Mhitarjana vietā ārzemju zvaigznes un naturalizācija milzīgos kvantumos

B līga un kvalifikācijas līderpozīcija
Oktobrī uzzinot topošās pretinieces kvalifikācijā, daudzi, protams, kā galveno sāncensi tabulā izcēla Armēniju, ar kuru 2009. gada februārī pārbaudes spēlē Kiprā cīnījāmies 0:0, bet 2014. gada septembrī mājās, pateicoties Valērija Šabalas diviem vārtiem, uzveicām ar 2:0 – ar visu tobrīd Dortmundes "Borussia" spēlējošo Henrihu Mhitarjanu un citiem leģionāriem pamatsastāvā. Kaut gan 34 gadus vecais Čempionu līgas finālists Milānas "Inter" rindās un desmitkārtējais Armēnijas gada futbolists Mhitarjans karjeru izlasē beidza jau 2022. gada pavasarī, tā arī nesasniedzot 100 spēļu robežu (95 spēles un izlases rekords 32 vārti), un 12. oktobra mājas spēle patiesi būs mūsu matemātiski reālākā iespēja tikt pie uzvaras šajā ciklā, Armēnijas valstsvienību absolūti nevajadzētu nenovērtēt. Rītvakar favorīti būs mājinieki, un Armēnijas jaunais galvenais treneris Oleksandrs Petrakovs uzsver, ka ir ieradies, lai Armēniju aizvestu uz finālturnīru. Uz papīra Armēnijas izlase pašlaik ir liekama virs mums.

Ja mēs Nāciju līgā trīs sezonas mīcījāmies D līgā un tikai nākamgad beidzot spēlēsim C līgā (vienā līgā ar armēņiem), tad Armēnija pirmajās divās sezonās tika uz augšu. 2018./19. g. sezonā D līgā otrā vieta aiz Ziemeļmaķedonijas (4:0 mājās, 0:2 viesos) un priekšā Gibraltāram (0:1, 6:2) un Lihtenšteinai (2:1, 2:2), 2020./21. g. pirmā vieta C līgā – priekšā Ziemeļmaķedonijai (1:0, 1:2), Gruzijai (2:2, 2:1) un Igaunijai (2:0, 1:1), bet pagājušajā gadā B līgā debija piedzīvota ar 1:0 mājās pār Īriju. Turpinājumā gan piecas sakāves un B līgas pamešana – 0:2 Skotijā, 0:3 Lodzā pret Ukrainu, 1:4 mājās pret Skotiju, 0:5 mājās pret Ukrainu un 2:3 Īrijā, atspēlējot 0:2 un trešos ielaižot galotnē. Kurš bija pie Ukrainas izlases stūres graujošajās uzvarās ar 3:0 un 5:0? Tieši Petrakovs, kurš 10 gadus vadīja Ukrainas jaunatnes izlases, pēc "Euro 2020" vispirms kā pagaidu un pēc tam kā pilnvērtīgs galvenais treneris stājās pie nacionālās izlases stūres, bet ziemā pārņēma Armēnijas vadību.

B līga ir armēņu drošības spilvens, kas dod lielas cerības uz pārspēlēm, ja apakšgrupā neizdosies iekļūt labāko divniekā (favorītes uz tiešajām ceļazīmēm, protams, ir Horvātija un Turcija), bet vēl nesen armēņi dažus mēnešus varēja pamatoti sapņot arī par izkļūšanu no kvalifikācijas grupas. 2021. gada martā Armēnija arī bez Mhitarjana Pasaules kausa atlasi sāka ar trim uzvarām – vēls 1:0 Lihtenšteinā, 2:0 mājās pār Islandi un 3:2 mājās pār Rumāniju. Septembrī jau ar Mhitarjanu sekoja 0:0 Ziemeļmaķedonijā, un piektās kārtas līderu duelī Armēnija Štutgartē viesojās ar punkta pārsvaru pār Vāciju – sekoja gan smaga sagrāve ar 0:6, izlaistas vadības pār Lihtenšteinu un Islandi (abās 1:1) un vēl trīs zaudējumi, tostarp mājās 0:5 pret Ziemeļmaķedoniju. Pirmajās četrās kārtās 10 punkti no 12, pārējās sešās – divi punkti no astoņpadsmit, kas beigās deva tikai ceturto pozīciju grupā un skaudru atgriešanos uz zemes.

