Brīvais kritiens FIFA rangā. Cik vēl ilgi tas turpināsies?

Neizšķirts var būt vērtīgāks par uzvaru
Punktu summu, ko FIFA rangā izlase iegūst par katru aizvadīto spēli, ietekmē četri faktori. Pirmkārt, protams, rezultāts. Par uzvaru punkti tiek reizināti ar "trīs", par uzvaru pendelēs – ar "divi", par neizšķirtu vai zaudējumu pendelēs – ar "viens", bet zaudējuma gadījumā reizinātājs ir "nulle", tādējādi komanda punktus neiegūst. Otrkārt, spēles statuss. FIFA ranga ietvaros vissvarīgākā spēle ir Pasaules kausa finālturnīrā, kur katram mačam reizinātājs ir "četri". Reģionālajā finālturnīrā (piemēram, Eiropas čempionātā) un Konfederāciju kausā spēles svars ir "trīs", Pasaules kausa vai reģionālā čempionāta atlases spēles reizinātājs ir "divarpus", bet mazsvarīgākā, saprotams, ir pārbaudes spēle, kuras koeficients ir "viens".

Treškārt, pretinieka spēks. Kamēr atlasē vai finālturnīrā tabulā par katru uzvaru dod trīs punktus, FIFA rangā uzvaru vērtības bieži var būt ļoti atšķirīgas, turklāt ne vienmēr uzvara pār vienu pretinieku ir vērtīgāka par neizšķirtu pret citu pretinieku. Sāncenša spēku nosaka, no 200 atņemot izlases vietu rangā (pēc pamācības vēl būtu jādala ar 100, taču visa aprēķina beigās punkti tāpat tiktu reizināti ar 100, tādēļ to izdarām jau tagad). Piemēram, Latvija ir 148. vietā, tādējādi tās spēks ir 52. Te gan ir divas atkāpes – FIFA ranga līderes spēks ir 200, nevis 199, bet minimālais iespējamais spēks ir 50. Tādējādi ranga pēdējās vietas īpašnieces spēks ir identisks 150. vietā esošās izlases spēkam. Eiropā septembra rangā koeficients "50" ir sešām no 55 izlasēm – Moldovai (156. vieta), Kosovai (184.), Lihtenšteinai (187.), Maltai (191.), Sanmarīno (204.) un Gibraltāram (206.). Tā ka, piemēram, uzvara pār Gibraltāru būtu tikpat vērtīga kā neizšķirts pret ranga 50. spēcīgāko izlasi (pieņemot, ka reģiona spēks un spēles statuss nemainās). Kā jau noprotat, šis sekstets arī ir vienīgās Eiropas izlases, kuras pašlaik rangā apsteidzam.

Un, ceturtkārt, reģiona spēks, kas tiek aprēķināts atkarībā no Pasaules kausa rezultātiem. Pēc 2014. gada Pasaules kausa par nosacīti spēcīgāko reģionu kļuva Dienvidamerika, kuras koeficients tagad ir 1,00, bet Eiropa ar 0,99 noslīdējusi uz otro vietu. Visiem pārējiem reģioniem koeficients ir 0,85. Taču tas vēl nav viss – punkti par spēli tiek reizināti nevis ar pretinieces reģiona spēku, bet gan spēles kopējo reģiona spēku jeb abu izlašu vidējo reģiona spēku. Piemēram, Vācijas un Francijas spēles reģiona spēks būtu 0,99, Vācijas un Meksikas izlašu spēlē - 0,92, bet Meksikas un ASV - tikai 0,85. Par spēli iegūtās punktu summas atkarība no pretinieka spēka droši vien ir viens no lielākajiem pašreizējā FIFA ranga aprēķina plusiem, un teorētiski mēs paši savās nākamajās spēlēs varētu ieraudzīt piemēru, kāda ir atšķirība starp punktiem tabulā un punktiem FIFA rangā. Proti, uzvara pret Andoru (144. vieta rangā) un neizšķirts Fēru salās (93.) jeb četri punkti tabulā ranga kontekstā būs mazāk vērtīgs ieguvums nekā uzvara Fēru salās un zaudējums Andorai jeb trīs punkti tabulā (ranga punktu skaitu varēsiet redzēt raksta beigās).

