Savaļnieks: "Gribējām uzvarēt, lai pasveicinātu nīderlandiešu žurnālistu"

"Sajūtas ir neaprakstāmas – šī tiešām ir viena no lielākajām uzvarām Latvijas futbolā. Apspēlēt tādu klubu – domāju, ka viņi vēl nesaprot, kas šodien notika. Pat nezinu, kā šo uzvaru raksturot. Ja ņem vērā to, ka ir janvāris, cik daudz esam trenējušies, cik esam gatavi, tad sasniedzām vienkārši fantastisku rezultātu. Ja spēlētu novembrī, neesmu pārliecināts, ka rezultāts būtu tāds pats, bet šoreiz laikam bijām ļoti noilgojušies pēc lielā futbola," sacīja 31 gadu vecais Savaļnieks, kurš RFS divos piegājienos nospēlējis jau ilgāk par septiņām sezonām.

"Ilgi pētījām "Ajax", treneris bija uztaisījis lielu analīzi. Viņi spēlē ar augstu aizsardzības līniju, gaidījām brīvās zonas aiz muguras – pirmajā puslaikā mums tas galīgi nesanāca, bet otrajā puslaikā paši nospēlējām nedaudz agresīvāk, pārtvērām bumbas. Skaidrs, ka arī viņi mūs varbūt nenovērtēja līdz galam, vidū deva tādas muļķīgas piespēles, kuras pārtvērām. Arī vārtu guvumā, kur Adams nolasīja un pārtvēra piespēli.

Viņu centra aizsargi nav superātri, ko mums vajadzēja izmantot. Arī mēs gan nespēlējām ar pašiem ātrākajiem spēlētājiem, kad Darko [Lemajičs] iznāca uzbrukumā, bet spēles plāns, kādu treneris gribēja, būtībā nostrādāja. Tādēļ arī tāds rezultāts. Uzbrukumā "Ajax" mīl spēlēt ar īsajām piespēlēm caur vidu, sagriež līnijas – tas viņiem sanāca laikam vienu reizi, kad izgāja pa vidu un pārsita pāri vārtiem. Zinājām, ka viņi nemīl spēlēt caur flangiem, un izdarījām tā, lai mums tur būtu maksimāli daudz cilvēku un viņiem nebūtu vietas.

Pārliecības par aizmuguri ["Ajax" neieskaitītajos vārtos] nebija. Līdz galam nenokomunicējām pareizi – man šķita, ka gāju uz bumbu un ka biju viens pats, jo vārtsargs man nemaz neteica, ka kāds ir aiz muguras. Parasti tādās situācijās vārtsargs saka, ka skrien aiz muguras un lai sit vienā pieskārienā ārā, bet šoreiz viņš neko nepateica. Daudz tālsitienu? Droši vien, ka [man un Lašam Odišarijam] tajās situācijās bija jāmeklē labākas iespējas, bet spēles uzdevums bija pabeigt uzbrukumus, jo "Ajax" bieži aizskrien pretuzbrukumos, kad pretinieki pazaudē bumbas tajās zonās. Tādēļ, piemēram, ja ceļam no malām, tad bija jāuzceļ pēc iespējas labāk, lai pabeigtu uzbrukumu – kaut vai ar sitienu garām vārtiem, bet vismaz pabeigt uzbrukumu. Laikam uz to brīžiem ieciklējāmies un sasteidzām.