15 no 28 kandidātiem – naturalizēti spēlētāji
Daudzu Āfrikas nacionālo izlašu vadības galvenais ikdienas uzdevums ir atrast un pārvilināt eiropiešus ar izcelsmi šajās Āfrikas zemēs – virkne Āfrikas izlašu lielā mērā balstās uz Francijas futbola sistēmas augļiem, bet Eiropā ierasti izcēlās Balkānu valstis, kuras mājās sauca etniskos tautiešus, kuru ģimenes devās bēgļu gaitās kara laikā, Britu salu izlases (Lielbritānijas dēļ tas gan tik un tā ir cits stāsts) un Turcija – daudz etnisko turku ir Vācijā, Nīderlandē, Francijā un citur. Taču nu naturalizācijas galvenā asociācija Eiropas futbolā ir Armēnija. Ārzemnieku piesaiste Armēnijai nav sveša (no senākas pagātnes izceļas sportiski naturalizētais brazīlietis Markuss Picelli un etniski naturalizētais Turcijā dzimušais, Nīderlandē izaugušais Arass Ezbilizs, kurš nupat kļuva par Armēnijas čempionu, bet izlasē nav spēlējis jau trīsarpus gadu), taču jaunums ir tas, cik milzīgos kvantumos šī naturalizācija notiek.

Martā pret Turciju (1:2, armēņi arī bija vadībā ar 1:0) pamatsastāvā bija septiņi naturalizētie, piektdien Velsā – jau astoņi, un uz jūnija nometni Petrakovs izsauca 28 spēlētājus, no kuriem etniski vai sportiski naturalizēta ir vairāk nekā puse – 15 no 28! Lielākā pārstāvniecība, protams, ir Armēnijas kaimiņvalstij Krievijai, kurā uzauga septiņi izlašnieki, ieskaitot Horenu Bajramjanu, kurš savainojuma dēļ (līdzīgi kā Kamo Hovhannisjans un Tarons Voskanjans) izlases nometni gan jau ir pametis. Krievijā piedzima un uzauga arī bijušais "Liepājas" pamatvārtsargs Arsens Beglarjans, kurš 2018. gada otrajā pusē rezervē nostūma Krišjāni Zviedri, - viņš gan profesionālo karjeru sāka tieši Armēnijā un Armēniju sāka pārstāvēt jau no U21 izlases. Un Armēnijas pamatsastāva kreisais pusaizsargs ir Maskavas CSKA audzēknis un "Lokomotiv" pārstāvošais Nairs Tiknizjans, kurš 2020. gada oktobri "Skonto" stadionā Krievijas U21 izlases rindās ar 4:1 pārspēja Latvijas U21 izlasi ar Nilu Puriņu, Danielu Balodi, Alekseju Saveļjevu, Maksimu Toņiševu un Dmitriju Zelenkovu pamatsastāvā un Eduardu Dašķeviču uz maiņu.

Ar ārzemniekiem saistāma ne vien Armēnijas izlases, bet arī Armēnijas klubu futbola izaugsme – līdzīgi kā tas šajos gados bijis arī, piemēram, Latvijā un Lietuvā. Ja pagājušajā rudenī priecājāmies par RFS iekļūšanu grupu turnīrā, tad Armēnija Eiropas Konferences līgas grupu turnīrā tikusi abās divās sezonās kopš Eirokausu reformas, turklāt – caur Čempionu līgu un Eiropas līgu, nevis Eiropas Konferences līgu. Pārspējot Velsas, Kazahstānas, Rumānijas un Luksemburgas klubus, gan "Alashkert", gan "Pyunik" iekļuva Eiropas līgas "play-off" kārtā, kur sīvi zaudēja Glāzgovas "Rangers" (0:0, 0:1) un Tiraspoles "Sheriff" (0:0, 0:0, neveiksme pendelēs). Eiropas Konferences līgas grupu turnīrā "Alashkert" ar vienu punktu gan palika pēdējā aiz Austrijas LASK (0:3, 0:2), Telavivas "Maccabi" (1:1, 1:3) un Somijas HJK (2:4, 0:1), bet "Pyunik" gan finišēja trešajā vietā – aiz Bratislavas "Slovan" (2:0, 1:2), Šveices "Basel" (1:2, 1:3) un priekšā Viļņas "Žalgirim" (2:0, 1:2). Grupu turnīrā "Alashkert" vidēji laukumā bija 2,72 armēņi (neskaitot tobrīd vēl nenaturalizētu serbu), bet "Pyunik" – 3,35. RFS vidēji laukumā bija 3,45 latvieši (rādītāju uzlaboja pēdējā kārta), bet "Žalgirim" – tikai 1,56 lietuvieši.

