Slovākija: Tatru zēni Āfrikas ārēs

Vēsture

Slovākijas izlases vēsture ciešā mērā saistīta ar Čehoslovākijas komandas gaitām, kurā allaž bijis regulārs Tatru pusē augušo spēlētāju pienesums. Pirmā Centrāleiropas valsts spēle tika aizvadīta 1920. gadā pret dienvidslāviem, un ar 7:0 pārāka bija čehu un slovāku apvienotā komanda. 14 gadus vēlāk Čehoslovākija tika pārstāvēta Itālijā notiekošajā PK izcīņas finālturnīrā, un tajā skaisto kalnu valsts pārstāvji uzrādīja lielisku sniegumu, iekļūstot finālā. Izšķirošajā spēlē mājinieki, savu fanu atbalstīti, spēja apturēt slovāku talantus, un itāļi svinēja uzvaru ar rezultātu 2:1. Pavisam mūsdienu Čehijas karoga krāsas Pasaules kausa izcīņas finālturnīros aizstāvētas astoņas reizes, kā arī trīs reizes spēlēts Eiropas čempionātos. Vislabāk Čehoslovākijas vienībai veicies minētajā 1932. un 1964. gadā, kad vienīgais šķērslis uz pasaules čempionu troni bija zaudējumi finālos, bet Eiropas mēroga turnīros čehoslovāki izcēlušies ar divām trešajām vietām 1960. un 1980. gadā, kā arī ar uzvaru 1976. gadā Dienvidslāvijā. Uzvaras gadā lielāko Čehoslovākijas izlases daļu sastādīja slovāku pusē dzimušie spēlētāji, un Gerlaha smailes zēni turnīrā apliecināja savu spītību un noturību visgrūtākajos brīžos – finālā čehoslovākiem pretī stājās spēcīgā Rietumvācijas izlase. Slovākijā dzimušie Jans Šveliks un Karols Dobiašs spēles sākumā guva divus vārtus, tomēr vāciešiem izdevās atspēlēties, un tika panākts papildlaiks. Tajā vārti netika gūti, un tiesnesis Serdžio Gonella nozīmēja 11 metru soda sitienu sēriju, kurā ar 5:3 pārāki izrādījās čehu un slovāku pārstāvji. Tika izcīnīts lielisks panākums, kuram līdzvērtīgus atlikušajā Čehoslovākijas pastāvēšanas laikā, neizdevās gūt.

Pirmā neatkarīgās Slovākijas valstsvienības spēle tika aizvadīta 1994. gadā izbraukumā pret Apvienoto Arābu Emirātu izlasi, tajā ar 1:0 uzvarēja viesi. Pēc tam nācās piedzīvot divus sāpīgus zaudējumus – vispirms ar 1:4 tika atzīts horvātu pārākums, bet vēlāk ar 0:6 nācās piedzīvot sakāvi pret pasaules grandu Argentīnu. Pirmais slovāku izlases oficiālais turnīrs bija 1996. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas cikls, kurā slāvu zemes pārstāvji spēlēja 1. grupā pret Francijas, Polijas, Izraēlas, Azerbaidžānas un Rumānijas izlasēm. Slovāki spēlēja ļoti nestabili, piedzīvojot skaistas spēles, kā neizšķirts 0:0 Bratislavā pret Francijas valstsvienību, tai pašā laikā piedzīvojot smagus zaudējumus, kā 0:5 izbraukumā pret poļiem. Galu galā desmit spēlēs tika izcīnītas četras uzvaras, panākti divi neizšķirti, kā arī četras reizes atzītas sakāves, kas slovākiem sniedza 14 punktus un trešo vietu apakšgrupā. 1998. gada PK izcīņas kvalifikācijā slovākiem nācās samierināties ar vājāku rezultātu – sešu valstu konkurencē apakšgrupā tika ieņemta ceturtā pozīcija.

