Vai Francija ir kļuvusi par vienu no "Euro 2012" favorītēm?

Pēdējos divos finālturnīros Francija piedzīvoja milzu šoku un fiasko - abas reizes ne tikai neizdevās iekļūt izslēgšanas spēlēs, bet Francija ar vienu punktu palika pēdējā vietā apakšgrupā. Turklāt Dienvidāfrikā Francija sarīkoja milzu skandālu, kas vainagojās ar daudzām diskvalifikācijām. Vērtējot Les Bleus izredzes, futbola līdzjutējiem un ekspertiem, protams, arvien vēl atmiņā ataust iepriekšējo gadu nožēlojamā Francijas izlase, tomēr šobrīd tā ir pavisam cita komanda - gan trenera, gan sastāva, gan atmosfēras, gan spēles stila, gan kvalitātes ziņā. Izlasē ir notikusi paaudžu maiņa, un no tās aizgājuši tādi spēlētāji kā Nikolā Anelkā (DĀR bija 31 gads), Viljams Galass (32) un Tjerī Anrī (32), bet tobrīdējiem izlases līderiem Patrisam Evrā un Frankam Riberī šajā modelī nekas nav garantēts un vieta laukumā un ģērbtuvēs jāizcīna no jauna. Ierindā nav arī citu spēlētāju, tiesa, tas ir viņu snieguma klubā dēļ.

Lorāna Blāna ēra sākās ar diviem zaudējumiem. Vispirms, neizsaucot nevienu no Pasaules kausa varoņiem, tika zaudēts Norvēģijā (1:2), bet tad Francija atlases ciklu savās mājās sāka ar neveiksmi pret Baltkrieviju (0:1). Tomēr vēlākie rezultāti pierādīja, ka klupiens pret baltkrieviem bija tikai nejaušība, nevis katastrofas turpinājums. Kopš tā laika Francija nav zaudējusi ne spēlē, izcīnot 15 uzvaras un sešreiz spēlējot neizšķirti. Ar tik garu sēriju šobrīd nevar lepoties neviena izlase pasaulē. Blāns gan regulāri cenšas slāpēt Francijā augošās ambīcijas, tādējādi, iespējams, noņemot papildu slogu no spēlētāju pleciem. 1998.gada pasaules čempions daudz izteicies par komandas vājajām vietām un uzsvēris, ka izlase vēl ir tikai pārbūves procesā un ka galvenais ir izveidot konkurētspējīgu vienību 2016.gada Eiropas čempionātam, kas norisināsies pašu mājās.

Lai arī izlase patiesi vēl joprojām ir pārbūves procesā (turklāt drīzāk tā sākuma, nevis beigu posmā), Francijas kavā ir divi ļoti spēcīgi trumpji - malējais pussargs/uzbrucējs Franks Riberī un centra uzbrucējs Karims Benzemā, kuri abi aizvada labāko sezonu savā karjerā. Riberī šosezon visos turnīros izcēlies ar 17 gūtiem vārtiem un 26 rezultatīvām piespēlēm, savukārt Benzemā kontā 32 precīzi sitieni un 16 piespēles. Par Benzemā talantu un potenciālu visa Francija un Eiropa zināja jau pirms vairākiem gadiem, taču tikai šosezon Karims beidzot pa īstam ir atvēries visaugstākajā līmenī. Pēc pusotras ļoti vājas sezonas Madridē Benzemā jau no šīs sākuma ir pārliecinoši izkonkurējis Gonsalo Igvainu. Lai arī argentīnietis Spānijas čempionātā pat bija rezultatīvāks, Benzemā savu vietu ieguvis tādēļ, ka spēj piedāvāt daudz vairāk par vārtu guvumiem vien - francūzis teicami piedalās uzbrukumu veidošanā, ir bīstams arī flangos un laukuma dziļumā, nevis tikai soda laukumā, turklāt beidzot sācis strādāt arī bez bumbas.

Individuāli spēcīgi spēlētāji Francijai bijuši arī agrāk, taču bieži problēma bijusi no viņiem izveidot vienotu veselumu. Riberī, kurš Vācijā ir iemantojis superzvaigznes statusu bet Francijā no pielūgsmes objekta ātri pārvērtās vienā no nemīlētākajiem spēlētājiem, lielisko kluba formu reti spējis pārnest arī uz izlasi. Franks, kurš ir sanaidojies arī ar Marseļas "Olympique" līdzjutējiem, valstsvienībā pārlieku bieži centies neveiksmīgi uzņemties iniciatīvu, tādējādi norokot vienu uzbrukumu pēc otra. Taču tagad viņš lieliski aizvadīja pārbaudes spēles, katrā gūstot pa vārtiem, pārtraucot vairāk nekā trīs gadus ilgušo sausuma periodu un demonstrējot lielisku sapratni ar Benzemā. Tikmēr Benzemā parādīja visu savu tehnikas arsenālu - gan asprātīgas kombinācijas, gan filigrānas piespēles, gan tikpat lieliski sitieni.

