RFS nezināmā teritorijā - kas Latvijas čempionus sagaida Konferences līgā?

Turnīra aizsākums

Pirmās runas par šādu turnīru aizsākās vēl 2015. gadā, kad UEFA vadībā vēl atradās Mišels Platinī. Tolaik gan viss vēl atradās tikai ideju līmenī, un Konferences līgas nosaukumu turnīrs ieguva krietni vēlāk. Plāna pamatā bija iecere uz Eiropas skatuves dot iespēju sevi pilnvērtīgāk parādīt komandām, kas nepārvar agrīnās Čempionu līgas un Eiropas līgas kvalifikācijas stadijas, savu Eirokausu kampaņu noslēdzot jau vasaras vidū pēc pāris aizvadītām spēlēm – gan vienībām no futbola lielvalstīm, gan jo īpaši - pastarītēm, kam pie ierastās sistēmas aizsniegties līdz grupu turnīram bijis ļoti sarežģīts uzdevums.

“Tā noteikti ir iespēja futbola attīstībai mazākās valstīs – pieredzēt starptautisko futbolu pretēji vienai vai divām spēļu kārtām pret vienu vai divām komandām [kvalifikācijā], izstājoties jau augustā,” ieceri raksturoja Skotijas futbola asociācijas izpilddirektors Stjūarts Regans.

UEFA klubu turnīru hierarhijas augstākajā plauktā nemainīgi ir atradusies Čempionu līga, kam seko Eiropas līgas turnīrs. Savā ziņā par Konferences līgas priekšgājēju var uzskatīt “Intertoto” kausu, kas savulaik arī bija trešā līmeņa sacīkstes aiz ČL un EL. Tiesa, turnīra formāts no Konferences līgas krietni atšķīrās. Tā pirmsākumi meklējami 1961. gadā, bet 1995. gadā turnīrs nonāca UEFA paspārnē. Sākotnēji turnīrs tika izspēlēts ierastā formātā ar grupu stadiju, izslēgšanas spēlēm un uzvarētāja noteikšanu finālā, bet, sākot ar 1967. gadu, izslēgšanas spēles vairs netika rīkotas, un par turnīra uzvarētājām kļuva katras grupas labākās komandas, saņemot naudas balvas.

1995. gadā “Intertoto” kausu pārņemot UEFA, mainījās arī turnīra formāts. Tas tika darīts vairākkārt, sākotnēji izspēlējot arī grupu turnīru, vēlāk – atsakoties no tā, taču vienojošais turnīra pamatprincips bija labāko komandu kvalificēšanās Eiropas līgai [tobrīd – UEFA kausam]. Šis turnīrs gan tika vērtēts neviennozīmīgi, savulaik Anglijas komandām pat atsakoties no dalības tajā, un kritiķi to sauca par traucējošu gatavošanās procesā nacionālo klubu čempionātu sezonai. Pieņemot izmaiņas Čempionu un Eiropas līgas kvalifikācijas formātā, 2007. gada izskaņā tika paziņots par to, ka tā būs pēdējā “Intertoto” kausa sezona.

Kad 2015. gadā atkal galdā tika celtas idejas par trešās šķiras UEFA klubu turnīra atjaunošanu, kā atskaites punkts kalpoja 2018. gads, līdz kuram vēl bija spēkā esoši TV raidtiesību līgumi. Tā gada nogalē tika panāktas visas nepieciešamās vienošanās, un 2. decembrī oficiāli tika dota zaļā gaisma turnīra rīkošanai, sākot ar laika periodu no 2021. līdz 2024. gadam. Sākotnēji nodēvēts par “UEFA Europa League 2”, Konferences līgas nosaukumu turnīrs ieguva vien nepilnu gadu vēlāk.

“Jaunais turnīrs padara UEFA klubu sacensības vēl iekļaujošākas kā jebkad iepriekš. Vairāk klubiem būs vairāk spēļu, vairāk valstis tiks pārstāvētas grupu turnīrā,” skaidroja pašreizējais UEFA prezidents Aleksandrs Čeferins. “Vērojams lielāks pieprasījums no klubu puses, lai palielinātu to iespējas biežāk un vairāk startēt Eirokausu sacensībās.” Līdz ar Konferences līgas izveidi tika samazināts Eiropas līgas grupu stadijas dalībnieču skaits [no 48 uz 32]. Čempionu līgu šīs transformācijas gan neietekmēja, arī tās grupu turnīrā paliekot 32 klubiem.