2002. gada PK kvalifikācijas turnīrā Slovākijas valstsvienība spēlēja ļoti apņēmīgi, tomēr spieķus ceļā uz Japānu un Dienvidkoreju ielika Turcijas un Zviedrijas izlases, un slāviem nācās samierināties ar trešo vietu grupā. Četrus gadus vēlāk par ceļazīmēm uz 2006. gada Pasaules kausa izcīņu slovākiem nācās mēroties spēkiem ar Latvijas, Lihtenšteinas, Luksemburgas, Igaunijas, Krievijas un Portugāles izlasēm. Atcerēsimies, ka savās mājās slovāki mūsu tautiešus apspēlēja ar 4:1 – pirmā puslaika sākumā Latvijas izlasi vadībā izvirzīja tā brīža ”Dinamo Kiev” uzbrucējs Māris Verpakovskis, tomēr otrajā puslaikā mājinieki, līdzjutēju atbalstīti, lauza spēles gaitu, un guva četrus bezatbildes vārtus. Skonto stadionā viss ritēja savādāk – pirmajā puslaikā Aleksandru Koļinko pārspēja Roberts Viteks, un viss liecināja, ka spēle noslēgsies ar viesu uzvaru. Jau ap 70. minūti sākās laika vilcināšana, un to plaši piekopa slovāku vārtsargs Kamils Čontofaļskis. Mača tiesnesim Konrādam Plaucam ”Zenit” vārtsarga pasivitāte bija apnikusi, un uz Latvijas pretinieku vārtiem tika nozīmēts soda sitiens, kuru Juris Laizāns aukstasinīgi realizēja, un šīgada PK izcīņas dalībniekiem latvieši atņēma divus punktus. Savās mājās Slovākijas izlase panāca neizšķirtu pret grupas favorītiem portugāļiem, kā arī uzvarētājs netika noskaidrots spēlēs ar Krievijas valstsvienību. Slovākijas un Krievijas izlases katra bija izcīnījušas pa 23 punktiem, bet, pateicoties labākai vārtu starpībai, otro vietu grupā ieņēma Bratislavā spēlējošie. Izslēgšanas spēlēs slovākiem pretī stājās nākamie Eiropas čempioni spāņi, kuri Dušana Gališa vadītajai izlasei neatstāja nekādas cerības, tomēr par apakšgrupā izcīnīto otro pozīciju slovāku līdzjutēji noteikti nevarēja sūdzēties.

Ceļš līdz Dienvidāfrikai

Sākotnēji daudzi apšaubīja slāvu zemes iespējas kvalificēties Dienvidāfrikā notiekošajam futbola notikumam – pret Slovākijas izlasi nācās spēlēt bijušajiem cīņu biedriem čehiem, kaimiņiem poļiem, sīkstajiem slovēņiem, ziemeļīriem un izsenajam Latvijas grābeklim Sanmarīno. No pirmā acu uzmetiena izloze varētu šķist pat ļoti veiksmīga, tomēr Čehijas valstsvienība allaž bijusi Eiropas grandu bieds, iepriekš poļi pret slovākiem bijuši ļoti spēcīgi, kā arī Slovēnijas izlase pārstāvēta gan Eiropas, gan Pasaules čempionātu pamatturnīros. Vispirms slovāki Bratislavā uzveica Ziemeļīriju, pēc tam izbraukumā piedzīvoja zaudējumu pret slovēņiem. Drīz sekoja uzvaras pār Sanmarīno un Poliju, visbeidzot pienāca ilgi gaidītais bijušās Čehoslovākijas mačs – Prāgas AXA arēnā bija sanākuši nepilni 15 tūkstoši skatītāju, un visa Čehija juta līdzi saviem tautiešiem, cerot uz trim punktiem nozīmīgajā duelī. Mājinieku cerības samazināja slovāku uzbrucēja Staņislava Šestaka gūtie vārti, tomēr drīz Jankulovskis zaudēto atspēlēja. Spēle tuvojās izskaņai, un daudzi jau bija samierinājušies ar neizšķirtu. Notika pavērsiens – astoņas minūtes pirms spēles beigām vārtus guva jaunais slovāku talants Eriks Jendrišeks, un tika izcīnīta uzvara emocijām pārbagātajā mačā.