Milzīgi kāpumi un milzīgi kritumi
Iepriekšējais aprēķins ir pietiekami loģisks un vismaz pamatprincipos daudziem zināms, tāpēc pāriesim pie FIFA ranga īpatnībām. Visbūtiskākā – laika periods. Pašreizējā aprēķināšanas sistēma pastāv vien kopš 2006. gada Pasaules kausa, bet pirms tam aptuveni septiņus gadus bija cita sistēma. Tā tika atcelta, jo daudzi to uzskatīja par neobjektīvu, un viens no galvenajiem argumentiem bija lēnās izmaiņas rangā – izlase varēja ilgu laiku dusēt uz veciem lauriem, jo rangs tika aprēķināts par iespaidīgu astoņu gadu periodu. Taču FIFA ranga izstrādātāji no viena grāvja iebrauca otrā, un tagad svārstības, tieši pretēji, ir pārāk straujas.

Pirmkārt, ja agrāk rangā tika ņemts vērā astoņu gadu periods, tad tagad tas ir samazināts uz pusi. Šī izmaiņa ir normāla, bet svārstības palielinošā izmaiņa ir katra gada vērtība jeb svars. Vecajā rangā gadiem bija visai līdzvērtīgs svars – pirmais (šajā kontekstā ar to ir domāts jaunākais) gads bija 1,6 reizes svarīgāks par ceturto gadu un astoņas reizes svarīgāks par astoto gadu. Savukārt jaunajā rangā pirmais gads ir divreiz svarīgāks par otro un piecas reizes – par ceturto. Ja vecajā rangā pirmie divi gadi kopā veidoja 41,6% svara, tagad pirmajiem diviem gadiem ir 75,0% vērtība. Agrākajā aprēķinā tik lielas nozīmes nebija pat pirmajiem četriem gadiem (72,2%).

Tādēļ rangā ir iespējami milzīgi kāpumi un kritumi – piemēram, Velsa nepilnu četru gadu laikā (2011. gada augusts – 2015. gada oktobris) no savas rekordzemās 117. vietas pakāpās uz rekordaugsto 8. vietu. Vai Kipra, kas nepilnu četru gadu laikā (2010. gada septembris – 2014. gada jūnijs) no rekordaugstās 43. vietas nokrita uz rekordzemo 142. vietu. Nu, vai arī mēs paši, 12 mēnešos pamanoties zaudēt 53 pozīcijas (no 95. uz 148.). Tāpēc nav jābrīnās, ka vecās sistēmas laikā ļoti reti bijām ārpus labāko simtnieka un nenokritām zemāk par 107. vietu vai ka arī Eiropas pundurvalstiņas turējās ap un virs 150. vietas, kas tagad vairs nav tik viegli paveicams. Iemesls bija ne tikai mūsu sniegums, bet arī rangs kā tāds (tai skaitā reģionālās īpatnības - pēdējo desmit gadu lielākais ieguvējs ir Āfrikas vidusmērs). Tiesa gan, pēc kopējā punktu skaita leģendārā "Euro 2004" cikla virsotne provizoriski gan tāpat, iespējams, pavisam nedaudz atpaliktu no mūsu rekordaugstās vietas, kas bija 2010. gada Pasaules kausa atlases laikā, jo pārāk iegrieztu katastrofālais 2002. gada Pasaules kausa cikls, kad mājās zaudējām punktus Sanmarīno (1:1). Tikai "iespējams" tādēļ, ka, mainot punktu skaitīšanas sistēmu, protams, mainītos arī pats izlašu sadalījums un pretinieču spēks.

Latvijas izlases vietas FIFA rangā (1993. augusts - 2017. gada septembris)

Piebilde: vecā ranga laikos Pasaules kausa atlase bija vērtīgāka nekā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēles (2,5 pret 1,5). Līdz ar to, ja abas kvalifikācijas būtu vienlīdz svarīgas, domājams, ka "Euro 2004" ciklā izlase rangā spētu pacelties arī augstāk par 51. vietu).

Baltijas izlašu vietas FIFA rangā (1993. augusts - 2017. gada septembris)