Visas sezonas garumā, ieskaitot gan kvalifikāciju, gan grupu turnīru un izslēgšanas spēles, Konferences līgā iesaistās 184 komandas, savukārt grupu turnīrā, gluži kā abos iepriekšminētajos turnīros, iekļūst 32.

Trešā līmeņa klubu turnīra izveide raisīja arī pamatotus apsvērumus finansiālajā ziņā, ņemot vērā, ka Eiropas futbola dūži spēlēs pie galdiem ar krietni augstākām likmēm. “Finansēm noteikti būs liela nozīme – skatoties uz ceļošanas izmaksām Eiropā un spēlēšanu turnīrā, kas tiks uztverts kā mazāk vērtīgs un ne tik prestižs,” laikā, kad ideja par Konferences līgu vēl nebija ieguvusi taustāmus apmērus, spekulēja Regans. “Es gan nedomāju, ka kāds tikai ķeksīša pēc vēlētos piedalīties turnīrā, kas nes zaudējumus.”

Naudas balvas par attiecīgu rezultātu sasniegšanu, salīdzinājumā ar Čempionu un Eiropas līgu, Konferences līgā, protams, ir krietni mazākas. No visiem klubu turnīriem, ieskaitot arī UEFA Superkausa finālspēli [starp ČL un EL uzvarētājām], UEFA ieņēmumi gaidāmajai sezonai tiek plānoti 3,5 miljardu eiro apmērā. 2,7 miljardi no tā tiks sadalīti naudas balvu piešķiršanai komandām, kas sasnieguši grupu turnīru fāzes. Čempionu līgas un Superkausa dalībniekiem balvu fonds atvēlēts 2,03 miljardu apmērā, Eiropas līgā – 465 miljonu eiro, savukārt Konferences līgas komandām tiks mazākais pīrāga gabaliņš - 235 miljoni.

Fiksētās naudas balvas UEFA turnīros, sasniedzot konkrētu tā stadiju (EUR)

Fiksētie bonusi (EUR)

Pirmā KL sezona – Morinju raksta vēsturi, Keins iesit “hat-trick”, bet paliek grupu turnīrā

Par pirmo čempionvienību Konferences līgas vēsturē pagājušosezon kļuva Itālijas A Sērijas vienība “Roma” ar Žuzē Morinju pie komandas stūres. Titulētais portugāļu treneris līdz ar to kļuva par vienīgo, kurš triumfējis visos trīs lielajos UEFA klubu turnīros – Čempionu līgā 2004. gadā ar “Porto” un 2010. gadā ar “Inter”, Eiropas līgā – 2017. gadā ar “Manchester United”. Konferences līgas finālā “Roma” ar 1:0, pateicoties Nikolo Dzaniolo vārtu guvumam, apspēlēja Roterdamas “Feyenoord”. Uzvara finālā “Roma” garantēja vietu jaunās sezonas Eiropas līgas grupu turnīrā [ko gan klubs tāpat sasniedza, pateicoties rezultātiem A Sērijā].

Jose Mourinho is the first-ever manager to win the Champions League, Europa League and Europa Conference League 👏 pic.twitter.com/juXysfFVlP

— GOAL (@goal) May 25, 2022

Pirmajā KL sezonā grupu turnīrā spēlēja komandas no 26 valstīm. Plašākā pārstāvniecība ar trim komandām bija Nīderlandei (“AZ Alkmaar”, “Feyenoord”, “Vitesse”), pa divām komandām pulcēja Čehija (“Slavia”, “Jablonec”), Dānija (“København”, “Randers”), Izraēla (“Maccabi Tel Aviv”, “Maccabi Haifa”) un Kipra (“Omonia”, “Anorthosis”). Nacionālo čempionātu lielais piecinieks Konferences līgas grupu turnīrā tika pārstāvēts ar vienu komandu no Anglijas, Itālijas, Vācijas un Francijas (“Tottenham Hotspur”, “Roma”, “Union Berlin” un “Rennes”). Pēc “La Liga” sezonas rezultātiem vietu KL vajadzēja ieņemt “Villareal”, kas gadu iepriekš bija triumfējusi Eiropas līgā, nopelnot ceļazīmi uz Čempionu līgu. Šosezon gan tieši “Villareal” kļūs par par pirmo Spānijas komandu Konferences līgā, pēdējā kvalifikācijas kārtā pārvarot Splitas “Hajduk” barjeru.

