Stojanovičs: "Šobrīd esam apsmiekls, nevis paraugs. Tas ir jāmaina"

- Periods pēc spēlēm pret Izraēlu un Slovēniju bija diezgan smags, jo visiem bija liela vilšanās – gan visiem cilvēkiem Latvijā, gan arī man pašam. Bija daudz darāmā. Bija daudz tikšanos federācijā, daudz tikšanos ar spēlētājiem un klubu pārstāvjiem. Veicām lielu analīzi un rakstījām atskaites. Un svarīgākais bija vīzija nākotnei – ko un kā darīt tālāk. Gan nākamajām spēlēm, gan arī pilns plāns nākamajiem gadiem. Tas ietver daudz lietu, bet pirmā ir izlases kulta radīšana – šobrīd mums tāda nav. Bija daudz tikšanos arī ar jaunatnes izlašu treneriem – U21, U19 un U17. Kopā ar viņiem un arī federācijas prezidentu izdarījām vairākus secinājumus nākamajam periodam. Šis bija diezgan darbīgs periods, bet tas bija nepieciešams. Runāju ar lielu daļu spēlētāju un izskaidroju viņiem, ko no viņiem vēlos un ko nozīmē spēlēšana izlasē. Skatījos spēles, runāju ar Virslīgas treneriem, ar klubu pārstāvjiem. Šāda ir mana izvēle šīm divām spēlēm. Lielākoties koncentrējos uz tiem spēlētājiem, kuri savos klubos spēlē. Protams, nav iespējams izvēlēties tikai tādus, kuri spēlē, jo daudzi sēž arī uz soliņa – tāda ir mūsu realitāte. Taču vairums spēlē.

- Vai bija spēlētāji, kurus nevarējāt izsaukt savainojumu dēļ?
- Jā, tas bija Jurkovskis. Vēlējos viņu iekļaut šajā sarakstā, taču savainojuma [žokļa lūzuma] dēļ viņa tajā nav. Vienīgi Jurkovskis.

- Klasisks jautājums šim gadam: sarakstā redzam tikai spēlētājus – vai ir kāda izmaiņa treneru štābā?
- Nezinu, kādēļ atkal runājam par štābu: gribat, lai tajā būtu kāds cits? Īsti nesaprotu, kādēļ visu laiku ir šis jautājums. Personālā nav izmaiņu. Ja tādas būs, mēs jums darīsim zināmu. Ir tie paši asistenti, tas pats medicīnas personāls. Visu laiku runājam ar medicīnas personālu, ar tehnisko personālu un arī ar maniem asistentiem. Mums ir jāmaina daudz lietu. Ne tikai spēlētāji, ne tikai tas, kas notiek laukumā, bet arī daudzas lietas, kas notiek ārpus laukuma. Viņiem ir precīzi noteikumi un precīza informācija, kas ir jādara mūsu sadarbības ietvaros. Ja gribam mainīt daudz ko – un rezultāti rāda, ka mums ir daudz kas jāmaina,-, tad mēs esam pirmie, kuriem ir jāmaina sava uzvedība un profesionālisms arī ārpus laukuma.

- Jauni iekšējās kārtības noteikumi nozīmē, ka līdz šim bija kādi uzvedības pārkāpumi?
- Izlases nometnē, nē, problēmu nebija. Arī ģērbtuvē problēmu nebija. Treniņos vairāk ir taktiskas lietas. Bet attieksme laukumā bija pilnīga katastrofa. Man ir plaša analīze un fizisko rādītāju atskaites par notikušo laukumā jūnija spēlēs, un ar tāda veida attieksmi laukumā nevienu nav iespējams uzvarēt. Ir jāmaina daudz lietu laukumā, taču vispirms saprotu, ka daudz kas ir jāmaina arī ārpus laukuma. Ir jāievieš noteikumi, kas ir jādara, kad savācamies kopā – no pirmās līdz pēdējai dienai. Šie noteikumi iekļauj mūsu visu uzvedību, ne tikai spēlētāju.

- Kādā stāvoklī ir Ontužāns?
- Diezgan labā. Šajā periodā vairākkārt sazinājos ar viņu. Fiziski viņš ir ļoti labā formā. Šajā nedēļas nogalē ["Bayern II"] būs mačs – ceru, ka viņš spēlēs. Ar kopējo grupu viņš trenējas vismaz desmit dienas, un sagaidu, ka sestdien varēsim viņu redzēt laukumā. Viņš jūtas ļoti labi. Žēl, ka ASV tūrē viņš guva savainojumu, jo viņš bija diezgan tuvu labam līmenim un labām spēlēm ar "Bayern" pirmo komandu. Tagad viņš ir "Bayern" otrajā komandā, un viss iet pareizajā virzienā.

