Meksika: Āfrika fiestas gaidās

Vēsture

Meksikā futbola tradīcijas aizsākās pirms apmēram simt gadiem, kad dzimtenē mīlētāko sporta veidu spāniski runājošo zemē ieviesa angļu strādnieki. 1923. gadā meksikāņi aizvadīja pirmo draudzības spēli ar Gvatemalas izlasi, un tajā ar 3:2 pārāki izrādījās ASV dienvidu kaimiņi. Ar Gvatemalu tika aizvadītas vēl vairākas spēles, un tajās nospiedošs pārsvars bija Meksikas futbolistiem. 1927. gadā Meksikas valstsvienība pieņēma izaicinājumu aizvadīt pārbaudes spēli ar Spānijas valstsvienību, un tā noslēdzās ar kaujiniecisku neizšķirtu 3:3. Pateicoties šai spēlei, Meksikā futbolam turpmāk tika pievērsta liela uzmanība, un radās lielisks pamats sporta veida attīstībai.

1930. gadā meksikāņi piedalījās Urugvajā notiekošajā PK izcīņā – Ziemeļamerikas valsts pārstāvji rādīja ļoti nestabilu sniegumu, un zaudēja visās trijās grupas spēles. Aizvadītās spēles lika Meksikas futbolistiem nolaisties uz zemes, un tuvākajos divdesmit gados tuksnešu zeme PK finālturnīros netika pārstāvēta. Pēc Otrā pasaules kara Meksika atgriezās PK izcīņas apritē, tomēr tajos valsts pārstāvjiem nācās piedzīvot vairākus fiasko pēc kārtas. Kad meksikāņiem izdevās izcīnīt tiesības rīkot 1970. gada PK finālturnīru, tās valstsvienība bija apņēmusies labot iepriekšējās neveiksmes. Lielā mērā mērķis tika īstenots – neizšķirts pret PSRS, pārliecinošas uzvaras pār Salvadoru un Beļģiju, un tikai ceturtdaļfinālā mājinieku vilcienu apturēja itāļi. Pēc tam neveiksmes atsāka vajāt meksikāņus – ziemeļamerikāņi nekvalificējās 1974. un 1982. gada turnīriem, bet 1978. gada PK izcīņā tika piedzīvotas kaunpilnas sakāves. Meksika vēlreiz uzņēma pasaulē nozīmīgāko futbola notikumu 1986. gadā, un mājas sienas atkal palīdzēja – tika pārspēta Irāka un Beļģija, nospēlēts neizšķirti pret Paragvaju, astotdaļfinālā meksikāņi uzvarēja Bulgārijas izlasi, un šķita, ka neviens mājiniekus nespēs apturēt. Ceturtdaļfinālā meksikāņiem nācās cīnīties pret spēcīgo Rietumvācijas izlasi – pamatlaiks un papildlaiks noslēdzās neizšķirti, tādēļ tika nozīmēta 11 metru soda sitienu sērija. Spēcīgāki nervi izrādījās vācu futbolistiem, un mājiniekiem nācās atstāt Monterejas stadionu ar nokārtu galvu.

Ziemeļamerikas valsts futbola dzīvē nav izdevies izvairīties no skandaloziem notikumiem – 1988. gada Seulas Olimpiskajās spēlēs Meksikas sastāvā spēlēja vairāki futbolisti, kuri bija vecāki ar noteikto 21 gada vecumu, tādēļ tika liegta dalība 1990. gada PK finālturnīrā. Neskatoties uz to, deviņdesmitajos gados bija vērojama Meksikas izlases snieguma uzlabošanās, un progress sācies pēc argentīniešu speciālista Sezāra Luisa Menoti iecelšanas galvenā trenera amatā. Tajā viņš ilgi nenoturējās, tomēr ieviestā treniņu metodika krietni palīdzējusi uzlabot Meksikas futbolistu sniegumu. Par pagrieziena punktu uzskatāms 1993. gada ”Copa America” turnīrs, kurā meksikāņi iekļuva finālā, kurā, pateicoties Gabriela Batistutas diviem gūtajiem vārtiem, uzvaru svinēja Argentīnas valstsvienība. Gadu vēlāk PK izcīņā meksikāņi piedzīvoja sakāvi astotdaļfinālā, tomēr par parādīto sniegumu karstasinīgajiem līdzjutējiem noteikti nebija iemeslu sūdzēties. Krietni vairāk veiksme Meksikas izlases pusē bijusi ”Copa America” turnīros, no kuriem 2001. gadā tika izcīnīta otrā vieta, bet trīs reizes spēts aizsniegties līdz trešajai pozīcijai. Pēdējos divos PK finālturnīros meksikāņi spējuši uzvarēt tādas komandas kā Horvātija, Ekvadora un Irāna, spējuši atņemt punktus valstsvienībām, kā Itālija un Angola, tomēr izšķirošajās spēlēs augstāki spēki nav bijuši Meksikas pusē. 13 PK finālturnīru laikā augstāk par labāko astotnieku meksikāņi nav spējusi aizlēkt.

