Koliņko: "Naļčikā dzīvot nebija iespējams"

"Iepriekšējo sezonu noslēdzu Naļčikā. Man pietika trīs mēnešu, lai saprastu, ka tur nav mana īstā vieta. Šajā pilsētā 50 gadu laikā praktiski nekas nav mainījies, varbūt tikai uzceltas pāris jaunas ēkas. Visa dzīve norit padomju laiku stilā. Cilvēkam, kurš piedzimis Eiropā, tas ir civilizācijā, ir ļoti grūti dzīvot šeit. Pēdējā laikā te vispār notiek šausmu lietas, apšaudes... Piemēram, nesen tika uzbrukts ēkai, kas atrodas 50 metrus no kluba treniņbāzes. Naļčikas variants man bija aktuāls iepriekšējā gadā, jo šeit strādāja treneris Jurijs Krasnožans, bet tagad komandu uzticēts vadīt citam trenerim," laiku Naļčikā atcerējās vārtsargs.

""Baltika" ir jauna komanda, kluba mērķis ir tikt labāko astotniekā. Runājot par līmeni, domāju, ka mūsu čempionāta vadošais trijnieks šajā līgā nevarētu cīnīties pat par vietu labāko desmitniekā. Dzīvs piemērs ir Maksims Rafaļskis, kurš arī spēlēs manā klubā. Viņš man stāstīja, ka treniņprocesu "Baltikā" pat nevar salīdzināt ar to, kas bija Liepājā. Viņam, pagaidām, ir ļoti grūti. Neesmu devies spēlēt uz šejieni naudas dēļ, jo algu atšķirība starp "Baltiku" un Latvijas čempionātu ir neliela. Nolēmu šeit spēlēt, jo lieliski pazīstu trenerus, te ir daudz labu futbolistu," pozitīvus vārdus jaunajam klubam veltīja Latvijas izlases futbolists.

Uz jautājumu, cik ilgi vārtsargs grasās turpināt karjeru, Koliņko atbildēja, ka vēlme spēlēt ir joprojām: "Man ir vēlme turpināt, ir veselība. Gribētos beigt savu karjeru, kad jutīšu, ka vairs nevaru spēlēt augstākajā līmenī. Negribās beigt karjeru, spēlējot zemākajās līgās.

Daudzi joprojām atcerās incidentu, ar kuru Koliņko saskārās Anglijā. Vienā no "Crystal Palace" mačiem vārtsargam pa seju iesita komandas galvenais treneris, jo uzskatīja, ka mūsu futbolists brīdī, kad klubs ielaida vārtus, esot smējies. Koliņko pastāstīja sīkāk, kas tajā epizodē esot noticis: "Es sēdēju uz rezervistu soliņa, mēs ielaidām vārtus. Treneris pagriezās pret mani un teica: "Tu atkal smejies?" Es biju neizpratnē, tad viņš pieskrēja un iesita man. Vai man negribējās viņam atbildēt? Ziniet, kad desmit cilvēki tevi tur, grūti izrauties [smejas]. Vēlāk šis treneris tika atlaists. Pēc tā es turpināju spēlēt klubā, man piedāvāja arī pagarināt līgumu, bet es atteicos, jo nevēlējos būt otrais vārtsargs. Par spilgtāko brīdi karjerā uzskatu spēlēšanu Kazaņas "Rubin". Kazaņiešu galvenais treneris Kurbans Berdijevs gan bija ļoti savdabīga personība, kaut gan kā treneris viņš ir ļoti labs."

Izmantotie resursi:
Sporta portāls. Hokejs, futbols, basketbols,...