Mājās slovāku futbolisti atgriezās kā varoņi, un līdzjutēju lielais atbalsts palīdzēja pārliecinoši uzvarēt nākamo spēli ar 7:0 pret Sanmarīno. Pēc tam Bratislavā tika aizvadīts otrais Čehoslovākijas derbijs – jau no pirmajām minūtēm stadionā valdīja saspringta atmosfēra, un pirmajā puslaikā nevienai no komandām neizdevās atklāt rezultātu. 59. minūtē vārtus slovāku labā guva Staņislavs Šestaks, tomēr mājinieku prieki nebija ilgi, jo nepilnas desmit minūtes vēlāk čehiem golu iesita pussargs Daniels Pudils. Slovāki negribēja samierināties ar zaudētiem punktiem, tādēļ devās kārtējā uzbrukuma ofensīvā, un čehi spēja apturēt spēcīgo mājinieku uzbrukumu tikai ar pārkāpumu soda laukumā, un norvēģu tiesnesis Toms Evrebo nozīmēja 11 metru soda sitienu uz Petra Čeha sargātajiem vārtiem. Mareks Hamšiks izmantoja iespēju gūt vārtus, un slovāku līdzjutēji bija pārliecināti, ka otrā uzvara pār čehiem ir jau rokā. ”Tehelne Pole” stadionā esošajiem čehu faniem atmest cerības uz punktiem neļāva pieredzējušā Milana Baroša efektīgie uzbrukumi, un pūles vainagojās ar panākumiem spēles 83. minūtē. Atlikušajā laikā uz tablo ar vārtu guvumu nevienam spēlētājam neizdevās atzīmēties, un no Bratislavas stadiona komandas aizbrauca ar izcīnītu vienu punktu.

Līdz kvalifikācijas cikla beigām bija atlikušas trīs spēles, un slovāki grupā ieņēma pirmo pozīciju. Slovākijā auga pārliecība par to, ka pirmo reizi Tatru zemes futbolisti varētu tikt pārstāvēti pasaules nozīmīgākajā futbola notikumā. Sekoja uzvara ar 2:0 izbraukumā pār ziemeļīriem, un līdz ar to tika nodrošināta vieta starp divām labākajām grupas komandām. Pēc tam otrās vietas īpašniece Slovēnija pārspēja slovākus, tomēr uzvara pēdējā kārtā pār poļiem nodrošināja Slovākijai garantētu dalību PK izcīņas finālturnīrā. Slovāku faniem bija iemesls gavilēt, jo šāds gods valstij ticis pirmoreiz. Turklāt panākumu nozīmīgāku padara fakts, ka Čehijas valstsvienība no tās pašas grupas čempionātam nekvalificējās. Šajā sakarā slovākiem liela pateicība jāizsaka Ziemeļīrijas futbolistiem, kuri abās spēlēs ar čehiem nospēlēja neizšķirti. Slovēņiem un poļiem pret Īrijas katoļiem nebija vieglākas dienas – Ziemeļīrijas izlase savās mājās spēja uzveikt abas valstsvienības, bet izbraukumā pret Poliju nospēlēja neizšķirti.

Grupa un izredzes

Slovākija PK izcīņas finālturnīrā ielozēta F grupā kopā ar Itālijas, Paragvajas un Jaunzēlandes izlasēm. Ar pasaules čempioniem itāļiem slovāki līdz šim aizvadījuši vienu pārbaudes spēli Katānijas stadionā 1998. gadā, un tajā uzvaru ar 3:0 svinēja mājinieki. Savukārt, pret Paragvajas un Jaunzēlandes valstsvienībām Centrāleiropas valsts pārstāvji spēlēs pirmo reizi. Bukmeikeri visaugstāk novērtē Itālijas iespējas uzvarēt F grupā, kā otrās vietas īpašniece tiek paredzēta Paragvajas izlase, kamēr slovākiem kā visreālākā tiek piešķirta trešā pozīcija apakšgrupā. Jebkurā gadījumā, daudzi neticēja tam, ka slovāki varētu izcīnīt vietu DĀR vilcienā, tomēr viņi pierādīja, uz ko ir spējīgi. Pēdējās pārbaudes spēlēs slovāki uzvarējuši amerikāņus un nospēlējuši neizšķirti pret Kamerūnas izlasi, un viss liecina, ka no slovāku spēlētājiem var gaidīt augstvērtīgu sniegumu, un F grupas vienībām spēlēs pret Slovākiju viegli neklāsies.