Latvija – viena no tikai 30 izlasēm ar apaļu nulli pēdējā gadā
Jaunais rangs veicina iespēju ievērojami pakāpties vai arī ievērojami nokrist, un mēs savas izredzes uz grimšanu purvā esam izmantojuši vienkārši lieliski. Var apelēt, ka palīdzējis nav arī kalendārs un ka starp abām spēlēm pret Andoru ir vairāk nekā viens gads, tomēr fakts paliek fakts – visas deviņas zaudētās spēles ietilpst pēdējā gada ietvaros, kas, kā jau noskaidrojām, veido 50% visa ranga. Būtu, piemēram, Andoras spēle (piemēra labad atļaušos tajā ierēķināt uzvaru) apmainīta vietām ar Šveices spēli, gala tabulā ciklā mums tas neko nemainītu, toties septembra rangā (pateicoties arī tam, ka Andora augusta rangā bija par 15 vietām augstāk, nekā ir tagad) ļautu saglabāt to pašu 131. vietu, kas bija augustā. Tas gan ir no sērijas "ja tantei būtu riteņi, tante būtu trolejbuss", turklāt arī uzvara pār Andoru vēl ir jāizcīna – lai gan varbūtība to izdarīt, protams, ir visai liela.

Realitāte ir tāda, ka svarīgākajā ranga gadā esam ar apaļu nulli punktu, un starp labākajām 150 izlasēm ar tādu pašu sasniegumu vēl var lepoties vienīgi 131. vietā esošā Gvatemala, kas 2016. gada martā apspēlēja ASV (2:0), bet pēdējā kalendārā gada laikā vienkārši nav ne reizi spēlējusi. Kopumā no 211 rangā esošās izlases bez punktiem svaigākajā gadā ir 30 valstsvienības, bet 18 no tām iepriekšējā gadā nav spēlējušas. Interesanti, ka nullītes klubiņā ir arī Malta, kura jūnijā pārbaudes spēlē Grācā pieveica Ukrainu (1:0), tomēr šajā mačā tika izdarīts lērums spēlētāju maiņu un spēle nekvalificējās FIFA A statusam (pieļaujamais maksimums ir sešas maiņas katrai komandai). Oktobra rangā Malta klubiņu gan pametīs, jo vakar mājās spēlēja neizšķirti ar Lietuvu (1:1). Jaunākā gada sniegums arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ rangā esam aiz Andoras. Ja visiem četriem gadiem būtu vienāds reizinātājs, mūsu rēķinā būtu 2,8 reižu vairāk punktu nekā Andorai. Taču jaunākajā gadā Andora par mums bijusi pārāka, kas atspoguļojas arī atlases tabulā. Fēru salas, divreiz uzvarot Grieķiju, gan četru gadu periodā par mums bijušas objektīvi pārākas, tiekot pie 1,3 reižu vairāk punktiem.

Latvijas (182,09 punkti) spēles pēdējos četros gados

Trūkstošā detaļa ranga aprēķinā, kas vēl netika minēta: viena gada ietvaros tiek saskaitīti par visām spēlēm iegūtie punkti un izdalīti ar spēļu skaitu. Un pēc tam iegūtais skaitlis tiek reizināts ar attiecīgā gada koeficientu. Uzvara Gibraltārā (5:0) rangā nav iekļauta, jo Gibraltārs vēl nebija uzņemts FIFA saimē.

Fēru salu (384,41 punkts) un Andoras (191,46 punkti) spēles pēdējos četros gados

Ja izlase gada laikā aizvadījusi mazāk nekā piecas spēles - kā Fēru salas ceturtajā gadā -, tad punktu summa tik un tā tiek dalīta ar pieci.

Dažādu reģionu izlašu salīdzināšana – praktiski bezjēdzīga
Daudzi smējās, ka tagad rangā esam starp Honkongu un Taiti, bet šīs divas izlases būtībā ir lielisks piemērs, cik bezjēdzīga ir dažādu reģionu izlašu salīdzināšana (ja vien to nedarītu arī pati FIFA, Pasaules kausa finālturnīra izlozē pirmo grozu nosakot pēc FIFA ranga...). Iemesls ir absolūti atšķirīgais spēļu skaits, proporcija starp finālturnīru, atlases un pārbaudes spēlēm un pretinieču spēks. Taiti pārstāv to izlašu daļu, kas aizvada ļoti maz spēļu - Taiti visu četru gadu laikā bijušas tikai 12 spēles. Bet Honkonga, kura 12 spēles aizvadījusi pēdējā gada laikā (viena no tām gan nav atzīta kā oficiāla), ir piemērs tām izlasēm, kuras aizvada ļoti daudz pārbaudes spēļu. Un abas izlases relatīvi bieži spēlējušas pret rangā zemu esošām komandām, kas, no vienas puses, samazina maksimāli iegūstamo punktu skaitu (pavaicājiet tikai 113. vietā esošajai Jaunzēlandei...), bet, no otras puses, ļauj ar lielu varbūtību iegūt ne pārāk lielu, bet stabilu punktu ražu un mazināt iespēju palikt uz nulles. Līdzīgi kā būtu, ja mēs, teiksim, spēlētu trīs komandu kvalifikācijas grupā ar kaut vai tām pašām Fēru salām un Andoru.

