Gauračs: "Gūtie vārti? Super! Tas bija satriecoši!"

Jurijs Žigajevs: "Atmosfēra fantastiska, lielisks stadions, teicams rezultāts, lielsks mūsu līdzjutēju atbalsts. Nu un, protams - priecē, ka "Ventspils" parādīja cienīgu sniegumu. Tiesa, pats varēju nospēlēt labāk. Pašā spēles sākumā bija labs moments, bet... Acīmredzot pietrūka meistarības un aukstasinības. Vajadzēja mīkstāk apstrādāt bumbu, pietrūka pavisam nedaudz. Šāda līmeņa spēlēs šie "pavisam nedaudz" izšķir daudz ko. Vēl citā momentā bija iespēja izskriet viens pret vienu ar "Hertha" vārtsargu, taču atkal pievīla bumbas apstrādāšana. Pietrūkst tehnikas.

Uzreiz pēc mača biju ļoti priecīgs par šo neizšķirtu. Tādā turnīra stadijā pret tādu pretinieku, kas spēlē Vācijas čempionātā, pie tam vēl viesos - kā gan šeit nepriecāties? Nedrīkst arī aizmirst, ka "Ventspils" ir grupu turnīra debitante. Taču vēlāk atnācu uz ģērbtuvi, atsaucu atmiņā visu spēli, atcerējos savus nerealizētos momentus un sapratu, ka mierīgi varējām arī uzvarēt. Žēl tomēr, ka savas iespējas neizmantoju..."

Edgars Gauračs: "Vai šie vārti ir neaizmirstami? Protams! Atceros, ka no rīta pirms spēles pie sevis nodomāju: "Tagad vai nekad!" Viss bija ļoti nopietni, jo kad vēl tāda iespēja man tiks dota? Eiropas līga, pretī Bundeslīgas klubs - tā ir lieliska iespēja sevi apliecināt. Tā ka noskaņojums man bija ļoti kaujiniecisks. Jā, ar pirmo puslaiku neesmu apmierināts, taču jāņem vērā, ka tas man bija pirmais puslaiks tādā līmenī. Bija grūti. Centos dot komandai maksimumu, bet ne viss sanāca. Gūtie vārti? Tas bija satriecoši! Super! Piecas minūtes nevarēju atgūties (smejas). Kā iesitu? Atceros tikai to, ka bumba ir vārtos, un komandas biedri mani apsveic. Sīkumus neatceros (smaida). Vajadzēs atkārtojumu noskatīties. Taču arī bez atkārtojuma varu teikt, ka mani vārti nebūtu iespējami bez partneru palīdzības. Tā ka liels paldies puišiem.

Vai pēc tādas spēles varu teikt, ka Bundeslīga nav nekas briesmīgs? Tas ir mānīgs priekšstats. Bundeslīga tomēr paliek Bundeslīga un, ticiet man, "Hertha" ir augstas klases komanda. Taču mēs nospēlējām ļoti labi, un ja vairāk uzspīdētu veiksme, varējām arī uzvarēt. Tomēr domāju, ka mums nav iemesla būt sarūgtinātiem."

Juris Laizāns: "Mums teica, ka "Hertha" ir zināmas sastāva problēmas, taču mēs par to nedomājām - galu galā tās ir viņu problēmas. "Ventspils" noskaņojās uz grūtu spēli, noskaņojās parādīt savas labākās īpašības. Un vēl gribējās pretiniekam pierādīt, ka pret "Ventspili" nedrīkst izturēties nevērīgi. Dažbrīd šādu attieksmi no viņiem jutām. Spēli sākām labi, izveidojām pāris labus momentus, taču pēc tam ielaidām neloģiskus vārtus. Laikam tajā epizodē pietrūka koncentrācijas. Otro puslaiku iesākām lieliski, ātri izlīdzinājām rezultātu, kas deva papildus pārliecību. Pie 1:1 jau spēlējām mierīgi, satikām pretinieku savā laukuma pusē, presingojām. Citiem vārdiem, darbojāmies kā otrais numurs, kas ir pilnīgi saprotams, ņemot vērā, ka bijām viesi. Priecē, ka aizsardzībā nospēlējām organizēti un droši, nepieļāvām rupjas kļūdas. Bija iespējas iesist otros vārtus, taču neizdevās. Tas parāda, ka mums vēl pie daudz kā jāpiestrādā.

Jā, tajā epizodē tiesnesim bija jāpiešķir 11 metru soda sitiens. Vitālijam [Astafjevam] ar kāju sasita galvu līdz asinīm, bet tiesnesis tam nepiešķīra vērību. Turpretī uzreiz pēc tam tiesnesis piešķīra ļoti bīstamu soda sitienu uz mūsu vārtiem, kas nebija viennozīmīgs lēmums. Taču negribas daudz par to runāt - lai tas paliek uz tiesneša sirdsapziņas."

Aleksandrs Solovjovs: "Kā būt par kreiso aizsargu? Ziniet - labi! (smaida) Kaut, protams, uztraukums bija. Latvijas čempionātā šajā pozīcijā spēlēju labi, tomēr šeit bija Eiropas līga - pavisam cits līmenis. Debija pagājusi, ceru, izdevās dot komandai labumu. Taču saprotu, ka man vēl ir jāpieliek. Ar katru spēli pārliecība nāk klāt, tāpat aug pieredze, kas noteikti palīdzēs nākotnē. Vai bija liels stress manā flangā? Jā, ne pa jokam! "Hertha" komandai bija augstākās klases malējais pussargs, un malējais aizsargs arī bieži pieslēdzās uzbrukumam. Bija grūti - prakses un pieredzes trūkums šajā pozīcijā lika manīt. Tomēr centos, cik vien varēju un ceru, ka rupjas kļūdas nepieļāvu. Nākamajā spēlē pret "Olimpu" centīšos nospēlēt vēl labāk.

Vai varu izcelt kādu "Hertha" rindās? Godīgi sakot, pievērsu uzmanību tikai saviem partneriem. Jurtu, ka no katra izstaro liela pārliecība, kas deva drošības sajūtu arī man. Visi puiši labi darbojās, sniedza viens otram palīdzību, teica viens otram priekšā, kas jādara. Tas attiecas gan uz Igoru Cigirlašu, gan Andreju Butriku, gan visiem pārējiem. Būtu visi jāuzskaita! Katrs, kurš bija laukumā, deva "Ventspilij" labumu. Vai varējām uzvarēt? Jā. Žēl, ka neizdevās realizēt vairākus momentus. Arī pašam pirmā puslaika beigās tāds bija - puiši izspēlēja lielisku kombināciju, tajā piedalījās Žigajevs un Višņakovs, kurš deva ideālu piespēli, bet uz bumbu gājām mēs kopā ar Gauraču. Kliedzu viņam, lai atstāj bumbu man, bet vai tajā lielajā skaļumā kaut ko sadzirdēsi? Edgars uzsita pats, diemžēl garām. Nekas, gadās. Pēc pārtraukuma viņš ātri iesita - malacis. Vēlāk bija iespējas iesist vēl, taču neizdevās. Nekas, neizšķirts ar tādu pretinieku - lielisks sasniegums. Ceru, mūsu līdzjutēji palika apmierināti."

Izmantotie resursi:
fkventspils.lv