Treneris un spēlētāji

Kopš 2008. gada Slovākijas valstsvienību vada bijušais futbolists Vladimirs Veiss (45). Aktīvās karjeras laikā Veiss lielākos panākumus piedzīvojis Bratislavas ”Inter” sastāvā, pēc tam īsu brīdi bijis Prāgas ”Sparta” ierindā, bet pēdējos futbolista gadus aizvadījis, aizstāvot ”Artmedia Petržalka”. Kad buči mesti pie malas, Veiss pievienojās Bratislavas kluba treneru korpusam, un no 1999. – 2006. gadam bija vienības galvenais treneris. Pēdējā sezonā ar ”Artmedia Petržalka” Veiss sasniedza vairāk nekā no viņa tika prasīts – izcīnīta ne vien uzvara Slovākijas čempionātā, bet arī iegūta vieta UEFA Čempionu līgas grupu turnīrā, kas izraisīja plašu rezonansi visā Eiropā.

2006. gada februārī slovāku futbola speciālistu pārvilināja Maskavas apgabala ”Saturn”. Esot jaunajā darbavietā, Veiss līdzi uz Krieviju atveda vairākus ”Artmedia Petržalka” spēlētājus, tomēr pagāja vien nedaudz vairāk par gadu, kad sadarbība ar ”Saturn” tika pārtraukta. Veisu ar atplestām rokām sagaidīja viņa bijušajā darbavietā, kurā viņš strādāja līdz 2008. Gadam, kad treneri iecēla par Slovākijas valstsvienības vadītāju. Futbola apskatnieki uzskata, ka slovāku Iekļūšana PK finālturnīrā lielā mērā ir galvenā trenera nopelns.

Visticamāk, slovāku vārtus turnīra laikā sargās 27 gadus vecais Varšavas ”Legia” vārtsargs Jans Muha, kurš visas sezonas garumā spēlējis Polijas čempionātā, nedodot iespēju konkurentiem Konstantīnam Mahnovskim un Macejam Gostomskim. Aiz muguras laba sezona ir arī Pāvela Mihadjuka bijušajam komandas biedram Dušanam Pernišam, kuram izdevies iekarot pirmā vārtsarga statusu ”Dundee United” sastāvā, tomēr Veiss kvalifikācijas turnīrā krietni vairāk uzticējies Muham, un māc šaubas, ka PK finālturnīra laikā valstsvienības vadītājs nodarbosies ar eksperimentiem.

No aizsargiem jāizceļ ”Liverpool” spēlējošais Martins Škrtels, kurš apliecinājis savas spējas neitralizēt pretinieku uzbrukumus. 25 gadus vecā aizsarga spējas aizēno viņa smagā kājas trauma, no kuras slovāks tikai nesen atlabis, tādēļ viņa sniegums turnīra laikā nav prognozējams. Slovāku aizsardzības mūrī liela daļu darbu varētu uzņemties pieredzējušais ”Mainz 05” aizsargs Radoslavs Zabavniks, Peters Petariks no "Wolfsburg", kā arī ”Hannover 96” sezonu aizvadījušais Jans Duriča. Noteikti savu labāko sniegumu mēģinās parādīt Martins Petrašs un Mareks Čehs.

Galvenajam trenerim Veisam lielas galvassāpes radījis fakts, ka čempionātā traumas dēļ nevarēs piedalīties pieredzes bagātais Miroslavs Karhans. Paredzams, ka vidējās līnijas balsts varētu būt traumas izārstējušais izlases kapteinis Mareks Hamšiks no ”Napoli”. Savas prasmes turnīrā noteikti izmantos 20 gadus vecie Vladimirs Veiss no ”Manchester City” un Miroslavs Stočs no ”Chelsea”, kā arī tiek gaidīti pārsteigumi no Prāgas ”Sparta” pussarga Juraja Kučkas, kurš izlases apritē parādījās tikai pēdējo pārbaudes spēļu laikā.

Par uzbrukuma līniju slovākiem nav iemeslu sūdzēties – pilnā gatavībā ir gan ”Schalke 04” spēlējošais Jendrišeks, gan Šestaks no ”Bochum”. Veselības problēmas skārušas Robertu Viteku un Filipu Hološko, bet Veisa vadītās izlases uzbrukums jebkurā kombinācijā izskatās daudzsološs, un turnīra laikā no slovākiem varētu tikt sagaidīti skaisti goli.

Slovākijas sastāvs PK izcīņai

Izmantotie resursi:
fifa.com