Tāpat svarīgs ir reģionālo finālturnīru biežums – pēdējo četru gadu laikā noticis tikai viens Eiropas čempionāts, toties gan Dienvidamerikas, gan CONCACAF, gan Āfrikas reģionu čempiones noskaidrotas divreiz. Un Dienvidamerikā papildus daudzām spēlēm Pasaules kausa kvalifikācijā, protams, "Copa America" startē visas izlases, tādēļ nav pārsteigums, cik augstu rangā tās atrodas – piecdesmitniekā nav vienīgi Venecuēlas (68.). Un, salīdzinot dažādus reģionus, diezgan svarīgs ir arī laika posms, kad rangs veidots. Piemēram, pašreizējā ranga jaunākajā gadā Eiropā un Dienvidamerikā spēļu struktūra bija diezgan līdzīga – Eiropā vidēji 7,0 atlases spēles plus 2,2 pārbaudes spēles (Krievija netika ierēķināta) un Dienvidamerikā vidēji 8,0 atlases spēles un 2,7 pārbaudes spēles. Tātad spēles vidējais statuss nedaudz lielāks pat bija Eiropā – 2,14 pret 2,12. Toties gadu pirms tam… Dienvidamerikai bija liela priekšrocība ar vidējo statusu 2,48 (8,0 atlases spēles+4,2 "Copa America" spēles+1,6 pārbaudes spēles), kamēr pat Eiropas čempionāta dalībniecēm tas bija tikai 1,96 (3,26 atlases spēles+4,30 EČ spēles+6,43 pārbaudes spēles).

Ranga vietu sadalījums pa reģioniem

Daži no uzskaitītajiem faktoriem ietekmē vadošās izlases, citi - pārsvarā tikai vidusmēra, bet jebkurā gadījumā dažādu reģionu izlašu salīdzināšana būtu kā Somijas un Latvijas čempionātu komandu sarindošana pēc vietējos turnīros iegūtā punktu skaita, vēl pareizinot ar kādu koeficientu pēc Eirokausu snieguma. Īsāk sakot, šaušana uz dullo, un, kamēr reģionu vienību ceļi nekrustosies arvien biežāk, tā diemžēl būs praktiski pie jebkādas ranga sistēmas. Daudz loģiskāk būtu salīdzināt viena reģiona komandas, kurām apstākļi kopumā ir līdzīgāki – lai gan arī tajos var būt lielas atšķirības, piemēram, daudzpakāpju kvalifikācijas dēļ, kad labākās izlases nemaz netiekas ar pašām vājākajām - atšķirībā no Eiropas. Dienvidameriku un Eiropu var uzskatīt par labākajiem piemēriem vislīdzīgākās kalendāra struktūras ziņā, tādēļ Eiropas izlašu atsevišķajai tabulai FIFA ranga aprēķinā jau var pievērst pietiekami nopietnu uzmanību. Un arī tajā mums nekā pārāk iepriecinoša, protams, nav, jo šobrīd atrodamies savā visu laiku zemākajā pozīcijā – 49. Jāņem gan vērā, ka izlašu skaits arī ir audzis – pašos ranga pirmsākumos Eiropā bija vien 42 komandas, un deviņdesmitajos gados diezgan bieži aiz mums nesenās neatkarības dēļ bija arī tādas futbola zemes kā Ukraina un Horvātija.

Pašreizējais Eiropas rangs (pēc FIFA ranga aprēķina)

Baltijas izlases Eiropas ieskaitē (1993. augusts - 2017. gada septembris)

Šajā gadījumā Kazahstānas izlase Eiropas kopējā rangā ieskaitīta arī vēl pirms tās pievienošanās UEFA.

