ja sniegums kritīsies, tad agri vai vēlu kritīsies arī vieta."

Tikko uzvarējāt čempioni "Liepāju", bet šodien zaudējāt līderim "Spartakam". Vai var teikt, ka pirmajās kārtās "Spartaks" tiešām bijis labāks nekā čempione?
Ševļakovs: "Pret "Liepāju", pret čempioni vienmēr grūti spēlēt, bet mums šī spēle kaut kā izdevās. Kaut gan momentu viņiem bija vairāk, mēs izturējām un čempioni uzvarēt ir ļoti patīkami – jebkura komanda pret čempioni spēlēs ar īpašu atdevi un mēģinās pierādīt, ka nav vājāka. Pret "Liepāju" spēle mums sanāca, pret pašreizējo līderi – diemžēl ne. Par pašatdevi pret puišiem nav nekādu pretenziju, bet, kā jau teicu, bija pārāk daudz brāķa."

Pretējā komandā spēlēja Aleksejs Višņakovs, ar kuru esat strādājis gan "Spartakā", gan "Zimbru". Vai ziemā bija sarunas par viņa pievienošanos jūsu komandai?
Kubarevs: "Ziniet, Latvijā vispār futbolistu nav daudz, tāpēc domāju, ka gan mums, gan RFS bija kaut kādas sarunas. Kāpēc man tagad runāt par citas komandas futbolistu un to, vai kaut kas bija vai nebija. Es ar viņu neveicu pārrunas. Ja viņš būtu izrādījis vēlmi pie mums spēlēt, mēs to būtu apsprieduši. Taču gribu pateikt, ka mums šodien ir futbolisti, kuri līmeņa ziņā ir līdzīgi [Višņakovam] – tas pats Jevgeņijs Kozlovs, kurš ir jaunāks, bet perspektīvas ziņā, domāju, tāda paša līmeņa spēlētājs. Ziniet, varbūt, ka arī gribējām kādu, bet es galvenokārt gribu redzēt sabalansētu komandu – viens futbolists neizšķirs komandas likteni. Ja laukumā spēlēs visi 11, tad vienmēr vienu pozīciju var kompensēt ar komandas darbu – pat tad, ja meistarības būs mazāk. Bet to, ka futbolistu ir maz un visi tiek izskatīti, nav ko slēpt."

Aleksejs Višņakovs pirmajās kārtās attaisno uz viņu liktās cerības?
Ševļakovs: "Domāju, ka Višņakovs pagaidām vēl tomēr nav atklājis visu savu potenciālu. Mēs viņu zinām kā Višņakovu, kurš ir Latvijas izlases spēlētājs, bet domāju, ka viņš savu pienesumu komandai vēl dos. Pagaidām viņš vienkārši vēl nav savā optimālajā līmenī, un, protams, no viņa kā līdera gaidām vairāk. Tāpat kā no Kozlova, kura mūsu rīcībā pagaidām vēl nav. Mums vēl ir rezerves."