Bulvītis: "Spēlētājiem būs jāpierāda, ka ir vajadzīgi izlasei"
Pirms nedēļas kā zibens šāviens no skaidrām debesīm nāca Latvijas futbola izlases galvenā trenera Aleksandra Starkova demisija. Tā negaidīta bija ne tikai līdzjutējiem un citiem interesentiem, bet arī pašiem futbolistiem. Izlases aizsargs Nauris Bulvītis sarunā ar portālu Sportacentrs.com atzina, ka tagad spēlētājiem sevi treneriem būs jāpierāda no jauna, savukārt Aleksejs Višņakovs neuzskata, ka izlasē notiks kardinālas izmaiņas.
"Nedaudz negaidīti," treneru maiņu komentēja Nauris Bulvītis. "Jauns treneris droši vien nāks ar jaunām idejām un varbūt pavisam citu sastāvu. Futbolistiem tagad būs sevi jāpierāda izlases jaunajam trenerim, lai tiktu ieraudzīti un izsaukti, un jāpierāda, ka ir vajadzīgi izlasei. Tā kā, iespējams, būs spēlētāju un sastāva maiņa."
"Nē, neesmu par to tā domājis," Bulvītim tika vaicāts, vai komandas iekšienē kaut kas liecināja, ka Starkovs varētu atkāpties. "Starkovs vienmēr ir bijis pārliecināts par sevi. Viņam ir savs stils, un viņš tādā ziņā neko nemainīs – tāds viņš ir. Protams, runas lasīju [par Starkova atlaišanu], bet par to īpaši nedomāju. Ja treneris izsauc uz izlasi, spēlētājs vēlas attaisnot sev doto uzticību. Treneris tev uzticas un izsauc, tāpēc visi puiši centās spēlēt ar 100% atdevi – visi zināja, ka ir spiediens. Tas spiediens vairāk bija uz treneri, nevis mums, un, protams, visi centās un gribēja parādīt, ka treneris nekļūdās, taču pret Bosniju pavisam nesanāca."
"Protams, agrāk Starkovam bija vieglāk strādāt, kad visa komanda spēlēja "Skonto". Viņš tos puišus pazina kopš jaunības. Tagad katrs ir izmētāts pa visu pasauli – atnākot uz divām dienām izlasē, ir grūti izveidot komandu. Lielām komandām un lieliem meistariem ir vieglāk, bet mēs vairāk balstāmies uz komandas spēli," Bulvītis turpināja. Arī Aleksejam Višņakovam Starkova lēmums bija negaidīts: "Tas man bija ļoti negaidīti. Nezinu, kas notiks, lai gan arī Marians Pahars kā treneris skolojās pie Starkova. Tāpēc domāju, ka, ja kaut kas pamainīsies, tad nekas daudz."
"Varbūt tribīnēs pret Bosniju kaut kādas runas [par Starkova atlaišanu] arī bija, bet komandā vienkārši pārdzīvojām un domājām par lielo zaudējumu," sacīja Višņakovs. "Starkovs ir labs treneris, un uzskatu, ka arī spēlētāji mums ir labi. Kaut kas nesanāk, bet kas tieši – neesmu treneris un nevaru pateikt. Vismaz man šķiet, ka komanda ir laba. Varbūt ne tāda, kāda bija Eiropas čempionātā, bet spēlējam optimālajā sastāvā no tiem resursiem, kas mums ir, un nezinu, kur ir vaina – es tikai spēlēju. Ļoti žēl, ka zaudējām [Bosnijai un Hercegovinai], bet, ko tieši pamainīt un izdarīt, nezinu."
"Protams, pēc katra zaudējuma ir slikts noskaņojums," Aleksejs atbildēja uz jautājumu, vai atmosfēra komandā cikla gaitā bija negatīva. "Grieķiem zaudējām, tiem zaudējām, un tā tas noskaņojums nāca līdzi. Varbūt pret grieķiem tas tieši sākās – ļoti sāpīgs zaudējums spēlē, kurā varējām varbūt uzvarēt vai nospēlēt vismaz neizšķirti. Tāpēc varbūt ir tāds negatīvs noskaņojums, jo zaudējam un zaudējam. Vajag vienu spēli uzvarēt, tad varbūt sāksim kāpt augšup."
Vai pie Starkova tā nebija?
ja kāds nevarēs pierādīt, ka nāk no Skonto, tad iekļūt izlasē nebūs viegli
Kamēr spēlētāji nevarēs precīzi izpildīt pašus futbola pamatus, tikmēr būs akcijas: Starkov, atkāpies! Pahar, atkāpies! Advokāt, atkāpies! Mourinju, atkāpies!
Bet patiesībā gribēju rakstīt ko citu. Nupat ienāca prātā: te daudzi apcer Skonto un izlases īpašās attiecības (tādas ir, šaubu nav), taču īpašas attiecības ir arī Paharam ar Pertiju, turklāt ne tās labākās; interesanti, kā tas atspoguļosies uz izlases sastāvu?