Jurkovskis: "Vajadzēja uzvarēt ar vismaz trim vārtiem"

"Ja domā tagad [pusstundu] pēc spēles, tad, protams, ir pozitīvas domas par to, ka uzvarējām. Bet uzreiz pēc spēles negatīvisma man bija vairāk nekā pozitīvisma, jo ielaidām vēlus vārtus – kaut gan varējām uzvarēt arī ar 3:0 un 4:0 un uz Gruziju braukt ar lielāku pārsvaru," 28 gadus vecais Latvijas izlases aizsargs sacīja portālam Sportacentrs.com. "Spēlei bija jābeidzas ar vismaz trīs vārtu pārsvaru. Galo neiesistais 3:0? Par tādām lietām tagad vēl nerunājām. Tagad koncentrēsimies spēlei pret "Metta" un tad sāksim gatavoties atbildes spēlei – tad droši vien arī skatīsimies visus momentus. Taču nedomāju, ka viņam teiks ko sliktu – ne jau tīšām viņš sita garām."

Neskatoties uz tikai kompensācijas laikā gūtajiem vārtiem, pirmajā puslaikā "Riga" bija visnotaļ liels pārsvars, bet otrajā puslaikā spēle būtiski mainījās, nu jau arī gruzīniem daudz biežāk nonākot uzbrukuma trešdaļā un izprovocējot arī daudz standartsituāciju – kā no tuvākas, tā arī tālākas distances, vārtus izskaņā atgūstot tieši ar standartsituācijas palīdzību. "Cik nu redzēju ielaistos vārtus, bumba man pārlidoja pāri, nezinu, vai varēju vai nevarēju paspēt, no otrā staba uzsita pa vārtiem, Krišjānis atsita un neveiksmīgi trāpīja Elbašīram pa kājām.

Grūti teikt, kādēļ mazo sodu bija tik daudz, bet šķiet, ka arī tiesnesis centās kontrolēt spēli un tos dot. Arī pirms spēles mums teica, ka jābūt prātīgiem, jo šis [skotu] tiesnesis katrā spēlē parāda vismaz 4-5 kartītes [sanāca tieši piecas]. Domāju, ka pie 0:1 arī viņi paši sāka vairāk riskēt, jo pie 0:0 viņi vilka laiku, tiesnesis pirmajā puslaikā pat parādīja vārtsargam dzelteno kartīti. Priekšā palika pat ar pieciem spēlētājiem un mēģināja skriet pretuzbrukumos. Viņi sāka aktīvāk spēlēt, un arī mums pašiem varbūt galvā iesēdās tas, ka esam vadībā un ka rezultātu vajag noturēt."

"Dila Gori" Rīgā ieradās kā Gruzijas vicelīdere ar deviņām uzvarām pēc kārtas. "Nav slikta komanda. Viņiem patīk spēlēt pāreju futbolu, izskriet ātrajos pretuzbrukumos, bet ne pārāk patīk spēlēt pozicionālā aizsardzībā. Gruzijā paša par sevi jau katrs spēlētājs ir ļoti tehnisks, tādēļ viņi cenšas spēlēt labu futbolu." Jurkovskis ļoti daudz pieslēdzās uzbrukumiem, saasinot virkni epizožu – vienā no tām Jagu Sikeira vēl pie 0:0 norībināja vārtu stabu. "Īpašas zaļās gaismas man nebija, vienkārši pats saprotu, ka produktīvāks esmu tad, ja pieslēdzos uzbrukumiem. Pirmajā puslaikā to arī pierādīju. Plus arī pamanīju, ka viņu malējais uzbrucējs [Dramē, pēc puslaika tika nomainīts] nenāk aizsardzībā un ka mēs ar Grimaldo visu laiku palikām divatā pret vienu, bija viegli izspēlēt."

Vakara spilgtākais vīrs bija peruāņu kreisais uzbrucējs Joao Grimaldo, kurš ar savu driblu, ātrumu un nestandarta darbībām terorizēja sāncenšu aizsardzību. Sezonas sākumā spēlējis maz arī tad, kad nebija savainots, nu Grimaldo jau ilgāku laiku kļuvis par vienu no komandas līderiem. "Sākumā, man liekas, viņam vajadzēja sakārtot galvu, saprast, kur ir atbraucis, un mentāli būt gatavam. Man šķiet, ka sākumā viņš nebija gatavs, domāja, ka čempionāts nav tik spēcīgs un visu varēs izdarīt uz vienas kājas.

Kad ir sapratis, kur ir atbraucis, turklāt arī nu spēlējam uz dabīgajiem laukumiem – uz mazajiem mākslīgajiem ne īpaši viņam varbūt gribējās spēlēt, tagad paši redzam viņa līmeni. Ja viņš grib, tad viņš ir ļoti centīgs abos laukuma galos. Paši redzat, kāds viņš ir meistars driblā, bet viņš palīdz arī aizsardzībā. Diez ko daudz sliktu īpašību viņam nav. Viņš cenšas klausīties, palīdzēt aizsardzībā – ja viņa aizsargs pieslēdzas, arī viņš skrien atpakaļ. Ja viņš grib, tad viņš var ļoti daudz. Kā ar angļu valodu? Nekā (smejas)."

Pirmās 72 minūtes Jurkovskis kreisajā malā spēlēja kopā ar Grimaldo, pēc tam neilgi – ar Meisu Diopu, vēl pēc tam – ar Gotjē Mankendā, kreisajā malā ir arī Brajana Penjas un Eduarda Dašķēviča opcijas. "Ar kuru man ir visērtāk? Mana stila spēlētājam vislabāk laikam ir kopā ar tehnisku spēlētāju, kurš nav ļoti tendēts spēlēt pa malu. Grimaldo, Brajans var iet centrā, tad es varu pieslēgties aiz muguras. Taču es varu pielāgoties visiem spēlētājiem. Arī ar Eduardu varu spēlēt kopā, vienkārši atstāšu viņu vienu pret aizsargu, viņš ies uz kreiso kāju un centrēs iekšā."

Deviņu gadu laikā "Dila Gori" septiņās Eirokausu mājas spēlēs izcīnījusi piecas uzvaras (5-1-1), divreiz pārspējot Slovākijas klubus (tostarp Adriāna Guļas vadīto DAC), vēl pirms tam divreiz uzvarējusi Dānijas klubus, arī Horvātijas "Hajduk". "Nav ne jausmas par viņu rezultātiem, tikai zinu, ka mūsu treneris viņiem tur zaudēja ar savu bijušo komandu. Taču, protams, brauksim tikai uzvarēt spēlē. Nav jēgas sēdēt aizsardzībā, jo tas parasti labi nebeidzas. Vai treneris arī komandas iekšienē uzsvēra savu vēlmi atriebties? Nē, mums viņš tik daudz to nepieminēja, bet viņš teica, ka viņi spēlē netīri, velk laiku un ka stadionā pazuda gaismas – cenšas ārpus futbola apstākļiem ielīst galvā."