Lai arī Eiropas izlašu rangā lūkoties jau ir daudz objektīvāk, arī tajā jāspēj saskatīt nianses jeb aizvadīto pārbaudes spēļu skaits. Lielisks piemērs ir 13. vietā pasaulē esošā Velsa un 15. vietā esošā Anglija. Lai arī Velsa pēdējā gadā septiņās atlases spēlēs izcīnījusi divas uzvaras un piecreiz cīnījusies neizšķirti, tai pēdējā gadā ir vairāk punktu nekā Anglijai, kurai atlasē bija piecas uzvaras un divi neizšķirti. Kādēļ? Tādēļ, ka Velsa neaizvadīja nevienu pārbaudes spēli, kamēr Anglijai tādu bija trīs – neizšķirts pret Spāniju (2:2) un zaudējumi Francijai (2:3) un Vācijai (0:1). Līdz ar to angļi, lai arī atlasē tika pie vidēji 641,38 punktiem – pret velsiešu 480,50 -, pārbaudes spēļu dēļ savu vidējo rādītāju nolaida līdz 467,78 punktiem. Stipri dažādais pārbaudes spēļu skaits arī ir viens no iemesliem, kādēļ FIFA atkal vēlas mainīt ranga aprēķināšanas formulu. Interesanti, kā Eiropas izlašu vietas ietekmēs gaidāmā Nāciju līga, kuras dēļ Latvijai un virknei citu izlašu līdz pat 2019. gada martam nāksies spēlēt tikai pārbaudes spēles. Tādējādi radīsies situācija, kad pirms jaunās atlases pēdējā gadā 100% spēļu būs pārbaudes spēles.

Velsas un Anglijas spēles pēdējā gadā

Latvijai iespēja ne tikai atgūt godu, bet arī pozīcijas rangā
Pieraduši pie kritumiem gandrīz katrā no pēdējā laika FIFA ranga izlaidumiem, daudzi jau steidz smiet, ka varam turpināt krist arī līdz 175. un pat 200. vietai. Vismaz tuvā nākotnē tas gan ir praktiski neiespējami, un gaidāmajās spēlēs pret Fēru salām un Andoru mūsu punktu raža rangā, visdrīzāk, kļūs lielāka. Mazinoties 2016., 2015. un 2014. gada oktobra spēļu vērtībai - sešos mačos nopelnīti neizšķirti Islandē (2:2) un pret Turciju (1:1) -, bet 2013. gada oktobra spēlēm pret Slovākiju (2:2) un Lietuvu (0:2) no krājkases pazūdot pavisam, rangā zaudēsim 24,72 punktus. Tādējādi minimālais iespējamais punktu skaits nākamajā ranga izlaidumā mums būs 157,37 punkti, kas septembra rangā dotu 154. vietu.

No deviņiem dažādiem šo divu spēļu kopējiem iznākumiem tikai divos gadījumos mēs nespēsim kompensēt zaudētos 24,72 punktus. Viens no tiem, protams, ir zaudējumi abās spēlēs, bet otrs – zaudējums Fēru salās un neizšķirts pret Andoru. Visos pārējos variantos punktu kļūs vairāk, bet maksimālais progress, uzvarot abās spēlēs, būs 109,76 punkti. Tādā gadījumā mums būs 291,85 punkti, kas septembra rangā dotu 113. vietu. Protams, daudz kas būs atkarīgs ne tikai no mums, bet arī citu komandu rezultātiem, tomēr vismaz teorētiski labākajā gadījumā varam gaidīt arī 30 un varbūt pat vairāk vietu kāpumu rangā. Vai padsmit vietu kāpumu pie pieticīgākiem iznākumiem.

Starp citu, ja šajās divās spēlēs kvalifikācijas tabulā pievienosim vismaz divus punktus un Lietuva mājās zaudēs Anglijai – teorētiski abiem nosacījumiem vajadzētu izpildīties, un vēl ir arī citi scenāriji -, tad nākamajā rangā atkal būsim priekšā lietuviešiem. Mūsu dienvidu kaimiņiem iepriekšējos gados oktobris bija visai produktīvs mēnesis – pirms gada neizšķirts Skotijā (1:1), uzvara pār Maltu (2:0), citos gados arī neizšķirts pret Slovēniju (1:1) un uzvaras pār Igauniju (1:0) un mums (2:0) -, taču šīs spēles pašlaik kompensētas vien ar neizšķirtu Maltā. Zaudējot Anglijai, Lietuvai 266 punktu vietā vairs būs tikai 190 (neizšķirta gadījumā būs 255 punkti, bet uzvaras - 386), kas vietas izteiksmē droši vien pārvērtīsies jaunā antirekordā. Vērā ņemami kritumi visnotaļ reāli ir arī vēl pāris Eiropas apakšgala izlasēm, piemēram, Azerbaidžānai, taču to, kas notiks īstenībā un vai mēs paši izpildīsim savu uzdevuma daļu, redzēsim vien tuvākajās dienās.