Teicami izskatījes ne tikai Benzemā un Riberī, bet arī viss Francijas uzbrukums un vidējā līnija. Blāns, stājoties pie stūres, vēlējās ieviest spāņu tipa futbolu - ar uzsvaru uz teritorijas kontroli, saspēli ar ātrām un īsām piespēlēm un nemitīgām pozīciju maiņām. Francija brīžiem spēlēja ļoti augstā tempā, turklāt ļoti pārdomāti un bez panikas pat tad, kad rezultāts bija par sliktu vai pretinieku aizsardzība prasmīgi turējās pretī. Jā, pārbaudes spēlēs vienīgā cienīgā pretiniece bija Serbija, tomēr tik lidojoša Francijas izlase nebija redzēta jau sen - pat pret Luksemburgu vai Fēru salām ne. Tiesa, šādu sniegumu neizdevās rādīt visas spēles garumā, un to, vai kritums bija fizisko slodžu dēļ vai tā bija likumsakarība, redzēsim vien finālturnīrā.

Turklāt pēc ilgiem laikiem Francija var ar prieku lūkoties rezervistu soliņa virzienā. Uzbrukumā ir Francijas čempionāta labākais vārtu guvējs un viens no spilgtākajiem atklājumiem Olivjē Žirū, kurš lieliski darbojas otrajā stāvā un atzīstami spēlējis arī izlasē. Žirū valstsvienībā aizvadījis sešus mačus, tikai vienā izejot pamatsastāvā, taču 202 minūšu laikā guvis vienus vārtus un atdevis četras rezultatīvas piespēles, piedaloties visos piecos Francijas vārtu guvumos! Tādējādi Blāna rīcībā ir arī lielisks plāns B, un priekšējās līnijas arsenālu dažādot var arī malējie pussargi Žeremijs Menezs un Hatems Ben Arfa, kuri sezonas beigās bija izcilā formā, kā arī Matjē Valbuenā un Marvēns Martēns.

Tomēr ne viss Francijas nometnē ir tik rožainās krāsās. Kamēr ar bumbu Les Bleus ir spējīgi uz lielām lietām, kvalitāte spēlē bez tās bijusi zem katras kritikas. Blāna vadībā izkristalizējās stabils centra aizsargu pāris Filips Meksess un Adils Ramī, taču to izjauca Meksesa nopietnais savainojums, kā dēļ viņš šosezon izlaidis daudz maču. Abi beidzot atkal spēlē kopā, taču Meksess no aizsardzības līdera kļuvis par vienu no vājākajām vietām visā mehānismā. Šobrīd invididuāli labākais franču centra aizsargs ir Lorāns Koscelnijs, tomēr Blāns, visticamāk, neriskēs un korekcijas neveiks. Ramī un Meksesa labā runā arī viņu prasmīgā pieslēgšanās uzbrukumiem.

Problēmas sagādā arī aizsardzības kreisā mala. Blāna favorīts Eriks Abidāls aknu transplantācijas dēļ diemžēl nevarēs spēlēt, bet viņa dublieris Patriss Evrā, kurš pēdējo divu gadu laikā piedzīvojis kritumu arī Mančestras "United" rindās, aizvadīja katastrofālu spēli pret Islandi. Jaunajam Anglijas čempionam Gaelam Klišī, tieši pretēji, aiz muguras ir laba sezona, taču arī šajā pozīcijā Blāns acīmredzot pieturēsies pie pārbaudītām vērtībām - pat, ja tās nepārliecina. Savainojumi radījuši problēmas arī balsta pussarga pozīcijā. Viena no Blāna pirmajām pārmaiņām pēc stāšanās amatā bija perspektīvā Jana Mvilā, kurš tuvu komandai bija jau Raimona Domeneka laikā, iespēlēšana, bet 21 gadu vecais pussargs gatavošanās posma spēlē pret Serbiju tika savainots jau pirmajā minūtē.

Mvilā droši vien izlaidīs spēli pret Angliju, bet grūti prognozēt, vai viņš varēs spēlēt pēc tam un cik labā kondīcijā viņš būs. Savainots ir arī potenciālais trešais numurs Blēzs Matuidī (viņš gan varētu būt ierindā jau pret angļiem), līdz ar to šobrīd palicis viens pats Alū Diarā, kurš saņēmis lielu kritiku par sniegumu Marseļas "Olympique" sastāvā. Ja vēl atceras, ka iespējamajā rezervē veselības problēmu dēļ nav Lasanas Diarā, Abū Diabī un Žeremija Tulalāna...Par spīti teicamajai nezaudēto spēļu sērijai un uzvarām Anglijā (2:1), Vācijā (2:1) un mājās pret Brazīliju (1:0), Francija Blāna vadībā darbojusies ļoti nestabili. Citējot kādu franču žurnālistu: Šī izlase ir spējīga iesist jebkuram, taču tai pašā laikā ir spējīga ielaist pret jebkuru. Līdz ar to nevajadzētu brīnīties, ja Francija sasniegs pusfinālu vai pat finālu, taču nevajadzētu brīnīties arī, ja tā atkal sagādās vilšanos. To, kura Francijas puse - pozitīvā vai negatīvā - triumfēs, rādīs tikai un vienīgi laiks.

Piezīmes:
[1] Treknrakstā atzīmēti potenciālie izlases pamatsastāva spēlētāji. Jāpiebilst, ka pret Angliju Jana Mvilā vietā, visticamāk, spēlēs Alū Diarā.
[2] Spēlētāju statistika ir attiecīgi par vietējo čempionātu un Čempionu līgu.
[3] Spēles pamatsastāvā/Spēles kopā.
[4] ]Vārti+piespēles.
[5] Statistika ņemta no Ligue1.com - French Football League - Ligue 1,... un Live scores, results, fixtures, tables,... .