Izraēlas futbolisti: "Arī pret Latviju jābūt 100% pašatdevei"

Izraēlai iespaidīgs leģionāru saraksts

Uz 20. augusta pārbaudes spēli pret Somiju (0:2 Tamperē) Izraēlas izlases galvenais treneris Drors Kaštans izsauca 23 spēlētājus, no kuriem 13 spēlē Izraēlas augstākajā līgā. No 10 leģionāriem četri spēlē Anglijā (lielākā Izraēlas zvaigzne Jossi Benajuns – “Liverpool”), trīs Beļģijā, divi Vācijā un viens (pamatvārtsargs Aouate) Spānijas “Deportivo”.

Abi vācieši - Monhengladbahas "Borussia" pārstāvji

Fifa.com nointervējusi abus Izraēlas vāciešus Albermanu un Kolauti, kuri spēlē Bundeslīgā. Abi divi pārstāv Monhengladbahas “Borussia”. Uzbrucējs Kolauti “Borussia” spēlē jau otro gadu, bet Albermans, iepriekšējā sezonā izpelnoties Gada spēlētāja titulu, pārcēlies no Izraēlas čempiones “Beitar” uz “Borussia” tieši pirms šīs sezonas. Sezona "Borussia" gan nav padevusies - pirmajās divās spēlēs zaudējumi (1:3 pret "Stuttgart" un 0:1 pret "Hoffenheim").

Abi futbolisti ir labi draugi. Starp citu, Kolauti nieka deviņās spēlēs Izraēlas izlases sastāvā iesitis veselus sešus vārtus. Latvija pret Izraēlu aizvadīs savu pēc skaita ceturto spēli, 15. oktobrī spēlējot Rīgā.

Intervija

Gal Alberman, laipni lūgts Vācijā! Kā izdevies iejusties?
Albermans: Ļoti labi, paldies. Šeit pavadīti vien pāris mēneši, taču jau esmu ļoti silti uzņemts. Komanda arī dara visu, lai jaunpienācējam būtu vieglāk iejusties. Un uz visām man neskaidrajām lietām atbildes sniedz tautietis Kolauti.

Tas liek mums pārmesties uz Roberto [Kolauti]. Droši var teikt, ka pasauli esi redzējis – esi dzimis Argentīnā, vēlāk turpat arī spēlējis, vēlāk Šveicē, Izraēlā, bet tagad otro sezonu spēlē Vācijā. Kur līdz šim visvairāk esi juties kā mājās?
Kolauti: Grūti pateikt. Esmu no Argentīnas, un tur dzīvo mani draugi un ģimene (vecāki). Es mīlu savu valsti. Savukārt mana sieva un meita ir izraēlietes – tikai šis apstāklis vien Izraēlu padara priekš manis ļoti nozīmīgu. Izraēlā esmu pavadījis savas dzīves līdz šim trīs labākos gadus. Taču kopā ar ģimeni šobrīd esam laimīgi arī Vācijā.

Gal, tu tagad esi pievienojies Roberto jaunajā klubā. Kā jūs saprotaties? Vai viņš ietekmēja tavu lēmumu pārcelties uz Bundeslīgu?
Albermans: Tas noteikti bija pozitīvi, ka kāds pazīstams tur jau bija priekšā, pie tam tāds kurš mani saprot un palīdzētu, ja kaut kas sākumā neizdotos. Taču nedevos uz Bundeslīgu Roberto dēļ. Tas vienkārši bija loģisks nākamais solis manas karjeras attīstībā. “Borussia” ļoti mērķtiecīgi vēlējās mani iegūt, un mana iekšējā balss teica, ka šī būs laba izvēle. Patiesībā to, ka tur nebūtu viens, paturēju prātā, kad tika realizēts transfērs. Roberto man ir labs draugs un lieki teikt, ka treniņnometnēs esam vienā istabiņā.

Šobrīd Monhengladbahā esi pāris nedēļas. Ko Roberto tev ir pastāstījis par Bundeslīgu un dzīvi Vācijā?
Albermans: Roberto teica, ka man Vācijā patiks. Šejienes futbols ir laba kombinācija starp fizisku un tehnisku spēli. Runājot par dzīvošanu, Roberto izvēlējās Diseldorfu – lielu multikulturālu pilsētu. Arī es kā savu dzīvesvietu izvēlējos tieši šo pilsētu.

Izraēlā kopā ar “Beitar” uzvarēji gan Izraēlas čempionātā, gan izcīnīji valsts kausu, kā arī tiki nosaukts par gada spēlētāju Izraēlā. Kādi ir tavi mērķi Monhengladbahā?
Albermans: Gribu palīdzēt komandai pēc iespējas drīzāk noturēšanos spēcīgāko sabiedrībā [Monhengladbahas “Borussia” ir Bundeslīgas jaunpienācēja – aut.piez.]. Īstenībā gribu saglabāt visas savas iepriekšējās sezonas prasmes un līmeni un turpināt augt gan kā personība, gan kā sportists. Vairāk neko negribu solīt – darbi par sevi runā skaļāk nekā vārdi.

Roberto, divi Izraēlas futbolisti Vācijas Bundeslīgā daudz ko pasaka par Izraēlas futbola līmeni. Kā tu vērtētu Izraēlas futbola standartus mūsdienās?
Kolauti: Izraēlas futbols aug. Nupat mums tikai nedaudz pietrūka, lai iekļūtu 2008. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā. Mēs bijām vienā grupā kopā ar Horvātiju, Angliju un Krieviju, un mums pietrūka viens punkts, lai iekļūtu tur Krievijas vietā. Domāju, mums šobrīd patiešām ir laba komanda.

Gal, Izraēla līdz šim kādā no TOP čempionātu finālturnīriem ir kvalificējusies vienreiz. Tas notika 1970. gadā Pasaules kausa izcīņā. Kas nav ļāvis to atkārtot kopš tā laika? Kas citām valstīm ir vairāk nekā jums?
Albermans: Kā jau Roberto teica, nupat mums pietrūka pavisam maz. Pie tam es domāju, ka mūsu grupa pēc sastāva bija spēcīgākā. Krievija vēlāk tika līdz pusfinālam, arī horvāti izkļuva no grupas, un Anglija vispār ir viena no varenākajām futbola nācijām. Mēs spēlējām tiešām labi un tagad, Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas turnīrā, mēģināsim vēlreiz.

Roberto, jūsu otrajā grupā ir Grieķija un Šveice. Vai tās būs lielākie traucēkļi jūsu ceļā uz pirmo finālturnīru pēdējo 40 gadu laikā?
Kolauti: Jā, domāju, ka tās ir spēcīgākās mūsu konkurentes šajā grupā. Taču ja identificēsim tikai šos divus pretiniekus un par primāri izvirzīsim tikai šo komandu uzveikšanu, tad nekas nesanāks. Tā saucamajās vieglākās spēlēs pret Moldovu, Latviju un Luksemburgu ir sevi jāatdod par visiem 100%, lai nevajadzīgi nezaudētu punktus.

Gal, ko Izraēlai un tās futbolam nozīmētu kvalificēšanās 2010. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīram?
Albermans: Tas būtu fantastiski. Esam maza valsts, un tā būtu liela bauda parādīt, ko spējam, uz lielās futbola skatuves. Izraēlas futbolam tas dotu milzu grūdienu, īpaši jauniešu futbola ziņā.

Izmantotie resursi:
fifa.com