Pārvarot kvalifikāciju Konferences līgā, trīs nacionālo čempionātu klubi pirmo reizi valstu vēsturē iekļuva kādā no Eirokausu grupu turnīriem – to paveica Igaunijas “Flora”, Armēnijas “Alashkert” un Gibraltāra “Lincoln Red Imps”, kas pēdējā kvalifikācijas kārtā apturēja tā brīža Latvijas čempionvienību “Riga”. No minētajām komandām visas gan finišēja savu grupu pēdējās vietās, bet nosacīti vislabāk veicās tieši Tallinas “Flora” – ja Gibraltāra klubs palika bez punktiem, bet armēņi četrās spēlēs guva vienu neizšķirtu, tad mūsu ziemeļu kaimiņi pamanījās tikt arī pie vienas uzvaras, ar 1:0 pieveicot Belgradas “Partizan”. Tāpat “Flora” divreiz spēlēja neizšķirti (2:2) ar Kipras “Anorthosis”.

Vēsturiskos pirmos vārtus Konferences līgā Telavivas “Maccabi” un Erevānas “Alashkert” duelī 2021. gada 14. septembrī mača 13. minūtē guva horvātu uzbrucējs Stipe Perica. “Tā bija mana pirmā spēle Eirokausu turnīrā, un to es atcerēšos visu mūžu. Tas man nozīmē daudz, jo to neviens nekad vairs nevarēs atkārtot. Neviens man to nevarēs atņemt,” par vēsturisko momentu izteicās “Maccabi” uzbrucējs.

⏮ Stipe Perica scoring the first goal of the Europa Conference League group stage in 2021/22 👏#UECL | #FlashbackFriday pic.twitter.com/Jlh9wCjCoo

— UEFA Europa Conference League (@europacnfleague) August 26, 2022

Pie zināmiem pārsteigumiem jāmin Vācijas Bundeslīgas un Anglijas Premjerlīgas klubu neveiksmīgais starts, nespējot izkļūt no grupu turnīra. Berlīnes “Union” E grupā ieņēma trešo vietu ar septiņiem punktiem, palaižot priekšā nākamo finālisti “Feyenoord” un Prāgas “Slavia”. Berlīnes klubs, kas iepriekšējā sezonā bija finišējis septītajā vietā Bundeslīgā, vienīgās divas uzvaras izcīnīja pret grupas pastarīti “Maccabi Haifa” un vienreiz spēlēja neizšķirti ar “Slavia” (1:1). Čehijas klubs vēlāk aizkļuva līdz KL ceturtdaļfinālam, kurā atzina tieši “Feyenoord” pārākumu.

“Tottenham Hotspur” nonāca nosacītajā nāves grupā ar Francijas “Ligue 1” komandu “Rennes” un Nīderlandes “Vitesse”, kā arī Slovēnijas “Mura”. Tieši mačā ar slovēņu klubu Totenhemas superzvaigzne Harijs Keins kļuva par pirmā hat-trick autoru Konferences līgas vēsturē, nākot uz maiņu 59. minūtē (5:1). Tomēr atbildes spēlē viesos, Keinam jau aizvadot pilnu maču, “Tottenham” 32. minūtē palika mazākumā un maču zaudēja (1:2). Tam sekoja arī plaša saslimšana ar Covid-19 komandas rindās, UEFA atceļot grupu turnīra pēdējo spēli pret “Rennes” un piešķirot britu klubam tehnisko zaudējumu.

Lēmumu bija iespējams apstrīdēt, taču klubs izlēma to nedarīt, pamatojoties ar saspringto grafiku Premjerlīgā jaunu datumu nozīmēšanas gadījumā, kā arī spēlētāju savainojumu problēmām. Lai arī komanda Konferences līgas spēlēs vairākkārt deva atpūtu saviem līderiem un vienības pamatvārtsargs Igo Loriss turnīrā aizvadīja tikai vienu spēli, kā arī ņemot vērā minētās veselības likstas, ar uzvaru atceltajā spēlē “Tottenham Hotspur” gan būtu pieticis iekļūšanai nākamajā kārtā.

Izslēgšanas turnīra pirmajā kārtā Konferences līgā iesaistījās astoņas komandas, kas paralēli ritējušā Eiropas līgas grupu turnīrā bija finišējušas trešajā vietā savās apakšgrupās. To starpā arī tādas komandas kā “Leicester City”, “PSV Eindhoven”, kas tika ielozētas vienā zarā, un Marseļas “Olympique”. Holandiešu klubs ar zināmām grūtībām pārvarēja Telavivas “Maccabi” barjeru (2:1 divu spēļu summā), bet Lesteras un Marseļas klubi pirmajā kārtā bija krietni pārliecinošāki. Nākamajā kārtā – astotdaļfinālā – “Leicester City” no tālākas cīņas izslēdza “Rennes” (3:2 summā), bet ceturtdaļfinālā apspēlēja arī PSV (2:1 summā).

