Arī nākamajā Čempionu līgas sezonā arvien bez video atkārtojumiem

Kā norādīja UEFA prezidents Aleksanders Čeferins, šobrīd nav vienota viedokļa par VAR sistēmas izmantošanu futbola spēlēs. "Esmu redzējis lielu jucekli saistībā ar šo sistēmu, tāpēc nākamajā sezonā UEFA Čempionu līgā tā netiks izmantota," lēmumu komentēja Čeferins, norādot, ka ar VAR sistēmu daudzi šobrīd ir neapmierināti, kā piemēru minot Vācijas Bundeslīgu.

Jau vēstīts, ka VAR sistēma, visticamāk, tiks izmantota šī gada Pasaules kausa finālturnīrā, jo video tiesnešu darbu dedzīgi atbalsta Starptautiskās futbola federāciju asociācijas (FIFA) prezidents Džanni Infantīno. Tiesa, par to vēl sestdien lems Starptautiskās Futbola asociācijas padome (IFAB). Tāpat UEFA kongresā netika apmierināts Lielbritānijai piederošās Džērsijas Futbola asociācijas pieteikums kļūt par UEFA biedru. Džērsija, kurā dzīvo aptuveni 100 000 cilvēku, vēlējās kļūt par UEFA 56.biedru, tomēr lielākā daļa UEFA kongresa biedru šādu iespēju noraidīja.

Kā uzstāšanas runā uzsvēra Džērsijas Futbola asociācijas prezidents Fils Ostins, UEFA biedri jau ir tādas futbola asociācijas kā Gibraltārs, Skotija, Velsa un Ziemeļīrija, kas arī nav neatkarīgas valstis, līdz ar to arī Džērsija var pretendēt uz UEFA dalībnieka statusu. Pērn septembrī Džērsijas Futbola asociācija uzvarēja Sporta arbitrāžas tiesā (CAS), kas ļāva tai pretendēt uz UEFA biedra statusu.

UEFA kongresā uzstājās arī FIFA vadītājs Infantīno, aicinot Eiropas futbola federācijas uz ciešāku sadarbību lielu starptautisku projektu īstenošanā. "Kopā mēs varam veikt lielas pārmaiņas, tāpēc ceru, ka turpināsim sadarboties," sacīja Infantīno, piebilstot, ka šobrīd šī sadarbība nav perfekta.

Starp FIFA un UEFA šobrīd ir domstarpības par Pasaules kausa klubu komandām turnīra reorganizāciju. Infantīno piedāvājis, lai šajā turnīrā turpmāk piedalītos 24 nevis septiņas komandas, spēles aizvadot vasarā nevis decembrī, kā tas ir šobrīd. Pret to iebilst UEFA un vadošie Eiropas futbola klubi. Tikmēr Čeferins un UEFA vēlas nākotnē paplašināt jaunizveidoto UEFA Nāciju līgu arī globālā mērogā, jau sākot sarunas ar citām kontinentālajām futbola konfederācijām, šajā gadījumā apejot FIFA.

Tāpat pirmdien notika izmaiņas UEFA padomē, kur līdz 2021.gadam tika ievēlēts zviedrs Larss Kristers Ūlsons, kurš ir Eiropas profesionālo futbola līgu (ECA) asociācijas prezidents. Savukārt korupcijas skandālā iekļuvušā bijušā Spānijas Futbola federācijas prezidenta Anhela Marijas Viljara vietā ievēlēts Huans Luiss Larea Sarobe, kurš UEFA padomē būs līdz 2019.gadam. Vēl ungārs Šandors Šanji aizstās Viljaru kā Eiropas viceprezidents FIFA padomē.

UEFA arī paziņoja, ka 2016./2017.gada sezonā organizācija darbojusies ar 6,7 miljonu eiro zaudējumiem, kas radušies valūtas kursu svārstību dēļ, šos zaudējumus sedzot no savām rezervēm, kas šobrīd sasniedz 626 miljonus eiro. Tajā pat laikā UEFA ieņēmumi bijuši 2,38 miljardi eiro, taču tiek prognozēts, ka 2018./2019.gada sezonā tie sasniegs par 3,9 miljardus eiro, pateicoties UEFA Nāciju līgas un Čempionu līgas turnīriem.

UEFA kongresā arī nolemts, ka 2020.gada Eiropas čempionāta finālturnīra uzvarētāji saņems 34 miljonu eiro lielu prēmiju, bet kopā 24 dalībnieki sadalīs 371 miljonu eiro lielu naudas balvu fondu, katrao finālturnīrā tikušajai komandai garantēti tiekot pie 9,25 miljoniem. Kā zināms, tad 2020.gadā Eiropas čempionāta finālturnīrā pirmā reizi piedalīsies 24 komandas līdzšinējo 16 vietā, turnīram norisinoties 13 dažādās valstīs.

Izmantotie resursi:
LETA