Tobers: "Uzvaras vārtu mirklī nezināju, kur likties. Tik milzīgs bija prieks"
Latvijas izlases futbolists Kristers Tobers kluba sezonai Šveicē lika punktu tikai 31. maijā, kad palīdzēja "Grasshoppers" nosargāt vietu augstākajā līgā. Sarunā ar Sportacentrs.com futbola apskatnieku Edmundu Novicki viņš atskatījās uz emocionālajām un smagajām pārspēlēm, kurām viņš palīdzēja pielikt sekmīgu punktu ar rezultatīvu piespēli uzvaru nesošajos vārtos.
Kristers Tobers uz izlases nometni ieradies pēc saspringtas iepriekšējās nedēļas, kad ar lielām pūlēm tika nosargāta viņa kluba "Grasshoppers" vieta Šveices augstākajā līgā. Pirmajā pārspēlē pret "Thun" Tobera komanda bija tuvu zaudējumam, taču ar pendeli kompensācijas laika 7. minūtē tomēr panāca neizšķirtu, bet pēc tam atbildes mačā viesos uzvaras vārtus guva arī kompensācijas laikā, kad Asumaha Abubakara uzvaru nesošajos vārtos ar rezultatīvu piespēli piedalījās Tobers pats.
"Visvairāk no šīm spēlēm atmiņā palika saspringtās galotnes," sacīja Tobers. "Gan pirmajā, gan otrajā spēlē guvām vārtus pašās beigās, un domāju, ka mums kā komandai tas bija svarīgs stimuls. Protams, ļoti svarīgi, ka pirmajā mačā beigās tomēr iesitām to pendeli, jo braukt uz izbraukuma spēli ar 0:1 kabatā būtu smagi. Tur, viesos, patiešām bija smagi, pat ar to, ka mums izdevās tik lielisks sākums, gūstot pirmos vārtus jau trešajā minūtē."
"Mums bija iespēja panākt arī 2:0, kad vajadzēja iesist tukšos vārtos," turpināja Tobers. "Taču tad "Thun" ar līdzjutēju atbalstu ieguva milzīgu enerģiju, labi, ka mūs vārtsargs pavilka, paveicās vairākās epizodēs."
Tobers norādīja, ka uzvaras vārtos beidzot izdevies realizēt standartsituāciju, kas neizdevās pirmajā spēle. Pēc stūra sitiena bumbu soda laukumā uztvēra Tobers, uzreiz ar galvu raidot to vārtu priekšā, kur komandas biedrs Abubakars pie tās tika pirmais. Skatoties vārtu video no malas, radās jautājums, vai Tobers sākumā pat pamanījis, kurš guvis vārtus - viņš pats vai komandas biedrs.
"Nē, nē, es uzreiz sapratu, ka Abu ir iesitis golu," Tobers pasmējās par to, ka pirmajā brīdī aizskrējis svinēt vārtus pretējā virzienā, nevis pie komandas biedra. "Tajā brīdī vienkārši visas emocijas uzviļņoja, kad ieraudzīju, ka bumba ir pāri vārtu līnijai. Nezināju tobrīd, kur likties, tik milzīgs bija prieks. Tad redzēju, ka citi spēlētāji no soliņa skrien pie mums, un tad tikai gaidīju, kad visi kopā apķersimies."
"Tas bija viens no labākajiem momentiem, kāds vien man ir bijis," sacīja 23 gadus vecais Latvijas futbolists. "Varbūt kluba vēsturē tas nepaliks kā kaut kas īpašs, jo skaidrs, ka klubam mērķi bija augstāki, nevis tikai vietas nosargāšana līgā. Bet ar lielo spiedienu, daudzajām traumām un trenera maiņu sezona tā nu iegrozījās. Tad nu tajā uzvaras vārtu brīdī bija tā, it kā smags akmens būtu novēlies no pleciem."