- Iepriekš mūsu intervijā sacījāt, ka gribat redzēt, kā "Riga" izskatīsies Kopenhāgenā. Vai jums patika redzētais? Otrkārt, no "Riga" ir izsaukti septiņi spēlētāji: cik liela ir iespēja, ka pamatsastāvā būs daudz "Riga" spēlētāju tādēļ, ka viņi savā starpā ir saspēlējušies?
- Protams, redzēju pirmo spēli. "Kobenhavn" redzēju arī pret "Crvena zvezda", tādēļ zinu, ka tā ir ļoti stipra komanda ar ļoti labu treneri. "Riga" visai paveicās, jo "Kobenhavn" nevarēja spēlēt trīs labākie spēlētāji. Būtu ļoti interesanti redzēt, kā, piemēram, Černomordijs un Pētersons izskatītos pret viņu labākajiem spēlētājiem. Pirmā spēle bija diezgan laba, taču pēdējās minūtēs diemžēl diezgan naivi ielaida trešos vārtus. "Riga" spēlēja diezgan kompakti un neļāva pretiniekiem izveidot daudz iespēju. Vairākiem spēlētājiem šajā spēlē bija ļoti labi rādītāji – īpaši Kamešam, kas mani pārsteidza, jo viņš klubam pievienojās tikai pirms desmit dienām, bet viņa fizisko rādītāju atskaite pēc spēles bija iespaidīga, ļoti iespaidīga. Kas attiecas uz otru jautājumu, jā, tas ir diezgan iespējams. Redzēsim, kā viss izskatīsies treniņos, un jāņem arī vērā, ka daži spēlētāji droši vien būs jāizmanto citās pozīcijās, nevis tajās, kurās viņi spēlē klubā. Pagaidīsim vēl atbildes spēli un kausa spēli – cerams, neviens negūs savainojumu.

- Ontužāns šovasar ir nospēlējis tikai vienu puslaiku pret "Arsenal" un tikai dažas minūtes pret Slovēniju.
- Saņemu informāciju par viņa fizisko stāvokli, un viņš ir labā formā. Jā, viņš diemžēl nav spēlējis, taču viņš ir no tiem, kuram ikdienā ir ļoti labs treniņprocess – "Bayern" ar visu viņu treneru, fiziskās sagatavotības, medicīnas personālu. Tas ir nedaudz augstāks līmenis nekā kādiem 50-70% izlases spēlētāju. Ontužāns ir viens no tiem spēlētājiem, kuriem ir laba perspektīva, un pret viņu mums ir jāattiecas drusku atšķirīgi. Tas, protams, nenozīmē, ka viņš tiks sargāts īpaši, taču, kamēr viņš ir labā fiziskajā formā un gatavs dot visus 100%, varu ar viņu rēķināties. Bet galvenais izsaukšanas iemesls ir tāds, ka man ir informācija, ka viņš ir labā formā, un cerams, ka viņš sestdien spēlēs.

- Vaņins ir vecākais spēlētājs izlasē. Vaņins klubā nespēlē jau trešo sezonu pēc kārtas [otro pusi 2017./18. g. sezonā, pilnu 2018./19. g. sezonu un tagad arī 2019./20. g. sezonas sākumā], un viņš ir viens no tiem spēlētājiem, kurš publiski ir norādījis uz problēmām izlasē. Vai esat ar viņu ticies un vai bija šaubas par viņa izsaukšanu?
- Vaņina sakarā bija daudz jautājumu. Diezgan ilgu laiku centos ar viņu sazināties, un pirms dažām dienām tas beidzot izdevās. Aprunājāmies atklāti. Izsaucu viņu arī tādēļ, lai varētu ar viņu parunāt šeit aci pret aci. Viņš ir pieredzējis spēlētājs, kurš šajā komandā aizvadījis daudz lielu un grūtu spēļu. Ar savu pieredzi viņš var palīdzēt arī pārējiem. Taču mums ir godīgi jāparunā par daudzām lietām. Biju domājis doties uz Cīrihi, taču viņam tobrīd bija diezgan piesātināts periods. Atklāti runāšu ar viņu par daudzām lietām, un mums ir jāatrod labākais risinājums, kā izmantot viņa lielo pieredzi. Jāatrod labākais risinājums komandai, viņam pašam un nākotnei.