Pirms spēles ejot laukumā, tas bija maksimāli zaļš – šķita, ka janvārī kas tāds nav iespējams, bet skaidrs, ka pēc pirmajām 15 minūtēm tas jau bija diezgan izdragāts un otrajā puslaikā jau bija kā regbijā. Kājām bija ļoti sarežģīti. Uz dabīgā laukuma bijām aizvadījuši tikai pirmsspēles treniņu, un arī tajā pašā dažas laukuma zonas bija aizvērtas, uz kurām labāk neiet, jo tās bija mitras. Spēlēt pie pilnām tribīnēm ir fantastiskas sajūtas – gribētos, lai tā būtu vienmēr. Varbūt ar šo rezultātu parādījām, ka šajā līmenī varam spēlēt un ka cilvēkiem ir jānāk skatīties, mūs atbalstīt. Ja šāda atbalsta nebūtu un būtu pustukšas tribīnes, nezinu, vai šāds rezultāts būtu, jo atbalsts bija ļoti jūtams. Ja vēl būtu jauns, moderns stadions, tad vispār būtu fantastiski. "Skonto" stadionā cilvēki ir tuvāk, bet arī šeit, kad tribīnes ir pilnas, atmosfēra ir laba.

Pēdējā spēle pagājušajā gadā mums bija 12. decembrī pret "Maccabi", uzreiz pēc tās sākās atpūta. Pilnībā atpūtāmies un braucām uz siltajām zemēm, lai vispār atsvaidzinātu ķermeni. Es pats biju Tenerifē, tur ar ģimeni braucam katru gadu – mums ierasta vieta. Vienkārši pagulēt saulē, pastaigāt gar okeāna malu, pavadīt laiku ar bērniem. Tas bija laiks, lai atietu no futbola. Centos neskatīties spēles vai rezultātus, bet tāpat visos bāros rādīja Anglijas Premjerlīgu vai ko citu.

Divas nedēļas biju tur, pilnībā atpūtos, un tad vēl drusku sanāca atpūsties mājās. Pēc tam janvāra sākumā sākām trenēties ar pilnu jaudu. Treneri mainīja gatavošanās plānu, vajadzēja forsēt formu, bija intensīvāki treniņi. Citos gados tādus treniņus varbūt sāktu tikai šajā laikā – pirmās divas nedēļas parasti aizrit salīdzinoši vieglā režīmā, skrien krosus un pilda vieglākus uzdevumus. Tagad jau uzreiz sākās lielas intensitātes treniņi, arī skriešanas brīžiem bija ļoti grūtas – gatavošanās posmu reāli forsējām. Kājas sagatavot šādai spēlei pat nemaz nevar, jo trenējāmies uz mākslīgā laukuma un arī pārbaudes spēlē pret "Žalgira" nesanāca spēles plāns – gribējām spēlēt kā šodien, bet tieši viņi spēlēja no aizsardzības, uzbrukt nācās mums, tādēļ spēles plānu nemaz nepamēģinājām. Tādēļ šī uzvara ir vēl vērtīgāka, jo gatavošanās posms bija sarežģīts. Bet mentālā ziņā pat ir labi šādā brīdī aizvadīt oficiālu spēli, jo esi sailgojies pēc atmosfēras un redzi, ka ieradušies daudz cilvēku.

Cikos sāksies otrs darbs? Divas stundiņas atpūtīšos un tad uz taksi (smejas). Skaidrs, ka internetā sekojam līdzi tām visām preses konferencēm. Pats pirmoreiz laikam ieraudzīju tviterī. Šim žurnālistam tagad droši vien ir sarkana seja. Mums tie vārdi bija maksimāla motivācija, un tieši par to runājām pirms iešanas uz iesildīšanos, ka šodien jādabū labs rezultāts – tikai tādēļ, lai varētu nodot sveicienus šim žurnālistam.

Kā pārspēt šo sezonu? Jātiek pēc iespējas tālāk Čempionu līgā – tas laikam arī būtu nākamais solis. Jātiek maksimāli tālu, un, protams, jāizcīna viss, ko jau izcīnījām 2024. gadā."

Savukārt cita Nīderlandes žurnālista jautājums lika smaidīt gan Ikauniekam, gan Morozam, gan visiem pārējiem preses konferencē, citus Nīderlandes žurnālistus ieskaitot. pic.twitter.com/pVnVKlFkTN

— LV_futbols (@LV_futbols) January 22, 2025

Skaties RFS spēles un citus sporta notikumus "Go3 Sport" kanālos un Go3 televīzijā!