Okupantu līgas zvaigzne, MLS zvaigzne un "Bayern" talants
Armēnijas lielā loze Krievijā ir uzbrūkošais centra pussargs Eduards Spercjans, kurš aizvadījis divas lieliskas sezonas "Krasnodar" sastāvā, šosezon tika atzīts par okupantu līgas labāko pussargu un vasarā visdrīzāk tiks pie lielas pārejas uz Eiropu – starp galvenajiem pretendentiem tiek minēts Amsterdamas "Ajax". Šosezon Spercjans izcēlās ar 10+11, divās sezonās 53 spēlēs sakrājis 18+13, bet armēņi viņu pierunāja tieši pirms šīm divām sezonām, kad Spercjans bija vīlies minimālajā spēles laikā Krasnodaras galvenajā komandā – kaut viņš ar 16 vārtiem tolaik izcēlās dublieros līgu zemāk. Ar retiem izņēmumiem tieši karjeras posms, kurā spēlētājam nav ticības iekļūšanai lielvalsts izlasē, kurā uzauga, ir reālākais brīdis, kurā viņu var pārvilināt etniskā dzimtene – tādēļ, piemēram, Denisa Cirkina liktenis daudz skaidrāks visdrīzāk varētu būt pēc diviem gadiem, jo pašlaik viņš vēl pamatoti var cerēt uz tikšanu Anglijas U21 izlasē. Spercjanam nesen apritēja tikai 23 gadi – viņš vēl ilgus gadus varēs būt viens no Armēnijas līderiem. Interviju federācijas televīzijai Spercjans nesen sniedza krievu valodā, un skaidrs, ka viņš ne tuvu nav vienīgais Armēnijas izlasē, kuram pirmā valoda nav armēņu.

Armēņu diaspora Krievijā ir liela, taču ļoti daudz etnisko armēņu ir arī citur pasaulē. Pret Velsu sākumsastāvā bija Zviedrijas asīriešu un armēņu izcelsmes centra aizsargs Andrē Kalisirs, kurš tika nomainīts savainojuma dēļ, pa diviem vārtiem guva argentīniešu uzbrūkošais pussargs Lukass Selarajans un vācu centra uzbrucējs Grānts Leons Ranoss, uz maiņu nāca vēl viens argentīniešu uzbrūkošais pussargs Norberto Briasko, bet pieteikumā nebija Ukrainas U19 izlasē Petrakova vadībā spēlējušā uzbrucēja Artura Miranjana. 19 gadus vecais Ranoss divās spēlēs Armēnijas izlasē guvis četrus vārtus, aizvadīja ļoti rezultatīvu sezonu "Bayern" otrajā komandā, Vācijas ceturtajā līgā izceļoties ar 20+13, un kā brīvais aģents jau ir vienojies par četru gadu līgumu ar citu Bundeslīgas klubu Menhengladbahas "Borussia". Briasko 2022. gadā kļuva par Argentīnas čempionu, taču leģendārajā "Boca Juniors" kopumā spēlē maz, un no šajā rindkopā nosauktajiem īpaši ir jāizceļ Selarajans, kurš izlasē debitēja pirms nepilniem diviem gadiem.

🇦🇲 Sensational from Armenia 👏👏👏#EQlinkups | @Alipay pic.twitter.com/HkTtsPeDYU

— UEFA EURO 2024 (@EURO2024) June 16, 2023

Parīt 31. dzimšanas dienu svinošais Selarajans karjeru sāka Argentīnas "Belgrano", 75 spēlēs gūstot 10 vārtus, tad četrus gadus pavadīja Meksikas grandā "Tigres", 113 spēlēs (64 pamatsastāvā) gūstot 21 vārtus un tiekot pie trim tituliem, bet jau ceturto sezonu viņš pavada MLS. Kolumbusas "Crew" 2020. gada sākumā viņu nopirka par 7,3 miljoniem eiro, un jau debijas gadā viņš palīdzēja izcīnīt MLS čempionu kausu, finālspēlē ar 2+1 kaldinot uzvaru pār Sietlas "Sounders" (3:0) un tiekot atzītam gan par finālspēles MVP, gan arī sezonas labāko jaunpienācēju. Kolumbusā Selarajans 97 spēlēs ir atzīmējies ar 38 vārtiem un 20 rezultatīvām piespēlēm un šosezon 15 spēlēs jau ir sakrājis 8+6. Selarajans ir vislabāk atalgotais spēlētājs komandā un 11. lielākās algas īpašnieks līgā – 3,8 miljoni ASV dolāru gadā. Arī Armēnijas izlasē, līdzīgi kā Turcijas, ir daudz tālsitienu meistaru, un Selarajans ir spilgtākais no tiem. Lērumu vārtu MLS viņš ir guvis ārpus soda laukuma un var būt bīstams pat no laukuma centra – oktobrī viņš izcēlās ar tālāko iesisto tiešo brīvsitienu MLS vēsturē, bet pirms nedēļas uz izlasi devās ar uzvaras vārtiem kompensācijas laikā no…savas laukuma puses. 2:1 pret Čikāgas "Fire", kuras sastāvā vārtus guva līgas vislabāk apmaksātais futbolists Džerdans Šačiri (8,15 miljoni dolāru). Vārtsargiem pret Selarajanu jābūt modriem jebkurā spēles sekundē.