- Austrija ir vienīgā izlase, ar kuru šajā ciklā vēl neesam spēlējuši. Kā varat to salīdzināt ar Poliju?
- Jā, Austrija ir ļoti laba komanda. Varu to nolikt vienā plauktiņā ar Poliju, varbūt kā komanda agresivitātes un fiziskās gatavības ziņā ir pat labāka par Poliju. Polijai ir ļoti labas individuālās kvalitātes, bet Austrijai ir vācu un Balkānu mentalitātes sajaukums. Tai ir vairāki spēlētāji no Balkāniem, Alaba ir no "Bayern" – viņu zināt ļoti labi -, ir arī vairāki dienvidamerikāņi. Tas apvienojumā ar vācu mentalitāti rada ļoti labu komandu ar diezgan lielu agresivitāti. Kā jau teicu, esmu veicis visu analīzi ar saviem asistentiem, un tā būs ļoti sarežģīta spēle. Ja nebūsim gatavi fiziski un nespēlēsim kompakti, tad mums būs problēmas. Neapšaubāmi, ka Austrija ir pretendente uz pirmajām vietām grupā.

- Kurš no izlases debitantiem parādījis labāko sniegumu Virslīgā?
- Noteikti pēdējā periodā diezgan pozitīvi izskatās Punculs. Ar viņa agresivitāti, vēlmi gūt vārtus un spēlēt viens pret vienu – savā komandā viņš izskatījās diezgan labi. Arī fiziski viņš ir labā formā – visa "Valmieras" komanda fiziski ir ļoti labi gatava.

- Trīs jautājumi par vārtsargiem. Pirmkārt, kādēļ četri vārtsargi? Otrkārt, kādēļ vairs nav Ikstena, kurš ilgu laiku bija trešais vārtsargs? Treškārt, vai vārtsargu četriniekā ir izteikta hierarhija?
- Tas ir diezgan loģisks jautājums, un šī ir pirmā reize, kad esmu izvēlējies četrus vārtsargus. Vaņina izsaukumu jau izskaidroju. Šteinbors ir labā formā, bet Ozolam un Lazarevam, manuprāt, ir liela nākotne izlasē. Ozolu ļoti labi pazīstu, jo viņu agrāk jau trenēju "Riga", un zinu viņa kvalitātes, sniegumu, īpašības. Arī Lazarevs pēdējā laikā ir ļoti labā formā, rāda labu sniegumu un ir nopelnījis punktus "Valmierai". Nepazīstu viņu personīgi, nezinu viņa īpašības, tādēļ viņu izsaucu, pirmkārt, labā snieguma dēļ, otrkārt, lai redzētu viņu laukumā un iepazītu labāk, jo mums diemžēl nav pārbaudes spēļu un citu treniņnometņu. Viņu izsaucu, lai labāk iepazītu, dotu iespēju un dotu signālu pārējiem, ka laba snieguma gadījumā un neatkarīgi no pārstāvētā kluba var saņemt izsaukumu uz izlasi.

Par Ikstenu runāju ar mūsu vārtsargu treneri [Aleksandru Koliņko, kurš strādā arī RFS – A.S.], un viņš pēdējā laikā nav spēlējis arī RFS. Tādēļ pieņēmām šādu lēmumu. Hierarhija? Šteinbors šobrīd varbūt ir drusku priekšā visiem pārējiem, bet, kā jau teicu, Ozols un Lazarevs ir ļoti labā formā. Taču zinu, ka ir diezgan riskanti vārtos likt jaunus vārtsargus, jo kļūdas gadās – tas ir kā likums. Šī nav mana pirmā reize – Handanoviču vārtos liku 18 gadu vecumā, Oblaku liku 19 gadu vecumā -, un zinām, ka viņiem kļūdas var gadīties. Izlašu līmenī īsti nav otrās iespējas šīs kļūdas pagūt izlabot, klubu līmenī tas ir drusku citādi. Ozols un Lazarevs noteikti ir perspektīvi vārtsargi, un mums jābūt ļoti uzmanīgiem ar viņiem un arī pārējiem jaunajiem spēlētājiem, lai atrastu pareizo veidu, kā iekļaut viņus komandā tuvākajā nākotnē, ko arī vēlamies darīt. Lēnām un atrodot pareizo brīdi. Šādā līmenī spiediens tomēr ir pilnīgi cits.

