Ašvorts: "Nerealizētā "pendele" - tā bija karma"

Pols Ašvorts, FK “Ventspils” galvenais treneris: “Vispirms jau esmu ļoti pateicīgs spēlētājiem, jo tās bija trīs ļoti smagas spēles. Ir ļoti grūti spēlēt pret vienu un to pašu oponentu trīs spēles pēc kārtas, jo tu jau zini par to visu. Visu par katru spēlētāju, par viņa spēli. Mēs centāmies mainīt un atjaunot sastāvu, paturot prātā arī to, ka drīz jau spēle ar “Spartaku”. Domāju, tā bija ļoti līdzīga cīņa un 0:0 bija godīgs iznākums, turklāt tas arī derēja mums, lai tiktu tālāk. Ir ļoti grūti uzsākt spēlēt uz zāles un tik īsā laikā aizvadīt divas spēles. Esmu ļoti lepns par spēlētājiem, bet tāpat esmu lepns par mūsu atbalstītājiem. Pēc iepriekšējās spēles kāds viņus kritizēja, bet es varu pateikt ka Aleksejs Molodojs un atbalstītāji, kas nāk ar viņu, ir tiešam fantastiski. Viņi palīdz komandai cīņā par katru laukuma centimetru. Protams, es gribētu redzēt vairāk fanu, kas nāk atbalstīt komandu, bet es jau tagad gribu pateikt lielu paldies par atbalstu, kas palīdzēja mums iekļūt finālā.”

Andrejs Kaļiņins, RFS galvenais treneris: “Smagi komentēt šo spēli, jo, protams, mēs esam ļoti sarūgtināti gan par šī mača iznākumu, gan par šim trim spēlēm kopumā. Tās bija trīs labas spēles, kurās bija daudz cīņas, daudz emociju. Tiešām patika visas trīs šīs spēles, tāpēc sveicu sāncenšus ar iekļūšanu finālā. Gribu paslavēt savus futbolistus par pašatdevi, jo bija tikai divas dienas, lai atjaunotu spēkus. Bija redzams, ka ir grūti, taču puiši demonstrēja raksturu un līdz pēdējai minūtei cīnījās par uzvaru. Mums pretī stājās spēcīgs sāncensis, labi organizēta komanda, tāpēc bija patīkami redzēt, ka uz šāda fona mēs izskatāmies cienījami. Kaut kādas epizodēs pārsvars bija mums, kaut kādās epizodēs sāncenšiem. Arī mums bija momenti, taču kaut kā pietrūka. Veiksmes, varbūt meistarības. Taču esmu pateicīgs visiem spēlētājiem, medicīnas personālam, kas strādāja 24 stundas diennaktī, cenšoties palīdzēt spēlētājiem atjaunoties. Milzīgs viņiem paldies, un vēlreiz sveicu ventspilniekus.”

Trīs mačos ar “Ventspili” tikai vieni vārti, lai gan momenti bija. Kā īsti pietrūka uzbrukumam – vēl viena spēlētāj, kurš gūst vārtus, pareizo lēmumu uzbrukuma noslēgumā, vai varbūt meistarības?”
“Laikam jau par veiksmi šeit runāt nevajag, jo momenti jau bija, taču acīmredzot pietrūka meistarības. Mums arī neizdevās iesist pendeli, tā kā runa ir tikai par prasmi realizēt momentus.”

Pol, kāpēc jau pēc pirmā puslaika tika nomainīts Rugins?
Ašvorts: “Tā bija ieplānota maiņa, domājot jau par maču ar “Spartaku”. Bijām nolēmuši, ka 45 minūtes spēlēs Tosins un 45 minūtes Rugins, un līdzīgi bija ar Aleksejevu, kurš varēja spēlēt vairāk, taču mums jādomā arī par Virslīgu.”

Brīžiem šķita, ka Ruginu pēc dzeltenās kartītes saņemšanas tīšām provocē, pārkāpjot pret viņu noteikumus.
“Nē, maiņa nebija šī brīdinājuma dēļ. Jau pirms mača bijām izlēmuši, ka viņš spēlēs vienu puslaiku.”

