Tieši pirms 90 gadiem Latvijas izlase aizvadīja pirmo maču

Mūsējo pirmie pretinieki bija igauņi, kuriem tobrīd jau bija zināma starptautisko cīņu pieredze, tāpēc ziemeļu kaimiņiem tika atvēlēta favorītu loma. Nedaudz saīsinātā veidā piedāvājam šīs vēsturiskās spēles atreferējumu laikrakstā "Latvis":

“Valstu futbolsacīkste LSB laukumā bija pievilkusi reti kuplu skaitu apmeklētāju. Spēli uzsāk latvieši. Straujš uzbrukums. Pēc divi minūtēm Arvīds Bārda padod balli savam brālim Edvīnam un – vārti iegūti. Tas nāk tik ātri un negaidīti, ka pārsteigti kā igauņi, tā skatītāji, kuri savas valsts krāsu aizstāvēju panākumam uzgavilē ar mūsu laukos vēl nepieredzētu sajūsmu. Uzbrūk galvenām kārtām latvieši. Kopspēli labāku parāda igauņi. Mūsu spēlētāji bieži traucē viens otru. Jo tālāk, jo cīņa paliek arvien karstāka. Sāk igauņi drošāki uzmākties. Bet vārtsargs Saltups ir savā vietā. Nav vieglis viņa uzdevums: kad pēdējais gals jau liekas klāt, tad viņā vēl cer glābiņu. Viņš pilnam attaisno uz viņu liktās cerības: ir izveicīgs, uzmanīgs, apķērīgs, drošsirdīgs, apdomīgs, aukstasinīgs.

Brīžam mūsu uzbrucēji gāžas kā lava pretiniekam virsū. Ja nu šādu viesuļa uguni prot likvidēt igauņu skaisti strādājošais aizsargs Pihlaks līdz ar Javorski, tad par apmierinājumu der tas, ka mūsu neatsveramais aizsargs Ašmanis atmaksā viņam par to pašu, cik varēdams viņam piepalīdz Šmits. Kas būtu mūsu aizsargu fronte bez Stančika un Rogas? Komandas kapitans Bone nosvērts, mierīgs.

Lieliski ir Edvīns Bārda, Arvīds Bārda, Teo Plade. Zemīts cenšas sevi viņiem pieskaņot. Vienmēr nadzīgo Kernu, saukto “mazo”, lielie “apēd”. Laiks iet. Igauņi pārņem iniciatīvi savās rokās. 31.minūtē Saltups attur attur no dažu metru attāluma sisto balli. Kritisks stāvoklis ir arī 36.minūtē. Ienaidnieks vārtu priekšā. Šoreiz balle pāriet augstu vārtiem pāri. Otrā puslaikā viscaur sīva cīņa. 14.minūtē Saltups lepni nosargā vārtus. Pamazām pārsvars sāk rasties igauņu pusē. Mūsu spēlētāji vairs netiek pie vārda. Tad stāvoklis grozās. Sāk uzbrukt latvji. 35.minūtē igauņu vārtsargs tik tikko attur Bones skaistu sitienu pašā vārtu stūrī. Beidzamās minūtes. Liekas, latvju uzvara droša. Te nepilnas divi minūtes iepriekš beigām Jorauss iesit balli mūsu vārtos. Saltupam izslīd jau uzķerta balle… Cik viegli ieguva latvji vārtus spēles sākumā, tik divtik viegli igauņi spēles beigās. Sacīkstes rezultāts 1:1.”

Nākamā dienā Rīgas – Tallinas spēle arī beidzās tāpat - 1:1. Te jāpiezīmē, ka pirmās republikas laikā šāda kārtība bija gluži pierasta – vienā izbraukumā apvienot spēli starp izlasēm un spēli starp pilsētām, turklāt komandu sastāvi bieži vien neko daudz neatšķīrās. Valstsvienības spēļu statistikā pilsētu sacīkstes, protams, nav iekļautas. Šajā izklāstā tomēr pieminētas arī pilsētu sacīkstes, jo arī tās labi raksturo mūsu komandas meistarības līmeni un sportisko formu.

1922.gada 24.septembris, RFK stadions, Rīga

Latvija - Igaunija 1:1 (1:0)
Vārti: Edvīns Bārda 2', Oskar Üpraus 88'.
Latvija: Hermanis Saltups, Kārlis Asmanis, K. Šmits, Kārlis Bone, Česlavs Stančiks, Voldemārs Roze, Arvīds Bārda, Karls Kerns, Edvīns Bārda, Voldemārs Plade, Mārtinš Zemītis
Igaunija: August Lass, Arnold Pihlak, Sergei Javorski, August Silber, Georg Vain, Harald Kaarman, Eduard Maurer, Heinrich Paal, Vladimir Tell, Oskar Üpraus, Ernst Joll
Galvenais tiesnesis: Verner Eklöf (Somija).
Skatītāji: 3000

Izmantotie resursi:
LFF: LATVIJAS FUTBOLA FEDERĀCIJA | Galvenie...