Pusfinālā Lestera tikās ar Morinju vadīto “Roma”, kas iepriekšējās kārtās bija pieveikusi Nīderlandes “Vitesse” (2:1 summā) un norvēģu “Bodø/Glimt” (5:2 summā). Pirmais mačs noslēdzās neizšķirti (1:1), bet atbildes duelī pārāki bija romieši (1:0). Otrajā pusfinālā, pateicoties rezultatīvai uzvarai pirmajā mačā, “Feyenoord” pārvarēja Marseļas kluba barjeru (3:2 summā), pirms tam aiz sevis atstājot “Partizan” (8:3 summā) un “Slavia” (6:4 summā). Finālspēlē, kas šī gada 25. maijā risinājās Albānijas galvaspilsētā Tirānā, “Roma” triumfēja ar 1:0.

Tieši abu finālistu futbolisti atradās sezonas labāko snaiperu galvgalī – desmit vārtus guva “Feyenoord” uzbrucējs Sirils Desērss, bet par vieniem mazāk bija “Roma” pārstāvja Temija Eibrahama rēķinā. Pēc veiksmīgā snieguma Konferences līgā Desērss pārcēlās uz A Sērijas klubu “Cremonese”, bet astoņus vārtus guvušais kolumbiešu pussargs Luiss Sinistera, kurš kopā ar abiem minētajiem uzbrucējiem tika iekļauts arī sezonas simboliskajā izlasē, par 21 miljonu angļu mārciņu pārgāja uz “Leeds United”, uzstādot izejošo transfēru summas rekordu Roterdamas kluba vēsturē. Par Konferences līgas sezonas labāko spēlētāju tika atzīts “Roma” pussargs Lorenco Pelegrīni.

No valstīm ārpus labāko divdesmitnieka UEFA valstu koeficienta reitingā [pirms 2021./22. g. sezonas] KL grupu turnīra stadiju pārvarēja klubi no Norvēģijas (#22), Izraēlas (#23) un Azerbaidžānas (#26). Ja Azerbaidžānas “Qarabağ” un Izraēlas “Maccabi Tel Aviv” izstājās izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā, tad Norvēģijas “Bodø/Glimt” aizcīnījās līdz ceturtdaļfinālam. Latvija pēc pagājušās sezonas rezultātiem ieņem 38. vietu starp 55 valstīm, apsteidzot Igauniju (#45), bet piekāpjoties Lietuvai (#34). Norvēģija pakāpusies jau uz 17. vietu, bet Izraēla un Azerbaidžāna palikušas tā brīža pozīcijās.

Lihtenšteinas “Pelnrušķītes stāsts” un RFS kompānija šosezon

Pirmo reizi kluba pastāvēšanas vēsturē, kļūstot par otro Latvijas komandu, kas spējusi iekļūt kādā no Eirokausu grupu turnīriem [pirms “Ventspils” 2009./10. gada Eiropas līgā], jaunajā Konferences līgas sezonā startēs arī pašreizējā valsts čempionvienība RFS. Viktora Moroza vadītā komanda vasaras Eirokausu kampaņu sāka Čempionu līgā, kur izstājās pirmajā kvalifikācijas kārtā, bet, pārceļoties divus stāvus zemāk, pieveica Maltas “Hibernians” (4:2 summā) un Ziemeļīrijas “Linfield” (3:3 (4:2 pendelēs)), un iekļuva pamatturnīrā.

Igaunijas komandas šosezon startam KL nekvalificējās, bet debijas sezona šajā turnīrā priekšā Viļņas “Žalgiris”. Lietuvas klubam padevās jaudīgs Eirokausu vasaras sākums, pārvarot pirmās divas ČL kvalifikācijas kārtas (2:1 summā pret “Balkani”, 3:0 pret “Malmo”), bet atduroties pret “Bodø/Glimt” barjeru (1:6 summā). “Žalgiris” pēcāk pārcēlās uz Eiropas līgas play-off kārtu, kur piekāpās Bulgārijas “Ludogorets” (3:4 summā), un nonāca KL grupu turnīrā. Pērn neviens lietuviešu klubs līdz pamatsacensībām netika.