Otrajā puslaikā atdevāt iniciatīvu, RFS uzbruka lieliem spēkiem, bija daudz telpas pretuzbrukumiem, taču neviens no tiem netika nospēlēts kaut vai līdz sitienam pa vārtiem. Kāpēc tā?
“Parasti malējie pussargi šādās situācijās skrien uz priekšu, taču šoreiz bijām vienojušies, ka uzbrukumus veidosim citādāk, jo mums derēja 0:0. Tas bija taktisks lēmums. Protams, jāņem vērā arī tas, ka laukums tomēr nav tik līdzens, kas arī nepalīdz, kad nepieciešams strauji pāriet pretuzbrukumā.”

Kādas bija sajūtas pirms 11 metru soda sitiena?
"Godīgi sakot, es domāju, ka pendeles tur nebija. Protams, vēl jānoskatās video, tomēr šobrīd ir tāda pārliecība. Tā, kā mēdz teikt, bija karma – ja jau pārkāpuma tur nebija, tad nebija arī vārtu. Pavlovs, protams, ir malacis.”

Ļoti daudz emociju bija pēc tam, kad Tosins pārkāpa noteikumus pret Višņakovu un saņēma brīdinājumu. Pat tā asi devāties sava kolēģa virzienā?
“Tās ir tikai emocijas un tās nebija saistītas ar tiesneša lēmumu. Tas bija starp mūsu un RFS soliņu. Emocijas. No Latvijas komandām mums ir vislabākās attiecības tieši ar RFS, kas tiešām dara visu pareizi. Tā ir laba komanda, ar labu treneri, taču katrā mačā ir kaut kādas epizodes, kad varat sākt kliegt cits uz citu.”

Daudz emociju bija arī pēc “Ventspils” vārtu guvuma. No jūs skata punkta gan jau bija labāk saprotams, vai tiešām bija aizmugure, kuras nefiksēšana arī tika pārmesta tiesnešiem?
Kaļiņins: “Kad tika gūti vārti? (Smaida) Manuprāt, bija labi redzams, ka tā bija tiesneša kļūda. Man pat nav vajadzīgs skatīties video. Dīvaini, ka šajā situācijā galvenajam nepalīdzēja palīgi. Ceturtajam tiesnesim bija jābūt pavisam skaidrs, ka tā ir kļūda. Mūsu laukuma pusē paliek viens spēlētājs, vārtsarga nav... Acīmredzama kļūda, bet kāpēc nevar pēc tam mainīt lēmumu? Tas varbūt pat neietekmētu iznākumu, taču lēmumu vajadzēja mainīt. Kopumā gan gribu teikt, ka tiesāšana bija ļoti labā līmenī, spēlētājiem ļāva cīnīties, taču tika pieļauta rupja kļūda. Situācija ar 11 metru soda sitienu bija tāda 50 uz 50, bet to var novērtēt, tikai noskatoties video.”

Kāda ir situācija ar Boranijaševiču un arī Svārupu, kurš arī klibodams gāja nost no laukuma?
Ašvorts: Mēs vēl īsti nezinām. Mourinju tagad raud par to, ka viņa komandai mēnesī sanāk deviņas spēles, bet mums, rēķinot klāt maču ar “Spartaku”, mēnesī sanāks astoņi mači. Tas ir ļoti smagi, tāpēc bijām gatavi, ka var būt traumas. Taču vēl jāskatās, cik smagas tās būs Niko un Svārupam.”

Latvijas kausa fināls sasniegts pirmo reizi?
”Nē, ar “Skonto” jau biju finālā.”

Bet ar “Ventspili” tas ir pagaidām lielākais sasniegums?”
“Tas būs pats lielākais sasniegums, ja mēs arī uzvarēsim. Ja tikai vien spēlēsim finālā, tas nebūs nekāds sasniegums.”