Ceļš līdz Dienvidāfrikai

CONCACAF (Ziemeļamerikas un Centrālamerikas) PK izcīņas kvalifikāciju Meksikas izlase sāka no otrās kārtas, pārliecinoši divu spēļu summā apspēlējot Belizas valstsvienību. Trešajā (grupu) kārtā meksikāņiem pretim stājās Hondurasas, Jamaikas un Kanādas izlases. Meksikas izlase tika uzskatīta par grupas favorītiem, tomēr ar darbiem tas netika apliecināts – Mehiko izdevās uzvarēt visas trīs reizes, bet izbraukumā tika piedzīvoti zaudējumi pret Hondurasu un Jamaiku, bet pret Kanādu tika pazaudēti divi punkti. Grupā pirmo vietu ar 12 punktiem ieņēma Hondurasas futbolisti, bet meksikāņi un Jamaikas spēlētāji ar izcīnītiem desmit punktiem dalīja otro pozīciju. Pateicoties labākai vārtu starpībai, par vietu PK finālturnīrā varēja cīnīties meksikāņi, tomēr daudz netrūka, lai tiktu piedzīvots kārtējais fiasko. Ceturtajā kārtā sacentās visu trīs CONCACAF grupu pirmo divu vietu īpašnieki, un pirms nozīmīgajām spēlēm daudzi apšaubīja Meksikas spējas kvalificēties PK finālturnīram. Arī šoreiz mājās meksikāņi izcīnīja visas iespējamās uzvaras, bet izbraukumos stabilitātes pietrūka – uzvarai pār Kostariku, sekoja neizšķirts pret Trinidadu un Tobago, un trīs zaudējumi pret ASV, Hondurasu un Salvadoru. Galu galā Meksika, ar izcīnītiem 19 punktiem, grupā ieņēma otro vietu un nodrošināja dalību DĀR notiekošajā PK izcīņas finālturnīrā.

Grupa un izredzes

Meksikas izlase ielozēta A apakšgrupā kopā ar pasaules eksčempioniem frančiem, sīkstajiem urugvajiešiem un mājiniekiem dienvidāfrikāņiem. Neapšaubāmi, par grupas favorītu godā iecelta Francijas izlase, bet par otro spēcīgāko vienību bukmeikeru domas dalās – praktiski vienādi tiek vērtētas Meksikas un Urugvajas izlašu iespējas kvalificēties finālturnīra astotdaļfinālam, kamēr DĀR izlases dalība nākamajās kārtās tiek ļoti apšaubīta. Pret frančiem meksikāņi līdz šim spēlējuši sešas reizes, no tām tikai vienreiz Eiropas grands zaudējis punktus, bet pārējās spēlēs Francijas izlase plūca uzvaras laurus. Līdz šim pret Urugvajas izlasi aizvadītas 17 spēles, no tām septiņas uzvaras ziemeļamerikāņiem, septiņas reizes fiksēts neizšķirts, bet trīs reizes uzvarējuši urugvajieši. Pret Dienvidāfrikas izlasi meksikāņi spēlējuši trīs reizes, no kurām divreiz pārāki bijuši Meksikas futbolisti, bet vienu reizi – afrikāņi. Meksikas izlase pierādījusi, ka var spēlēt lieliski pret jebkuru komandu, un atliek cerēt, ka nekādas blakusparādības neietekmēs sombrero nēsātāju meistarību. Jebkurā gadījumā, mūs sagaida ļoti skatāmi un aizraujoši mači, un vairākkārt pierādījies, ka favorīta statuss nebūt nenozīmē automātisku uzvaru. Katrai komandai ir savas priekšrocības, un būs interesanti pavērot, cik efektīvi valstsvienības tās mācēs izmantot.