RFS futbolisti grupu sacīkstēs būs vienīgie Latvijas pārstāvji spēlētāju rindās. Tuvu to sasniegšanai bijaarī valstsvienības uzbrucēja Vladislava Gutkovska Čenstohovas “Rakow”, kas play-off kārtā ar 2:3 divu maču summā atzina Prāgas “Slavia” pārākumu. Čehijas klubs ir viens no septiņiem, kas KL grupu turnīrā spēlēs otro sezonu pēc kārtas (arī Nīderlandes “AZ”, Beļģijas “Gent”, Rumānijas “CFR Cluj”, Serbijas “Partizan”, Slovākijas “Slovan” un Šveices “Basel”). Top 5 čempionātus šosezon pārstāvēs “Villareal” (Spānija), “West Ham” (Anglija), “Köln” (Vācija), “Nice” (Francija) un “Fiorentina” (Itālija), kas nonākusi vienā grupā ar RFS.

No valstīm, kas UEFA koeficientu reitingā pēc aizvadītās sezonas rezultātiem ieņem zemāku vietu par Latviju (#38), KL grupu turnīrā būs pārstāvētas četras. Kosovas (#39) “Balkani” pēdējā kvalifikācijas kārtā pieveica Ziemeļmaķedonijas “Shkupi” (3:1 summā), Īrijas (#40) “Shamrock Rovers” un Armēnijas (#41) “Pyunik” izstājās Eiropas līgas play-off kārtā, bet par pārsteigumu parūpējās Lihtenšteinas (#49) “Vaduz”.

Pundurvalsts klubs, kas ikdienā spēlē Šveices pēc spēka otrajā līgā [Lihtenšteinai nav nacionālā čempionāta, taču ir kausa turnīrs], kā Lihtenšteinas kausa ieguvējs sāka cīņu Konferences līgas kvalifikācijā no otrās kārtas. “Vaduz” tajā pieveica Slovēnijas “Koper” (2:1 summā), tālāk apspēlēja Turcijas Superlīgas bronzas medaļnieci “Konyaspor” (5:3), bet pēdējā kārtā tika galā arī ar 32-kārtējo Austrijas čempionvienību Vīnes “Rapid” (2:1). Lihtenšteinas klubs turklāt šo ceļu pievārēja, spēlējot ne-čempionu zarā, kurā konkurence ir krietni spēcīgāka.

🇱🇮 HISTORY! VADUZ BECOME THE FIRST LIECHTENSTEIN CLUB TO REACH THE EUROPEAN GROUP STAGES!

The only UEFA member so small it doesn't have its own league completes a fairytale run to the Conference League!

We will have a second-division club in continental competition this season! pic.twitter.com/LhA8uGqNFJ

— The Sweeper (@SweeperPod) August 25, 2022

2022./23. gada sezonas Konferences līgas grupu turnīra dalībnieki, to vieta iepriekšējā nacionālo čempionātu sezonā

Piezīme: “Vaduz” ieņemtā vieta iepriekšējā sezonā Šveices pēc spēka otrajā līgā

Grupu turnīrs sāksies 8. septembrī, kad A grupā pirmo maču aizvadīs arī RFS, viesos tiekoties ar Itālijas “Fiorentina”. Grupas ietvaros komandas katra ar katru aizvadīs pa vienai savstarpējai spēlei mājās un viesos, turnīru turpinot divām labākajām komandām. Otrajā vietā finišējušās vienības izslēgšanas stadiju sāks ar pirmo kārtu [“knockout phase”], kur tām pretī stāsies astoņas Eiropas līgas grupu turnīrā trešo vietu ieņēmušās komandas, savukārt KL grupu uzvarētājas cīņu par trofeju sāks nākamajā kārtā – astotdaļfinālā [“round of 16"].

Finālspēle norisināsies nākamā gada 7. jūnijā “Eden Arena” Prāgā. “WilliamHill” bukmeikeru vērtējumā galvenā favorīte uz uzvaru turnīrā ir “Villareal”, kam seko “West Ham” un “Fiorentina”. Tiesa, šeit gan jāņem vērā, ka izslēgšanas fāzē sacensībā par titulu iesaistīsies arī no Eiropas līgas izkritušās komandas. Ārpus top 5 valstu komandām visaugstāk tiek vērtētas “AZ Alkmaar” un “Basel” izredzes. RFS tiek atvēlēta dalīta piektā vieta no beigām – 200 pret 1, tikpat arī “Vaduz” un “Žalgiris” komandām, zemāk vērtējot tikai “Pyunik” un “Ballkani”.