Sportiski naturalizētie, "Top 5" līgas un pilnīgi jauna izlase
Ja iepriekš pieminēta virkne spēlētāju, kuriem ir tuvāka vai tālāka etniskā saite ar Armēniju, tad Armēnija ir viena no Eiropas izlasēm, kas aktīvi praktizē arī sportisko naturalizāciju jeb naturalizāciju bez izcelsmes, kas procedūru krietni atvieglotu. Bez radniecības futbola noteikumi paredz vismaz piecus gadus ilgu, nepārtrauktu uzturēšanos (spēlēšanu) konkrētajā valstī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, un pašreizējā Armēnijas izlasē tādu ir pat trīs. Vidējā līnijā spēku un dinamiku dod 23 gadus vecais nigērietis Ugučukvu Ivu, kurš jau 18 gadu vecumā devās uz Armēnijas otro spēcīgāko līgu un šosezon kļuva par Armēnijas čempionu, rezervē bija arī 31 gadu vecais kolumbiešu centra pussargs Vbeimars Angulo, kurš Armēnijā spēlē jau astoņus gadus, bet Beglarjanu uz rezervi Velsā nobīdīja 33 gadus vecais serbs Ogņens Čančarevics, kurš debijā izprovocēja pretiniekam sarkano kartīti un kurš piecu gadu stāžu sasniedza februārī. Ja ko līdzīgu gribētu veikt arī Latvija (Dainis Kazakevičs un LFF vadība gan skaidri teikuši, ka sportisko naturalizāciju praktizēt nevēlas), tad Sedinā Keitā un Leonela Strumijas gadījumi jau ir nokavēti, bet Tomislavs Šāričs prom palaists pussezonu līdz stāžam.

Armēnijai pat visi trīs vārtsargi ir no ārzemēm – sportiski naturalizētais Čančarevičs, etniski naturalizētie Beglarjans un Staņislavs Bučņevs, pirms tam pirmais numurs bija cits Krievijas armēnis Davids Jurčenko. Krievijas armēņu vārtsargu piesaisti veicināja pašmāju problēmas ar vārtsargiem, kas 2011. gadā pat tika risināta ar ārzemju vārtsargu aizliegšanu līgā, tādēļ nācās domāt radoši. Dažu gadu laikā Armēnijas izlasē bijis vairāk nekā 20 etniski vai sportiski naturalizētu spēlētāju. Arī mums labi zināmais Vācijā dzimušais un Dānijā uzaugušais Edgars Babajans, kurš spēlēja "Riga", vai bijušais Eduarda Emša komandas biedrs "Noah" – Džordi Monrojs (Ararats), kurš atgriezies Kolumbijā un spēlē "Independiente". Jūnija logā (savainojuma dēļ?) nav arī Vācijas Bundeslīgas "Koln" rezerves uzbrucēja Sargisa Adamjana, kurš no "Hoffenheim" tika nopirkts par 1,5 miljoniem, taču aizvadīja ļoti vāju sezonu – 24 spēles, taču tikai četras pamatsastāvā un tikai vieni vārti. Kluba vadība jau izteikusies, ka Adamjanam, ja viņš vēlas turpināt būt klubā, vasarā būs jāierodas ar pavisam citu attieksmi un produktivitāti. Armēnijā dzimušais, bet Vācijā uzaugušais Adamjans, līdzīgi kā Ranoss, arī savulaik bija rezultatīvs Vācijas 4. līgā (33 spēlēs 16 vārti), izpelnījās paaugstinājumu uz 2. Bundeslīgu un pēc labas otrās sezonas (33 spēlēs 15 vārti) nokļuva Hofenheimā. Bundeslīgā viņam gan tikai 15 spēles pamatsastāvā un deviņi vārti kopumā 70 spēlēs.