Treneris un spēlētāji

Havjers Agirre (51) vadījis Meksikas valstsvienību arī laikposmā no 2001. – 2002. gadam, bet vājo rezultātu dēļ vietējā speciālista krēsls sašūpojās, un drīz medijus sasniedza ziņas par viņa atbrīvošanu no amata. Pēc tam Agirre četrus gadus veiksmīgi strādāja ar spāņu ”Osasuna”, vēlāk meksikāni galvenā trenera amatā uzaicināja ”Atletico Madrid”. Viņa vadībā tika izcīnīta vieta UEFA Čempionu līgā, bet pēc neveiksmīga snieguma La Liga čempionātā, Agirre no Madrides kluba tika atlaists. 2009. gada 3. aprīlī ar atplestām rokām futbola speciālistu sagaidīja atpakaļ Meksikas nometnē. Daudzi svelmainās zemes futbola cienītāji izteica lielu neapmierinātību ar bijušā izlases trenera Svena Gorana Eriksona darbu pie Meksikas stūres, un no Agirres tika gaidīts krass spēles uzlabojums, kas lielā mērā tika panākts. Viņa vadībā meksikāņiem izdevās kvalificēties PK finālturnīram, bet veiksmīgajā darbā netrūkst arī darvas pilienu – Ziemeļamerikas Zelta kausa spēlē pret Panamas valstsvienību Agirre nesavaldījās un iesita Panamas spēlētājam Rikardo Filipsam, par ko futbola speciālistam nācās šķirties no 25 000 ASV dolāru.

Atšķirībā no citiem kolēģiem, Agirrem nebija jāsaskarās ar spēlētāju veselības problēmām, un bija iespējams veikt pilnvērtīgu atlasi. Lielu sašutumu līdzjutēju vidū izraisīja ”Barcelona” pussarga Džonatana dos Santusa neiekļaušana labāko 23 spēlētāju sarakstā, tomēr iekļautie futbolisti par sevi atstāj pārliecinošu iespaidu, un rada ticību tam, ka meksikāņi var gāzt lielus kalnus. Visi sastāvā iekļautie vārtsargi spēlē vietējos klubos, tomēr tas noteikti nav šķērslis, lai gūtu augstvērtīgu spēļu praksi. Pirmajā Agirres izlases vadīšanas laikā Meksikas pirmais numurs vārtos neapšaubāmi bija Oskars Perezs, bet pēc treneru maiņas par pamatvārtsargu kļuva Osvaldo Sančess. 37 gadus vecais Perezs visas sezonas garumā sargājis Čiapas jaguāru vārtus, tomēr krietni pārliecinošāk spēlējis gados jaunais ”America” vārtsargs Gilermo Očoa. Pēdējās sezonās Očoa spējis apliecināt savu lietderību mainīgajam izlases treneru sastāvam, turklāt pārbaudes spēlēs 24 gadus vecais spēlētājs apliecinājis savu varēšanu nosargāt meksikāņu vārtus, tādēļ diezgan droši, ka Agirre sākumsastāvā vārtsarga posteni atvēlēs tieši viņam. No aizsargiem jāizceļ pieredzējušais ”Barcelona” balsts Rafaels Markess, kurš slavenā kluba sastāvā šosezon spēlējis ļoti stabili, un noteikti pārliecinājis izlases vadību par gatavību aizstāvēt Meksikas krāsas PK finālturnīrā. Gaidāmās cīņas būs lieliska iespēja labās malas aizsargam Rikardo Osorio pārliecināt Eiropas klubu skautus, jo līgums ar ”VfB Stuttgart” meksikānim beidzies, un gaidāmās spēles varētu būt lieliska iespēja atrast jaunu darba vietu. Kvalitatīvs sniegums tiek gaidīts no abiem ”PSV” aizsargiem Karlosa Salsido un Fransisko Rodrigesa. Paredzams, ka no pussargiem vislietderīgāk varētu spēlēt Lakorunjas ”Deportivo” spēlētājs Andres Guardado, kurš sezonas garumā piedalījies 27 spēlēs, guvis četrus vārtus un piecas reizes sniedzis rezultatīvas piespēles. Meksikāņu līdzjutēji noteikti ar nepacietību gaida Anglijā spēlējušo brīnumbērnu ofensīvas – lielas cerības tiek saistītas ar Londonas ”Arsenal” uzbrucēju Karlosu Velu un Mančestras ”United” jauniegūto talantu Havjeru Ernandesu, kurš šosezon Meksikas kluba ”Guadalajara” sastāvā spējis izcelties ar 29 spēlēs gūtiem 21 vārtiem.

Meksikas futbolisti individuāli spēlē ļoti atzīstami, un 2010. gada sasaukumam ir visas iespējas izcīnīt ļoti augstas vietas PK finālturnīrā. To, vai galvenais treneris Agirre attaisnos uz sevi liktās cerības, noskaidrosim jau pēc pāris dienām, kad sāksies gada nozīmīgākais futbola notikums.

Meksikas izlases sastāvs PK izcīņai

Izmanotie resursi:
fifa.com