Pasaules kausa ieguvējs Ezils “Skonto” stadionā un RFS mērķi

Kad pērn Konferences līgā, izstājoties no EL, ar pirmo izslēgšanas spēļu kārtu iesaistījās “Leicester City”, tās galvenais treneris Brendans Rodžerss savos izteikumos lika noprast, ka jaunizveidotais UEFA klubu turnīrs viņa uzmanību pirms tam nav izpelnījies: “Jāsaka godīgi, ka pat īsti nezinu, kas tas ir. Visu cieņu turnīram, bet neesmu drošs, kas tas ir. Bet esmu drošs, ka drīz to uzzināsim.”

Šovasar savu pirmo iznācienu Konferences līgā piedzīvoja cita Anglijas Premjerlīgas komanda “West Ham”, kas play-off kārtā pārliecinoši tika galā ar Dānijas “Viborg” (6:1 summā). “West Ham” galvenais treneris Deivids Moizs gan savos pirmajos komentāros par turnīru bija krietni cildinošāks: “Šis turnīrs ir lielisks. Līgā ir tik daudz komandu, kas tev paspiedīs roku un pateiksies par Eiropas futbolu.” Moiza vadītā komanda pērn aizcīnījās līdz pusfinālam Eiropas līgā, kur piekāpās nākamajai čempionei “Eintracht Frankfurt”.

Skaidrs, ka krietni vairāk Konferences līgas veidolā iegūto iespēju padarīt reālāku sapni par Eirokausu grupu turnīra sasniegšanu vairāk novērtē valstis, kas Eiropas futbolā kotējas zemākos plauktos. Tā ir iespēja veikt jaunus ierakstus ne tikai klubu, bet arī visas valsts futbola vēsturē, piesaistīt līdzjutēju un sabiedrības interesi kopumā, veiksmīgas izlozes gadījumā atvedot uz savu valsti arī kādu no Eiropas futbola zvaigznēm vai lielvalstu komandām. RFS tas principā ir izdevies – “Skonto” stadionā spēlēs gan Itālijas “Fiorentina”, gan Pasaules kausa ieguvējs un ilggadēja Vācijas izlases vidējās līnijas pamatvērtība, pussargs Mesuts Ezils Stambulas “Başakşehir” rindās. Protams, klubiem ar mazāku budžetu zīmīgs faktors ir arī finansiālais ieguvums.

Tieši Stambulas kluba jaunpienācējs Ezils, kura karjera gan iegājusi norieta fāzē, arī saucams par vienu no lielākajām Konferences līgas zvaigznēm futbolistu vidū. “Fiorentina” sastāvā spēlē savulaik par 60 miljoniem uz “Real Madrid” pārgājušais serbu uzbrucējs Luka Jovičs, bet Anglijas Premjerlīgas vienīgās pārstāves “West Ham” kapteinis ir Anglijas valstsvienības “Euro 2020” pamatsastāva centra pussargs Deklans Raiss. Komandas aizsardzības centru cementē francūzis Kurts Zumā, kurš no “Chelsea” pērn tika nopirkts par nepilniem 35 miljoniem eiro. “Villareal” pārstāv tādi Spānijas izlases aizsargi kā Pau Toress un Rauls Albiols, kā arī pieredzējušais vārtuvīrs Pepe Reina. Francijas “Nice” šogad pastiprinājusies ar ilggadējo Dānijas izlases un “Leicester” pamatvārtsargu Kasperu Šmeihelu, un vairākas sezonas “Arsenal” un “Juventus” pavadījušo velsiešu uzbrucēju Āronu Remziju. Tiesa, jāņem vērā, ka futbolisti var vēl mainīt savus klubus transfēru perioda ietvaros.

RFS kluba ģenerāldirektors Māris Verpakovskis sarunā “Futbolbumbu” kanālā pauda, ka ir ļoti liels gandarījums par sasniegto rezultātu. Tomēr – lai arī primārais mērķis Eirokausu sezonā ir izpildīts, iekļūšana grupu turnīrā nozīmē arī jauna cēliena sākumu, kas paver vēl nebijušas iespējas. “Neviens neizies laukumā ar domu tikai izbaudīt atmosfēru vai apmainīties ar krekliem – protams, ka katrā spēlē uzstādīsim mērķi pacīnīties par punktiem. Šādā grupā likt mērķi izkļūt no grupas laikam nav reāli, bet cīnīties katrā spēlē par punktiem – kāpēc ne?”

RFS grupas kalendārs