Armēnijas izlase gan, protams, nav tikai naturalizētie spēlētāji. Mhitarjans ir Armēnijas futbola produkts un uz Ukrainu pārcēlās pēc četru titulu iegūšanas, pēcāk spēlējot arī Vācijas, Anglijas un Itālijas grandos. No pašreizējā sastāva vienīgais ar "Top 5" līgu pieredzi ir vietējais produkts, kapteinis Varazdats Harojans – 30 gadus vecais centra aizsargs lielu daļu karjeras sākuma pavadīja "Pyunik", tad nokļuva Irānā, Krievijā un Kazahstānā un no Astanas pārcēlās uz Spānijas "Cadiz". Divu gadu līgums gan tika izbeigts jau pēc pirmās sezonas, kurā viņš "LaLiga" aizvadīja 17 spēles un guva vienus vārtus. Pēc tam Kipras "Anorthosis" un šogad atgriešanās Astanā. Ja Harojanam ārzemju titulu vēl nav, tad divkārtējs Slovākijas čempions ir izlases sākumsastāva malējais pussargs Tigrans Barsegjans, kurš Bratislavā gan bija rotācijas spēlētājs (10/26+5). Kazahstānas čempions ir Harojana savainotais kluba biedrs Hovhannisjans, par Bulgārijas vicečempionu ar Sofijas CSKA kļuva Žirajrs Šagojans, kurš vēl gan pieder "Ararat-Armenia", bet agrāk vairāki armēņi titulus ieguva Ziemeļmaķedonijā – izplatīts galamērķis savulaik bija Skopjes "Vardar".

Piebildes: 1) iekavās aiz kluba norādīta vieta čempionātā vai nu 2022./23., vai arī 2023. gada sezonā, 2) + - vārti, a - rezultatīva piespēle, d - dzeltenā kartīte, r -palika rezervē, 3) V - vārtsargs, KPA - kreisais pusaizsargs, CA - centra aizsargs, LPA - labais pusaizsargs (Dašjana pamatpozīcijas ir centra pussargs), CP - centra pussargs, UP - uzbrūkošais pussargs, CU - centra uzbrucējs.

Pēc Petrakova vārdiem, Armēnijas izlasei ir augstas ambīcijas. Tai netrūkst meistarīgu spēlētāju, taču viena no galvenajām problēmām ir pieredzes un saspēlētības trūkums. Gan tas, ka daudzi spēlētāji ir gados jauni (piecus pašlaik drīkstētu saukt arī uz U21 izlasi), gan tas, ka daudzi no viņiem ir ar minimālu izlašu pieredzi. Velsā sākumsastāva kopējais līdz tam aizvadīto spēļu skaits pieaugušo izlasē bija 110 jeb vidēji 10 spēles katram. Tas vien jau ir maz, bet vēl izteiktāka aina kļūst tad, ja ņem vērā, ka gandrīz puse spēļu piederēja vienam pašam Barsegjanam (54 no 110) un ka astoņiem spēlētājiem izlasē nebija vairāk par astoņiem mačiem. Daudzi no viņiem izlasē ir debitējuši tikai jūnijā vai martā, arī Petrakovs izlasi ir pārņēmis tikai gada sākumā – talanta armēņiem ir daudz, bet komandas veidošana vēl ir tikai priekšā.

Detaļas un iezīmes var atšķirties, bet starp Turciju un Armēniju var vilkt daudz paralēļu – abas ir ļoti tehniskas komandas ar individuāli meistarīgiem spēlētājiem ,ar labiem uzbrūkošajiem spēlētājiem un kopumā labām uzbrukuma darbībām, taču arī daudz mīnusiem darbā bez bumbas. Savās mājās Armēnija ir spēcīga, taču arī savās mājās sliktu rezultātu nav trūcis – gan zaudēti punkti pret pundurvalstiņām, gan pamatīgas sagrāves pret sava vai augstāka līmeņa izlasēm. Kopš uzvaras pār īriem Armēnija jau desmit spēlēs pēc kārtas ielaidusi vismaz divus vārtus (pārsvarā gan pret laba līmeņa izlasēm) – tehniska izlase ar ievainojamu aizsardzību pret vertikālu izlasi ar aktīvu aizsardzības spēli ir viens no futbola klasiskākajiem dueļiem. Uz Erevānu jābrauc pēc punktiem (daudzskaitlī!), bet Armēniju nevajag nenovērtēt – talanta tai netrūkst.