- Vai tas kaut ko liecina par situāciju Latvijas futbolā, ka jums ir jāizsauc spēlētāji, kuri īsti nav saukti pat uz jaunatnes izlasēm, nevis tie, kuri savulaik ir uzskatīti par zvaigznēm?
- Laiki mainās. Nav izslēgts, ka tie, kuru nebija jaunatnes izlasēs, tagad ir gatavi lielajai izlasei. Vai arī pilnīgi pretēji. Cenšos dot iespēju spēlētājiem, kuri spēlē visu laiku, kuri ir gatavi fiziski un kuri rakstura ziņā atbilst izlasei. Šajā darbā noteikumu nav. Un arī futbolā ne. Ir daudz piemēru, kuri ir aizvadījuši ļoti labas karjeras, lai arī nav bijuši nevienā jaunatnes izlasē. Man svarīgi ir tas, lai tev būtu vēlme spēlēt izlasē, lai tev būtu attieksme spēlēt izlasē, lai tu būtu fiziski gatavs spēlēt izlasē un lai tu izlasei gribētu atdot visus 100%. Protams, ir vajadzīgas arī taktikas vai tehnikas prasmes, bet šobrīd mums ir jābūt ļoti reālistiskiem un jācenšas saprast, kas komandai ir labākais.

- Jautājums no faniem. Runājat par izlašu kultu, bet vai tās visas lietas ar vilkiem, meža iemītniekiem un "ū-ū" spēļu laikā veido šo kultu?
- Diemžēl tas kultu neveido, noteikti. Izlašu kults ir jāizveido mums pašiem – laukumā. Tas viss ap laukumu notiekošais nestrādās - tādā gadījumā visiem būtu degsme spēlēt izlasē un visas izlases katru reizi uzvarētu. Tā tas nav. Varam pieaicināt Supermenu, Spaidermenu, Robokopu vai kādus citus supervaroņus, bet izlašu kultu veido spēlētāji laukumā. Ar viņu attieksmi – arī ar mūsu, treneru, attieksmi -, ar mūsu sniegumu, ar mūsu piemēru. Mēs šobrīd neesam paraugs, kā būtu jāuzvedas laukumā un ārpus tā, kā mēs sniedzam intervijas, kā mēs valkājam izlases kreklu. Un ar visu to apkārt mēs beigu beigās sevi padarām par apsmieklu. Ū-ā-ū, vilki… Tas ir jauki, man tas patīk, bet vispirms mums pašiem laukumā jābūt tādiem, kādiem mums būtu jābūt.

- Ar retiem izņēmumiem izlase iepriekšējos gados lielākoties dzīvoja Jūrmalā. Kādēļ šoreiz izvēlējāties Rīgu?
- Tādēļ, ka šoreiz bija iespēja trenēties "Skonto" stadionā. Tas ir vienīgais risinājums, lai nebūtu daudz lieki jābraukā un netērētu savu laiku nesvarīgām lietām. Mums nebūs daudz laika, būs tikai divi trīs treniņi pirms izlidošanas. Nedrīkstam izniekot laiku nekam, jākoncentrējas vienīgi darbam un analīzei, kas jādara, lai mēs kļūtu labāki.

- Kādu mērķi pēc četriem zaudējumiem redzat pārējam atlases ciklam?
- Tas neapšaubāmi nevienam nav patīkams brīdis. Īpaši ne man. Būtu kārtīgi jāpadomā, kad vēl 20 gadu laikā zaudēju četrās spēlēs pēc kārtas. Taču ir tā, kā ir. Jau no paša sākuma zināju, ka viegli nebūs, un jau pirmajā preses konferencē jums teicu, ka grupa mums ir ļoti smaga un ka katrs punkts un katra uzvara būs ļoti sarežģīta. Lai būtu konkurētspējīgi, katrā spēlē mums ir jāparāda labākais sniegums. Noteikti, ka mums ir jāuzlabo sava spēle un centīsimies ar katru spēli lēnām būt labāki gan fiziski, gan taktiski. Katru reizi mums ir jāsper mazs vai citreiz liels solis pareizajā virzienā. Pēc spēles pret Poliju domāju, ka varbūt šis ir pareizais virziens, un tādēļ izvēlējos gandrīz tādu pašu komandu un gandrīz tādu pašu filosofiju [arī jūnijā]. Tomēr pēc jūnija nometnes un skarbās realitātes sapratu, ka ir jāmaina daudzas lietas. Negribu runāt un skriet pārāk tālu uz priekšu, jo katra nākamā spēle mums ir liela izdevība (domā) būt labākiem nekā šajās divās pazemojošajās spēlēs mūsu publikas priekšā.