Šteinbors atklātā intervijā par sapņiem pēc karjeras beigām un tēva nesatikšanu

„Kāpēc mans elks bija Nīderlandes vārtsargs Edvīns van der Sārs? Viņš bija lielisks vārtsargs, teicami spēlēja ar kājām,” sacīja Polijā jau vairākas sezonas nospēlējušais Pāvels Šteinbors. „Man ļoti patika viņa spēles stils, bet tāpat pievērsu uzmanību viņa uzvedībai. Man nepatīk, ka vārtsargs atvaira sitienu un pēc tam divas minūtes kliedz, cik viņš spēcīgs. Pastāv vairāki vārtsargi, pat ļoti pazīstami spēlētāji, kuri tieši tā dara. Kā gan tas izskatītos, ja katrs laukuma spēlētājs pēc precīzas piespēles sāktu tāpat izrādīties?”

„Un kāpēc gan vārtsargiem ir citāda situācija? Mēs laukumā darām savu darbu,” skaidroja Šteinbors. „Nesitam paši vārtus, reti veicam rezultatīvas piespēles, nodarbojamies ar sitienu atvairīšanu. Izrādīšanās pēc veiksmīga atvairījuma man neliekas pareiza. Van der Sārs arī tā nedarīja. Kad atvairīja pendeli, tad izrādīja prieku, bet tas ir normāli. Bet visādi citādi viņš visu laiku bija mierīgs. Bija laika posms, kad lasīju katru viņa interviju, un tās tikai nostiprināja manu viedokli par viņu.”

„Savukārt šobrīd visvairāk cienu Janu Oblaku,” pastāstīja Šteinbors. „Viņš ir sasniedzis ļoti daudz, šobrīd tiek vērtēts par 100 miljoniem eiro. Tādās situācijās, kad sasniedz tik daudz, bieži vien tiek zaudēta realitātes sajūta, bet man liekas, ka Oblaku tas nav ietekmējis. Pirms mača pret Slovēnijas izlasi sanāca mums nedaudz aprunāties. Viņš ir simpātisks cilvēks, kuru, manuprāt, nauda nav izmainījusi. Tas ir svarīgi – būt slavenam sportistam, bet reizē palikt normālam cilvēkam.”

Intervijā Šteinbors nevairījās no smagām tēmām par savu dzīvi, ieskaitot jautājumu par savu tēvu, kurš no ģimenes aizgāja brīdī, kad Šteinboram bija divi gadi: „Biju ļoti maziņš, tāpēc viņu neatceros. Pēc viņa aiziešanas mammai klājās grūti. Strādāja veikalā, kur pēc kāda laika satika savu nākamo vīru. Savukārt man savu bioloģisko tēvu tā arī nesanāca iepazīt. Vairākus gadus gaidīju, domāju, ka viņš veiks pirmos soli, pats es uz to negāju. Šobrīd nedaudz nožēloju, ka nesatikos ar viņu un nesanāca parunāt.”

„Nevēlos novērtēt to, ko viņš izdarīja, jo tas būtu netaisnīgi,” par savu tēvu turpināja stāstīt Šteinbors. „No mammas dzirdēju viņas versiju par šķiršanos, taču domāju, ka, ja būtu saticies ar tēvu, viņš varētu to pateikt citādi. Zināju, ka viņam ir jauna ģimene un bērni. Vēlāk uzzināju, ka ir slims. Tad vienā dienā mamma man pateica, ka viņš ir miris. Kad braucām uz bērēm, jutos ļoti mierīgi, jo man bija tāda sajūta, ka braucu atpazīties no nepazīstama cilvēka. Taču nekad neaizmirsīšu brīdi, kad piegāju pie zārka un ieraudzīju viņa foto. Viņš tik ļoti bija līdzīgs man. Bija tāds iespaids, ka es pats tur guļu. Nebiju gatavs tādam skatam, tas ar mani palika vēl uz labu laiku.”

Šteinbors norādīja, ka tādēļ pats cenšas būt labs tēvs saviem diviem dēliem un nodrošināt viņiem visu vajadzīgo, kā arī cer uz viņu turpmākām gaitām sporta pasaulē. Tāpat viņš pauda prieku, ka vecākajam dēlam ļoti patīk lasīt, jo pats Pāvels bērnībā uzskatījis grāmatas par sliktāko iespējamo dāvanu, bet tagad lasīšana ir viņa hobijs. Šteinbors izteicās, ka tādēļ arī priecājas par iespēju spēlēt Polijā, jo ir salīdzinoši tuvu mājām, kur cenšas aizbraukt pie ģimenes, cik bieži vien iespējams.

Šteinboram tika izteikts Gdiņas līdzjutēju vidū valdošs apgalvojums, ka, ja nebūtu viņa snieguma, „Arka” komanda šobrīd būtu pēdējā vietā līgā. „Nepiekrītu,” sacīja Šteinbors, kurš par savu sniegumu šosezon izpelnījies lielu atzinību Polijas futbolā. „Bija spēles, kurās daudz palīdzēju komandai, taču tik un tā uzskatu, ka mums ir ļoti laba komanda, kas pelnījusi būt augstāk tabulā. Skatos uz puišiem treniņos, redzu viņu prasmes, un esmu drošs, ka pavasarī spēlēsim daudz labāk. Turklāt arī rudens pēdējos mačos nospēlējām tīri labi.”

Šteinbors arī atklāja, ka vairākkārt spēlējis ar traumām, taču šo faktu centās neizcelt, norādot, ka tāda nu ir profesionāla sportista dzīve: „Iepriekšējo četru gadu laikā neatceros spēli, kurā nekas nebūtu sāpējis. Bet tā nav nekāda sensācija, bet gan normāla lieta futbolā.”

Savukārt pēc karjeras beigām Šteinbors vēlētos nopirkt māju kādā Eiropas dienvidu valstī: „Tāds ir mans sapnis. Dzīvotu tur kopā ar ģimeni, tur arī izveidotu nelielu restorānu. Varētu gan to vadīt, gan pats gatavot. Kad biju jauns, ļoti daudz gatavoju ēdienu. Stundām ilgi lasīju receptes, mācījos gatavot arī sarežģītus ēdienus. Taču vislabākās kūkas pasaulē gatavo mana sieva, šajā ziņā viņu neviens nepārspēs. Vēlētos, lai kādreiz viņas gatavoto varētu nobaudīt arī klienti.”

Izmantotie resursi:
https://sport.onet.pl/pilka-nozna/e...